Mediju sapieri. Kurš ārzemju studentiem sola laimes zemi?

Katru gadu studijas Latvijā uzsāk rekordliels skaits ārzemju studentu, un, visticamāk, līdzīga tendence saglabāsies arī šogad.

Lai gan daudz diskutēts par nepieciešamību ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz ārvalstu studentu uzņemšanu un uzraudzību, viena joma joprojām paliek neizrunāta – studentu piesaistes aģentūru darbība un to uzraudzība. 

Kas tie tādi aģenti ir? Studentu piesaistes aģentūras darbojas kā starpnieki, strādājot izglītības iestāžu vārdā, lai piesaistītu un izvērtētu potenciālos studentus. Aģentūras saņem samaksu par veiksmīgi uzņemtajiem studentiem.

Vai studentu piesaiste ir godīga?

Rajs no Indijas ieradās Latvijā ar studentu piesaistes aģentūras palīdzību. Viņš "Latvijas Avīzei" stāsta par savu pieredzi: "Ir ļoti svarīgi atklāti runāt par realitāti, ar kuru ikdienā saskaras daudzi ārvalstu studenti. Diemžēl mana pieredze Latvijā bijusi pilna ar izaicinājumiem – akadēmiski, finansiāli un emocionāli. Latvija tiek aktīvi reklamēta Indijā un Šrilankā. Aģenti ģimenēm un topošajiem studentiem uzbur ļoti pievilcīgu ainu par dzīvi un studijām šeit. Taču, ierodoties Latvijā, realitāte bieži izrādās citādāka. Mēs saskaramies ar atbalsta trūkumu, nevienlīdzīgu attieksmi, augstām izmaksām un nepilnīgu komunikāciju no izglītības iestāžu puses. Mūsu bažas bieži tiek ignorētas, un pat interese par darba iespējām pašās augstskolās nereti tiek noraidīta bez paskaidrojumiem. Daudzi no mums baidās runāt par šo publiski, jo pastāv risks zaudēt vīzu, tikt izslēgtiem no augstskolas vai pat piespiedu kārtā atgriezties dzimtenē. Viens no sāpīgākajiem aspektiem ir sajūta, ka pret mums izturas citādi. Lai arī noteikumi visiem ir vienādi, augstskolu vadības un pasniedzēju attieksme un uzvedība pret ārzemju studentiem, īpaši no Āzijas valstīm, bieži vien šķiet nicinoša un balstīta aizspriedumos. Pret mums izturas citādi nekā pret vietējiem studentiem. Nerunājot tikai par problēmām studiju vidē, arī vienkārši administratīvi pieprasījumi, piemēram, vēstules par imigrācijas procesu vai citi oficiāli dokumenti, nereti maksā līdz pat 75 eiro. Bieži vien šie dokumenti ir derīgi īsāku laiku, nekā aizņem to sagatavošanas process. Tas rada sajūtu, ka ārzemju studenti tiek uztverti vienīgi kā peļņas avots. Mēs esam ieguldījuši milzīgus resursus, lai nokļūtu Latvijā, tāpēc ir sāpīgi, ka mūs šeit nevēlas redzēt vai vienkārši ignorē."

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktore Liene Levada medijiem iepriekš norādījusi, ka šobrīd netiek regulēta studentu piesaistes aģentu izmantošana un kvalitāte: 

"Ārvalstu studentu piesaistei jābūt caurspīdīgai, taču mēdz būt gadījumi, kad aģenti negodprātīgi mēģina "apiet sistēmu" un panākt, lai studentu uzņem augstskolā.

Ārvalstu studentus un audzēkņus augstskolas var piesaistīt pēc saviem kvalitātes kritērijiem."

"Latvijas Avīze" vēlējās no IZM noskaidrot, kuri aģenti tad mēģina apiet uzņemšanas principus. Taču ministrija atbildēja, ka tās rīcībā nav detalizētas informācijas par konkrētiem aģentiem. Tajā pašā atbildes vēstulē IZM tomēr pretrunīgi atzīst, ka Valsts izglītības attīstības aģentūras nodaļa "Study in Latvia" un IZM ir saņēmusi ziņas par dažiem negodprātīgiem aģentiem, īpaši ārpus Latvijas, kuri potenciālajiem studentiem sniedz maldinošu vai pārspīlētu informāciju. "Tā kā šīs darbības bieži notiek ārpus Latvijas likumdošanas, tās ir uzskatāmas par privāttiesiskām attiecībām, un Latvijas tiesību akti šādās situācijās ne vienmēr ir piemērojami. Šādos gadījumos informējam attiecīgās augstskolas un iesaistītās iestādes Latvijā. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka studijām Latvijas augstskolās iespējams pieteikties arī bez aģentu starpniecības augstskolu oficiālajās uzņemšanas platformās," norāda IZM.

Aģentus rūpīgi atlasot

"Latvijas Avīzes" uzrunātās augstskolas informē, ka aptuveni puse no ārzemju studentiem tiek piesaistīti ar aģentūru palīdzību. Reizēm aģenti paši uzrunā augstskolas, piedāvājot sadarbību. Parasti šādi kontakti tiekot veidoti konferencēs un izglītības izstādēs, kur aģentus var satikt klātienē.

Augstskolas "Turība" Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Agnese Pilāne uzsver, ka pirms pieņemšanas darbā augstskola veicot aģentu atlasi: "Visi aģenti ir licencēti, un sadarbojamies tikai ar tiem, kas iziet atlases procesu. Mums ir skaidri izstrādāti kritēriji." Iepriekš "Turībai" neesot nācies pārtraukt sadarbību ne ar vienu aģentu. "Ar viņiem slēdzam līgumus uz diviem gadiem, pēc šī perioda izvērtējam sadarbības rezultātus. Šo procesu ir viegli uzraudzīt, jo aģentu skaits nav liels, līdz desmit, un tie darbojas konkrētos mērķa tirgos, piemēram, Turcijā. 

Dažkārt arī paši aģenti pārtrauc sadarbību, saprotot, ka studentu interese ir zema. 

Uz jautājumu par to, ar cik aģentiem "Turība" sadarbojas, A. Pilāne atbild, ka šī ir komercinformācija, tādēļ precīzu skaitli nevēlas minēt.

"Esam arī Augstākās izglītības eksporta apvienības dalībnieki, apmaināmies ar informāciju apvienības ietvaros. Ja kāds aģents sniedz nekvalitatīvu pakalpojumu vai ir radušies kādi pārpratumi, informējam cits citu. Tā kā uzņemšanas procesu veicam paši, aģenti tajā nevar tieši iejaukties vai ietekmēt, kuri konkrētie studenti tiks uzņemti," skaidro A. Pilāne.

"Jūsu vārti uz Eiropu sākas šeit!" Šādus un citus apsolījumus var lasīt ārzemju studentu piesaistītāju ierakstos. 

Foto: Ekrānuzņēmums/Feisbuks

"Nav jēgas radīt veltas cerības"

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir viena no pirmajām Latvijas universitātēm, kas sāka uzņemt ārvalstu studentus. Tādēļ tai ir vairāk nekā desmit gadu gara sadarbība ar piesaistes aģentiem. Šobrīd RTU esot sadarbība ar aptuveni 20 aģentūrām no visas pasaules. "Svarīgākais aģentu uzdevums ir informēt un piesaistīt potenciālos studentus, tomēr galīgo izvērtēšanu veic tikai un vienīgi augstskola. Sniedzam aģentiem skaidrus kritērijus par vēlamajiem studentiem, piemēram, viņiem jābūt angļu valodas prasmju sertifikātam, kā arī nepieciešamajām priekšzināšanām matemātikā un fizikā. Šis sākotnējais filtrs, ko aģenti nodrošina, palīdz samazināt nevajadzīgu pieteikumu apjomu un ietaupīt laiku, jo neizvērtējam studentus, kuri neatbilst valodas prasībām vai kuriem trūkst pamatzināšanu," uzsver RTU Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zane Purlaura-Poriņa. "Mūsu galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai potenciālajiem studentiem netiktu sniegta maldinoša informācija un lai Latvija tiek attēlota patiesi. Nav jēgas radīt veltas cerības, jo, ja studējošie ierodas un realitāte neatbilst solītajam, piemēram, ja viņi cer, ka Rīga būs Londona, tad viņus tikpat ātri zaudēsim."

Z. Purlaura-Poriņa: 

"Protams, mēs nenoklausāmies personīgās sarunas starp aģentiem un interesantiem, taču rūpīgi sekojam līdzi tam, kāda informācija nonāk sociālajos tīklos un citās publiskajās vietnēs. 

Vismaz divas reizes gadā kopā ar aģentiem apmeklējam mūsu sadarbības partnerus, studentus un viņu vecākus, lai pārliecinātos, ka tiek nodota tikai patiesa informācija." Viņa norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad saņemti pieteikumi, kuros redzams, ka piesaistītie studenti nekvalificējas uzņemšanai. "Kad noraidām visus aģentūras piedāvātos studentus, tā saprot, ka sadarbība ar mums nav izdevīga, un vairs netērē laiku."

Ko saka ministrija?

Šobrīd vienīgais dokuments, kurā ir jebkādi nosacījumi par aģentu darbību, ir 2022. gadā noslēgtā IZM, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un 15 augstskolu vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē. Tajā noteikts, ka augstskolām sadarbībā ar aģentiem studentu piesaistē ir jāievēro noteikti principi. IZM šā gada maijā ziņoja, ka tiek pārskatīti kritēriji šīs vienošanās ietvaros. Vairākas augstskolas, kas ir parakstījušas šo vienošanos, nav publiskojušas informāciju par aģentiem (lai gan tas paredzēts principos), ar kuriem sadarbojas, un "Latvijas Avīzei" šo informāciju neizpauž. "Latvijas Avīze" vērsās IZM, jautājot, vai tas nav pretrunā ar vienošanās noteiktajām prasībām. Viena no tām nosaka, ka augstskola savā mājaslapā vai uzņemšanas sistēmā publicē informāciju par akreditētajiem aģentiem un nekavējoties atjauno to, ja sadarbība tiek pārtraukta. IZM Komunikācijas daļas vecākais eksperts Ivars Jakovels atbildēja: "Pašlaik minētā vienošanās tiek pārskatīta un atjaunota. Vienošanās kritēriju izpildes kontroli vienreiz gadā veic komisija, kurā darbojas pārstāvji no IZM, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un citām iestādēm. Ja tiek konstatēts, ka prasības netiek ievērotas vai tiek pārkāptas, komisija var lūgt augstskolai uzlabot noteiktās procedūras vai pieņemt lēmumu par vienošanās pārtraukšanu ar konkrēto augstskolu." Šobrīd vairākas augstskolas šo informāciju savās mājaslapās nav publicējušas.

Uzziņa

Labā prakse studentu piesaistē

• Augstskolas, kuras parakstījušas vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē: Biznesa augstskola "Turība", Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", Daugavpils Universitāte, Eiropas Kristīgā akadēmija, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Banku augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola.
• Dokumentā definēti vairāki sadarbības principi ar aģentiem, tostarp arī:

"Augstskola jebkurā mārketinga un reklāmas pasākumā nodrošina, ka visa sniegtā informācija potenciālajiem ārvalstu studējošajiem ir patiesa un nerada maldinošu iespaidu." "Augstskola sekmē aģentu labu praksi potenciālo studentu piesaistē, apzinoties nepieciešamību novērst nelegālās imigrācijas riskus kopējā Eiropas Savienības un Šengenas līguma valstu telpā."