Liepājā septiņu kilometru attālumā no savām mājām atrasta klaiņojam piecgadīga meitene, turklāt pilsētā viņa nokļuvusi ar autobusu, informē Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova.
Piektdien ap plkst.11.15 Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirknī saņemta informācija, ka Liepājā, Lielā ielā kāds garāmgājējs pamanījis aptuveni piecus gadus vecu meitenīti, kura pastaigājusies viena pati.
Policija ieradās notikuma vietā un sāka skaidrot notikušo. Likumsargi noskaidroja, ka, kamēr meitenes māte gulējusi, ap plkst.5.30 bērns paņēmis mājas atslēgas un viens pats izgājis ārā no dzīvesvietas Dienvidkurzemes novadā, Cimdeniekos.
Šeršņova norāda, ka ap plkst.8 sieviete konstatējusi, ka meita nav mājās, pēc kā sākusi viņas meklēšanu Cimdeniekos, taču līdz pat policijas ierašanās brīdim viņas dzīvesvietā, sieviete neuzskatīja par vajadzīgu ziņot policijai par meitas prombūtni.
Rezultātā, pateicoties garāmgājējam, meitenīte atrasta Liepājā, Lielā ielā, ģērbusies krekliņā, šortos un ziemas cepurē.
Noskaidrots, ka meitenīte atbrauca uz Liepāju ar sabiedrisko transportu - autobusu.
Valsts policijā pret sievieti sākts administratīvā pārkāpuma process par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, par šādu administratīvu pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 210 eiro.
Administratīvās pārkāpuma lietas materiāli nodoti Liepājas pašvaldības Administratīvajai komisijai lēmuma pieņemšanai par soda apmēru.
Likumsargi izsaka pateicību atsaucīgajam iedzīvotājam, kurš nebija vienaldzīgs šajā situācijā un nekavējoties ziņoja policijai par notikušo. Tāpat policija arī turpmāk aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un informēt par šādiem un līdzīgiem gadījumiem.
Policija uzsver, ka viens no vecāku atbildīgākajiem un svarīgākajiem uzdevumiem ir rūpēties par bērnu dzīvību un drošību.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.9 °C







![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)












































































































































































































































