2.4 °C
Daudzos mājokļos sveces ir kļuvušas par iecienītu interjera aksesuāru, it īpaši rudens un ziemas sezonā. Jo īpaši tas ir Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kad mājoklī novietojam adventes vainagu.
Pasaulē atzītās dizaineres, kas specializējušās interjera dekoru, rotājumu un noskaņas radīšanas jomā – Ešlija Makuga, Betanija Adamsa un Laura Viljamsa –, šim gadam iesaka vairākas aktuālas tēmas kopējai svētku noskaņai un vadošās tendences sveču jomā.
Četras izvēles sajūtas radīšanai
Viena no šogad aktuālajām tēmām saistās ar lauku dzīves stilu. To raksturo nostalģija pēc laukiem, pastorālām ainavām, pēc lēnāka un uz dabu orientēta dzīvesveida. Šai noskaņai pieskaņotā vainaga krāsu palete pārpildīta ar piesātinātiem, samtaini brūniem toņiem, sulīgām sinepēm un sarkano toņu ugunīgo valdzinājumu. Aromātos izteikts komforts un siltums. Kanēļa, vaniļas, saldās vīģes, ķirbju, riekstu, ābolu, koka un skuju smarža.
Ārpus vainaga novietotām svecēm ir dekoratīvi ietvari – stikla burkas, metāla toveri un paplātes, arī – lieli ietvari, ko iespējams novietot uz grīdas. Modē sveču trauki ar vāku.
Otra tēma ir "Art Deco" zelta laikmeta krāšņums apvienojumā ar modernās estētikas svaigumu. Šo noskaņu papildinās vainagi dinamiskās, dziļi zilās un zaļās nokrāsās ar purpursarkaniem, grezni rozā un oranžiem akcentiem. Mirdzumu noskaņai piešķirs metāliski sudraba, zelta un vara dekori, bet noslēpumainību – ogu aromāti, kazeņu, brūkleņu rūgtie toņi, ķiršu saldums, granātābolu spīvums.
Ārpus vainaga novietotām svecēm aktuālas skārda kārbas. Tās jebkuram mājoklim piešķirs svētku gaisotni, kur sveces liesma mirdz pret metāla virsmu.
Jaunums – dekoratīvas sveces, kuru niansētais rotājums tapis, ņemot talkā mūsdienīgās silikona sveču veidnes.
Trešā tendence strāvo dabisku mieru. Harmoniska un mierīga atmosfēra, kas sakņojas neskartās dabas ainavās, piedāvājot atelpu no mūsdienu dzīves kņadas. Tai piestāvēs vainags, kurā harmoniski sajaucas zemes elementu, maigu faktūru un rāmu krāsu palete, kas nomierina dvēseli un atjauno garu. Dominē koksnes aromāti. Tīkkoka un siltais Baltijas dzintara valdzinājums, krustnagliņu, sandalkoka, vaniļas aromāts. Tiem pieskaņota neitrāla un zemes toņu palete, kas papildināta ar vizlas pulvera krāsas mirdzumu un atturību formās. Veidojot vainagu, var būt atkāpes no tradicionālās apļa formas, izvēloties taisnstūra vai cita veida formas.
Ārpus vainaga novietotās sveces iestiprinātas gludos, baltas vai melnas krāsas toveros ar spīdīgu vai matētu apdari. Tāpat var izvēlēties tvertnes, kurās izvietot lielas sveces ar vairākām daktīm. Te piestāvēs arī sprakšķošās sveces.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
