Miegainība dienas laikā ne vienmēr liecina par to, ka cilvēks pārāk maz guļ.

Pērn "Mēness aptieka" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja parādīja, ka 23% aptaujāto to izjūt arī tad, ja naktī gulējuši pietiekami. Visbiežāk par to sūdzējās gados jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Svarīga arī kvalitāte

Lai gan miega norma katram var būt atšķirīga, pieaugušajam, lai izgulētos, pietiek ar 6–8 stundām, retāk piecām vai deviņām. "Ja pieaugušais guļ 11–12 stundas, tas jau ir par daudz," atzīst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroloģe, miega medicīnas speciāliste Madara Mičule. Miega ilgums mainās, cilvēkam novecojot – pēc 65 gadu vecuma parādās tendence miegā pavadīt mazāku stundu skaitu. Bērnībā nepieciešamais miega ilgums ir daudz lielāks, piemēram, jaundzimušais līdz trīs mēnešu vecumam guļ 14–17, bērns līdz gadam – 12–15, bet līdz diviem – 11–14 stundas. Savukārt pirmsskolas bērnam miega norma – 10–13, bet skolas vecuma bērnam 9–11 stundas dienā. Taču, lai dienā varētu justies spirgts un izgulējies, miega kvantitāte nebūt nav noteicošā. 

Pētījumi liecina, ka tieši miega kvalitāte ir tā, kas ļauj justies labi un visu dienu aktīvi darboties.

Trīs kvalitatīva miega sastāvdaļas ir pietiekams ilgums, nepārtrauktība – bez būtiskas sadrumstalotības, miega periodiem ir jābūt vienmērīgiem –, un dziļums. Pieaugušais, guļot vidēji astoņas stundas, aptuveni 13–23% no šī laika jeb apmēram stundu pusotru pavada dziļajā miegā, kura laikā tiek konsolidētas atmiņas, nostiprinātas dienā apgūtās zināšanas, līdzsvarojas vielmaiņa un cukura līmenis asinīs, aktivizējas imūnsistēma un organismā noris citi svarīgi procesi. Ja dziļā miega periods ir nepietiekams, parādās miega trūkumam raksturīgie simptomi, piemēram, pastiprināts nogurums un miegainība dienas laikā, koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas grūtības, garastāvokļa svārstības.

Miega daudz par daudz

"Pārmērīga miegainība pirmām kārtām nozīmē miegainību dienas laikā, kuru raksturo nekontrolētas vai grūti kontrolējamas iemigšanas vai mikromiega epizodes. Savukārt ar hipersomniju vairāk saprotam pārmērīgu tieksmi gulēt, lielu miega inerci, stāvokli, kad cilvēks no rīta ilgu laiku nekādi nespēj atmosties, un garas miegā pavadītas stundas," skaidro Madara Mičule.

Kā novilkt robežu starp pārmērīgu nogurumu un miegainību? Ar ko šie stāvokļi atšķiras? 

"Pacienti, kuriem ir pārmērīgs nogurums, galvenokārt sūdzas par fiziskas vai mentālas enerģijas trūkumu, 

viņiem var būt grūtības iemigt, bet tie, kuriem ir miegainība, izjūt grūtības palikt nomodā, var nekontrolēti iesnausties. Taču mēdz būt gadījumi, kad vienam pacientam ir gan miegainība, gan nogurums, turklāt tie viens otru var pastiprināt," stāsta neiroloģe.

Pārmērīgu miegainību var izraisīt virkne dažādu saslimšanu, sākot ar miega apnoju, nemierīgo kāju sindromu, diennakts ritma traucējumiem, neirodeģeneratīvām un psihiskām saslimšanām, tostarp depresiju, un beidzot ar vairogdziedzera, nieru un aknu darbības traucējumiem. Arī dažiem medikamentiem var būt miegainības blakne.

Ja nu narkolepsija?

Hroniska autoimūna neiroloģiska saslimšana, kurai raksturīga pārmērīga miegainība dienas laikā, ir narkolepsija. 

Slimības iemesls visbiežāk ir hormona – oreksīna – trūkums, kura dēļ tiek traucēta smadzeņu spēja kontrolēt miega un nomoda ciklu. 

Dienas laikā cilvēks var pēkšņi un negribot aizmigt jebkurā situācijā un vietā, piemēram, braucot ar auto, ēdot, runājot. Narkolepsijas pacientiem raksturīgas arī īslaicīgas nekontrolējamas aizmigšanas lēkmes, kuras parasti ilgst pāris sekunžu un kuras pats pacients parasti nemana, bet no malas izskatās, ka cilvēks ir par kaut ko aizdomājies. Starptautiskie pētījumi liecina, ka šī slimība ietekmē aptuveni vienu no 2000 pasaules iedzīvotājiem, tātad, pēc ekspertu aplēsēm, Latvijā ar to varētu slimot līdz pat 900 cilvēku.

Narkolepsija mēdz būt divu veidu – ar vai bez katapleksijas. Tas ir pēkšņs, pārejošs, var ilgt no dažām sekundēm līdz pat piecām minūtēm, muskuļu spēka zudums, kuru izraisa spēcīgas, visbiežāk pozitīvas emocijas, piemēram, smejoties sāk ļodzīties kājas, un pacients var pakrist, no rokām izšļūk kafijas tase un tamlīdzīgi. Narkolepsijas pacienti mēdz nepilnīgi pamosties un, lai gan apziņa ir skaidra, saglabājas miegam raksturīgā paralīze, redzēt halucinācijas, kuras bieži vien ir biedējošas. Tā kā šie simptomi progresē lēni un parādās pakāpeniski (pilnā mērā pusaudžu vecumā un ap 30), narkolepsijas diagnozes noteikšana visbiežāk kavējas par 10–15 gadiem. Lai gan slimību izārstēt nevar, ar mūsdienu metodēm iespējams mazināt miegainību un citus simptomus.

Kā izmeklē miegu?

Miegainības novērtēšanai ārsti izmanto dažādas skalas, piemēram, Epvortas miegainības skalu, ar kuru iespējams izvērtēt iespēju aizmigt vai iesnausties dažādās situācijās, piemēram, darba sapulces laikā vai pie automašīnas stūres. 

Ar miega dienasgrāmatu speciālists var noskaidrot pacienta diennakts ritmu, novērtēt miega daudzumu, gulētiešanas un mošanās laiku, diendusas, nakts miegu.

Ar elpošanas izmeklējumu miegā – poligrāfiju – var atklāt gan elpošanas traucējumus, kas saistīti ar hroniskām elpošanas slimībām vai citiem iemesliem, kā arī diagnosticēt obstruktīvu miega apnoju – stāvokli, kuram raksturīga pēkšņa elpošanas apstāšanās uz dažām sekundēm. Šī izmeklējuma laikā tiek fiksēti un pierakstīti daudzi būtiski elpošanas rādītāji, tajā skaitā asins skābekļa piesātinājums jeb saturācija, krūšu kurvja kustības, krākšanas epizodes. Polisomnogrāfija jeb miega analīze ir diagnostikas metode, kas ar dažādiem sensoriem ļauj novērtēt vairākas ķermeņa funkcijas visas nakts garumā (miega uzbūvi, elpošanu, sirdsdarbību, gāzu apmaiņu, acu un kāju kustības, krākšanu). Polisomnogrāfija ļauj diferencēt patoloģisku stāvokli, kas saistīts ar izteiktu miegainību, piemēram, narkolepsiju.

Pašlaik Latvijā pieaugušajiem netiek veikti valsts apmaksāti miega izmeklējumi, kuri par pilnu maksu ir visai dārgi, piemēram, polisomnogrāfija ar datorizētu analīzi vidēji maksā 170–190 eiro, tādēļ portālā "manabalss.lv" notiek parakstu vākšana, lai to iekļautu valsts apmaksāto izmeklējumu sarakstā (pašlaik savākti ap 3500 parakstu).

Kad jāvēršas pie miega speciālista

  • Izteikta miegainība dienas laikā, grūtības palikt nomodā, regulāra iesnaušanās lekciju laikā vai pie auto stūres.
  • Krākšana naktīs, elpas apstāšanās epizodes miega laikā, īpaši tad, ja cilvēkam ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens.
  • Grūtības vakaros laikus iemigt un pamosties no rītiem, vai tieši pretēji – pārlieku ātra iešana gulēt un agra celšanās.
  • Staigāšana, ēšana miegā vai citas savādas, neparastas darbības, notikumi miega laikā.
  • Pārmērīga kustēšanās, grozīšanās gultā, pat spārdīšanās un kaušanās miegā.
  • Nemiera, diskomforta sajūta kājās, kas pastiprinās pirms iemigšanas, šo nepatīkamo sajūtu mazina kāju kustināšana.
  • Bezmiegs, kas izpaužas kā iemigšanas un miega noturības traucējumi.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.