Apstiprina ES aizsardzības gatavības ceļvedi

Krievijas draudi vairs nav tikai ES austrumu flanga valstu problēma, tagad tos daudz labāk apzinās arī no Krievijas robežas tālāk esošās dalībvalstis.

Tieši pēdējā gada laikā sabiedrības un politiķu izpratnē par drošības jautājumiem esot noticis milzīgs kvalitatīvs lēciens, līdz ar to Eiropa tagad ir gatava veikt stratēģiskus ieguldījumus aizsardzības jomā – tā ir tikai daļa no atziņām, ar kurām Latvijā darba vizītes laikā, apmeklējot drošības un ārpolitikas forumu "Rīgas konference 2025", dalījās Eiropas Komisijas aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.

Tiekoties ar mediju pārstāvjiem, komisārs arī informēja, ka pavisam drīz būšot apstiprināts nozīmīgs dokuments, kas līdzšinējo vārdisko sinerģiju sadarbībā ar NATO apstiprinās ar konkrētiem ieguldījumiem un darbiem.

Eiropas gatavības pamatiniciatīvas

Par apstiprināto "Miera saglabāšanas un aizsardzības gatavības ceļvedi līdz 2030. gadam" Eiropas Komisija paziņoja pagājušajā nedēļā. Tā vēstījums ir skaidrs: ES piecu gadu termiņu redz kā izšķirošu, lai spētu ne vien tikt līdzi agresorvalstu militārajai attīstībai, bet to arī pārspēt. Šis ir pirmais vērienīgais Eiropas Komisijas piedāvājums militārajā jomā, kas līdz šim bija turēts katras dalībvalsts kompetencē. Krievijas ilgstošā agresija Ukrainā, arvien plašākās hibrīdoperācijas un provokācijas, kā arī ASV skaidrais signāls, ka Eiropai pašai jāuzņemas atbildība par savu drošību, likuši Briselei spert soli tālāk, veidojot savu aizsardzības ekosistēmu, kas jau tuvāko gadu laikā pietuvinātu Eiropu militārai pašpietiekamībai.

Ceļvedis paredz turpmākos soļus aizsardzības rūpniecības attīstībā, ražošanas kapacitāšu palielināšanā un iepirkumu sistēmas uzlabošanā, tajā ierosinātas četras sākotnējās gatavības pamatiniciatīvas: Eiropas dronu aizsardzības iniciatīva, Austrumu flanga sardze, Eiropas gaisa telpas vairogs un Eiropas kosmiskais vairogs. 

Iniciatīvas stiprinās Eiropas spēju atturēt un aizstāvēties uz zemes, gaisā, jūrā, kibertelpā un kosmosā, vienlaikus tieši ieguldot vēlamo NATO spēju sasniegšanā.

Pilnīgas aizsardzības gatavības panākšana nozīmē, ka dalībvalstu bruņotie spēki darbosies koalīcijās, paredzēs iespējamās krīzes, augstas intensitātes sadursmes ieskaitot, spēs tām sagatavoties un tajās reaģēt. Ceļvedī dalībvalstis aicinātas kritisko spēju nepilnības novērst ar vienotu izstrādi un iepirkumu, izveidojot koalīcijas šādās galvenajās jomās: gaisa un pretraķešu aizsardzībā, militārajā mobilitātē, artilērijas sistēmās, kiberdarbības un mākslīgā intelekta jomā, elektroniskajā karadarbībā, raķešu, munīcijas, dronu un pretdronu iekārtu ražošanā, kauju spējās uz zemes un jūrā.

Nepieciešama inovatīva rūpnieciskā bāze

ES vajadzīga rūpniecība, kas dalībvalstīm ātri un vajadzīgajā apmērā nodrošinātu aizsardzības spējas, izmantojot militārās inovācijas un arī Ukrainā izmantotos risinājumus. Tajā skaitā jānodrošina aizsardzības materiālu piegāžu noturība, mazinot kritisko izejvielu un citu resursu atkarību no trešajām valstīm.

Ražošana jāpaplašina, vienkāršojot un integrējot Eiropas militāro tirgu, taupot ar inovācijām un lielākiem, vienotiem pasūtījumu apjomiem. Mērķis ir līdz 2030. gadam izveidot ES mēroga tirgu ar saskaņotiem noteikumiem, kas vietējai militārajai rūpniecībai ļautu panākt ātru un apjomīgu piegādi. Eiropas Komisija turpmāk uzraudzīs militārās rūpniecības jaudas – galvenokārt gaisa un pretraķešu sistēmu ražošanu, kā arī dronus un kosmiskās sistēmas.

Ceļvedī iekļautie pasākumi ir pieskaņoti Eiropas pārbruņošanās plānam "ReArm Europe/Gatavība 2030", kas dalībvalstīm nodrošina lielāku finansiālu elastību ražošanas un aizsardzības gatavības pastiprināšanā.

Ceļvedī arī izklāstīti plāni līdz 2027. gadam izveidot visas ES militārās mobilitātes telpu ar sauszemes, gaisa un jūras maršrutu tīklu, kurā ātri pārvietot karaspēku un iekārtas pa visu Eiropu. Arī šis plāns izstrādāts ciešā sadarbībā ar NATO un stiprinās Eiropas spēju ātri reaģēt krīzēs.

Priekšvēsture, amatpersonu vērtējumi

Eiropas Komisija šā gada martā informēja par Eiropas aizsardzības "Balto grāmatu". To papildināja pārbruņošanās plāns "ReArm Europe/Gatavība 2030" – plaša militāru asignējumu pakete, kas ES dalībvalstīm nodrošina finansiālas sviras ieguldījumu pieauguma veicināšanai aizsardzības spēju veidošanā.

Savukārt Eiropas Parlaments 2025. gada jūnijā aicināja Eiropas Komisiju sagatavot ceļvedi, kur būtu pārredzami soļi "Baltās grāmatas" pasākumu izpildē un iztirzāti nākamie darbi aizsardzības gatavības sasniegšanā.

"Publicētajā aizsardzības ceļvedī ir izklāstīts skaidrs plāns ar kopīgiem mērķiem un konkrētiem starpmērķiem ceļā uz 2030. gadu. 

Ceļvedī liktas priekšā četras Eiropas pamatiniciatīvas: Eiropas dronu aizsardzības iniciatīva, Austrumu flanga sardze, Eiropas gaisa telpas vairogs un Eiropas kosmiskais vairogs. Tas stiprinās mūsu aizsardzības rūpniecību, paātrinās ražošanu un turpinās mūsu pastāvīgo atbalstu Ukrainai," par ceļvedi izteikusies Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

"Aizsardzība ir priekšnoteikums miera saglabāšanai. Eiropas aizsardzība vēl nav tik spēcīga, cik tai jābūt, un ceļvedis ir priekšlikums to mainīt. Mūsu bruņotajiem spēkiem jāspēj krīzes paredzēt, tām sagatavoties un tajās reaģēt. Tagad ir īstais brīdis Eiropas ekonomisko varenību ātri pārvērst arī militārā spēkā," dokumenta izziņošanas dienā norādījusi Kaja Kallasa, ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece.

Pusotra miljarda granti

Vienlaikus ar izsludināto aizsardzības ceļvedi ES panākusi vienošanos par sākotnējā 1,5 miljardu eiro finansējuma izmantošanu aizsardzības rūpniecības atbalstam. Šis budžets Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmai (EDIP) ir nodrošināts grantu veidā un attiecas uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam.

Par to vienojušies dalībvalstu līderi Eiropas Padomē. Pieņemtais lēmums ir vairāku mēnešu sarunu rezultāts, EDIP apstiprināšanu aizkavējušas diskusijas par to, vai programmas ietvaros priekšroka būtu dodama tikai Eiropā ražotam militārajam aprīkojumam, ieročiem un munīcijai. Dažas ES valstis gribēja izmantot šo programmu, lai finansētu bruņojuma iepirkšanu no valstīm ārpus bloka, sevišķi no ASV. Panāktais kompromiss paredz, ka no šīs programmas finansējuma bloka partnervalstīs ārpus ES varēs iepirkt bruņojumu un ražošanai nepieciešamās komponentes vērtībā, kas nepārsniedz 35% no visām investīcijām.

Tādā veidā EDIP programma mainīs līdz šim ilgstoši praktizēto bruņojuma importa praksi, jo šobrīd vairāk par 60% no saviem militārajiem ieročiem un sistēmām Eiropa iepērk no valstīm ārpus bloka, galvenokārt no ASV. Šo īpatsvaru tuvākajos gados paredzēts samazināt līdz 45%.

Apmēram 300 miljoni eiro no pirmā EDIP budžeta būs piešķirti aizsardzības sadarbībai ar Ukrainu.

ES un NATO sinerģija darbībā

"Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir laba sinerģija ar NATO. Alianse izstrādā reģionālos un visas alianses militāros aizsardzības plānus, kā arī tā sauktos NATO spēju mērķus, kas ir ļoti konkrētas prasības, kādas spējas tanku, artilērijas un dronu jomā dalībvalstīm ir jāattīsta. Savukārt ES nāk ar pievienoto vērtību, veidojot aizsardzības rūpniecības atbalsta programmas un finansējuma fondus šo mērķu sasniegšanai," vēl vizītes laikā Rīgā uzsvēra Eiropas Komisijas aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.

Viņš arī paskaidroja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka Eiropas lēmumus aizsardzības jomā, ir Krievijas agresijas iespējamība tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā – šāds novērtējums balstoties nevis politiķu vai Eiropas Komisijas, bet lielāko ES dalībvalstu izlūkdienestu vērtējumos.

Eiropas Komisijas apstiprinātais aizsardzības ceļvedis fiksē skaidrus plānus, termiņus, izpildāmos uzdevumus un sasniedzamos rādītājus, kā arī nodrošina šo pasākumu uzraudzības sistēmu. Jaunais aizsardzības ceļvedis ir īpaši nozīmīgs arī Latvijai. "Pirmkārt, tas piedāvā iespēju dalībvalstīm sadarboties un stiprināt savas aizsardzības spējas, piedaloties kopīgos Eiropas projektos. Tas nozīmē, ka Latvija varēs gūt labumu no vienotas izstrādes un iepirkumu iniciatīvām, kas paātrinās un uzlabos aizsardzības tehnoloģiju pieejamību. Otrkārt, Latvijas kā nelielas valsts iesaiste šajā ceļvedī palīdzēs nodrošināt lielāku aizsardzības resursu pieejamību un uzlabot reaģētspēju krīzes situācijās. Jaunais aizsardzības ceļvedis ievērojami stiprinās Latvijas nacionālo drošību, īpaši ņemot vērā tās ģeopolitisko atrašanās vietu Baltijas reģionā," dokumentu vērtē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks.