20.3 °C
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas demogrāfiskās izmaiņas reģionos novedušas pie daudzu skolu slēgšanas.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 1991. gadā vispārizglītojošās dienas skolas Latvijā kopā bija 947. Vislielākais to skaits bijis 1996.–1998. gadā – kopā 1074 skolas. Bet šo gadu laikā tas samazinājies gandrīz divkārt – 2024. gadā uzskaitītas 585 vispārizglītojošās skolas. "Latvijas Avīze" kopā ar reģionu laikrakstiem interesējās, kas notiek bijušo skolu ēkās. Vakardienas numurā varējāt lasīt publikāciju "Kas notiek bijušajās skolās?", šodien tematu turpinām.
Interese maza
Aizkraukles novada Pilskalnes pamatskolai 2008. gadā tika uzklāts jauns jumts. Tajā pašā gadā skolas ēkā tika atvērts sociālo pakalpojumu centrs, kuru izveidoja vietējā biedrība "Vēveri" un kurā bija iespēja izmazgāt veļu, nomazgāties dušā, pavadīt laiku atpūtas telpā un pasportot ar trenažieriem. Ne jaunais jumts, ne biedrības aktivitātes gan nepaglāba skolu no slēgšanas gadu vēlāk. 42 audzēkņi, niecīgais jaundzimušo skaits un 2200 kvadrātmetru platība, kuras uzturēšanai nepieciešami lieli līdzekļi, iestādes eksistenci nespēja nodrošināt. Un tā Neretas novada domnieki nobalsoja par Pilskalnes pamatskolas slēgšanu, lemjot par labu Sproģu pamatskolai, kurā bija tāds pats skolēnu skaits. Ēka arvien stāv tukša. Ziemā tiek rīkoti kultūras pasākumi. Skolas ēdamzāli vietējiem iznomā kāzu, bēru un citu saviesīgu pasākumu gadījumos, vienā stūrī ierīkota veļas mazgāšanas vieta. Diemžēl saimnieciskā rosība Pilskalnē zema. Pašvaldībā lēš, ka izeja būtu ēku pārdot, bet līdz šim interesi neviens nav izrādījis, vēsta laikraksts "Staburags".
Nepieciešami lieli ieguldījumi
Alūksnes novada pašvaldībai ilgstoši nebija izdevies pārdot Annas pamatskolas ēku. Pirms diviem gadiem to iegādājās SIA "K444", zemnieks Normunds Lipāns, kurš atklāj – sākotnējais mērķis nebija iegādāties skolu, bet tikai blakus esošo angāru. Taču pašvaldība izsolē īpašumu pārdeva tikai komplektā – skolas ēku kopā ar angāru. Skola slēgta 2009. gadā, un vairāk nekā desmit gadus ēka stāvēja tukša, neapsaimniekota, tādēļ tās tehniskais stāvoklis pakāpeniski pasliktinājās. "Ēku iegādājāmies katastrofālā stāvoklī, un diemžēl tāds tas ir arī šobrīd, sijas jau brūk," laikrakstam "Alūksnes un Malienas Ziņas" teicis N. Lipāns, piebilstot, ka uzņēmums šajā ēkā neko neplāno. Angārā šobrīd darbojas ģimenes izklaides un atpūtas centrs "Bānīša brīnumzeme", savukārt bijusī skolas ēka – kā atzīst pats uzņēmējs – turpina iet bojā. "Speciālists to apsekoja un aprēķināja nepieciešamos ieguldījumus. Tie ir ļoti ievērojami. Iegādes brīdī pašvaldība neizvirzīja nekādas prasības – nedz par ēkas izmantošanu, nedz atjaunošanu."
Šobrīd ēka atkal ir pārdošanā – sludinājumu portālā "ss.lv" tās cena norādīta 10 000 eiro. Interese par īpašumu esot, taču realitāte potenciālos pircējus atgrūžot. Lai savestu ēku daudzmaz kārtībā, neesot runa par simtiem tūkstošiem, bet miljonu un vairāk, neilgi pēc iegādes teica saimnieks.
Varbūt šūšanas uzņēmums?
Pārdošanā izlikta arī Gulbenes novada bijušās Kalnienas skolas ēka, kas pieder privātpersonām. Stāvot tukša. Kā raksta "Dzirkstele", Gulbenes novada pašvaldība vēl meklē risinājumu par vairākām slēgto skolu ēkām. Piemēram, pagasta iedzīvotāji ar pašvaldības pārstāvjiem nesen apsprieduši, ko turpmāk darīt ar bijušās Galgauskas skolas ēku, kuru slēdza 2019. gadā. Nomnieks ar pašvaldību pārtraucis līgumu. Juris Duļbinskis, kurš vada Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu, uzskaitījis risinājumus: turpināt ēku apkurināt – viena apkures sezona (kurināmais un kurinātāja alga) izmaksājot aptuveni 15 000 eiro – un paralēli meklēt nomnieku. Vēl ir variants ēku neapkurināt un iekonservēt vai arī to pārdot. Iedzīvotāji ierosinājuši, ka uz šejieni vajagot pārcelt Stāķu skolu. Bet Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne teikusi, ka tas praktiski neesot reāli: "Vai uz šejieni atnāks pedagogu kolektīvs, vai bērni būs ar mieru un nesadalīsies pa citām skolām? Mēs nevaram pateikt – jums ir jāpārceļas uz Galgauskas skolu. Vecākiem ir brīva izvēle, kurā skolā mācās viņu bērns. Kur ir garantija, ka viņi atnāks uz šejieni?" Ēka esot atkārtoti piedāvāta Zemessardzes vajadzībām, bet saņemts atteikums – viss jau notiekot Cesvainē, Alūksnē. J. Duļbinskis spriedis, ka viens no variantiem būtu atrast nomnieku, uzrunāšot uzņēmējus, kā piemēru minējis šuvējus.
Kā raksta "Dzirkstele", pērn likvidēta Gulbenes novada Gulbīšu pamatskola, par kuru līdz šim neesot bijusi interese. Tā stāv iekonservēta. Netiek apkurināta. Esot ideja sadalīt šo īpašumu vairākos mazākos – varbūt vietējiem uzņēmējiem būtu interesantākas mazākas telpas.
Arī Kurzemē gaida pircējus
"Preciniekus" gaida divas Dienvidkurzemes novada bijušās pamatskolas ēkas: Sikšņos un Gaviezē. Sikšņos skola, ko slēdza pirms trijiem gadiem, izskatās tā, it kā skolēni to nupat būtu pametuši, tiek apkurināta, līdzās pietiekami moderna sporta zāle, ko vietējie izmanto. Pašlaik notiek īpašuma dalīšanas process, pēc kura pašvaldība lems: ēku pārdot vai iznomāt. Esot divējāda interese: kā par aprūpes namu un kā par ražotni.
Krietni bēdīgāka aina ir ar bijušās Gaviezes pamatskolas ēku, kurā skolu slēdza 2019. gadā. Kādu laiku ēkā atradās bērnudārzs, bet patlaban senā un lielā muiža ir slēgta un netiek apkurināta, ož pēc pelējuma, jumts nav pirmā svaiguma, taču labā ziņa: pabeigta dokumentu kārtošana, no ēkas atdalīts sporta laukums un parks un 9. septembrī paredzēta izsole. Vieta nav slikta: līdzās šoseja, Liepāja tikai 22 kilometru attālumā, bet ēka liela un sakārtošanai vien būs nepieciešams ne viens vien simts tūkstotis eiro.
Novēl, lai uzņēmējam izdodas
Jēkabpils novada bijušās Asares pamatskolas ēkas liktenis vismaz pagaidām nav veiksmīgs – tā kopš 2018. gada stāv tukša un klusa. Aknīstes pārvaldes vadītājs Māris Ozoliņš laikrakstam "Brīvā Daugava" atzīst, ka nav atradies neviens gribētājs, kas vēlētos diezgan lielo padomju laika būvi nomāt vai pirkt: "Būtu labi, ja kāds tagad izlasītu jūsu rakstu un ieraudzītu iespēju uzsākt kaut kādu savu darbību mūsu bijušajā skolā, bet pagaidām tur apkure atslēgta un pašvaldība pieskata, lai tur nenotiek kādas nekārtības. Vietējā kopiena gan izmanto savām vajadzībām pie skolas esošo sporta laukumu, arī ābeļdārzā ierīkota lapene, bet apsaimniekot visu lielo ēku – tas viņiem būs par grūtu."
Tikpat bēdīgi klājies tā paša novada bijušās Sēlpils pamatskolas ēkai, kas savu jauno saimnieku gaidīja gandrīz 15 gadus. Salas pagasta pārvaldes vadītāja Anita Bārzdiņa stāsta, ka visu laiku kopš skolas slēgšanas 2009. gadā ēka nav bijusi apdzīvota: "Gan toreizējā Salas novada, gan tagadējā Jēkabpils novada vadība visādi meklēja pircējus ēkai, nāca pat interesenti, bet nekā. Pašvaldības cilvēki apkopa skolas apkārtni, appļāva zāli, bet telpas dažkārt kalpoja kā noliktava. Sēlpilī ir ļoti rosīga kultūras dzīve, un turienes tautas nams šad tad kādus krēslus tur novietoja vai ko tamlīdzīgu. Tomēr ilgi gaidītais brīdis pienāca šogad pavasarī, un Sēlpils pamatskolas ēkai tagad ir jauns saimnieks. Vēl jau gan nekas tur nenotiek, bet mēs visi vēlam, lai uzņēmējam izdodas un lai neiet zudībā ne šī skaistā ēka, ne arī visa apkārtne."
Pārņem arī biedrības
Ļoti labvēlīgs liktenis piemeklējis jau 2003. gadā slēgto Kaldabruņas pamatskolu Jēkabpils novadā, ko no 2007. gada nomā Sēlijas biedrība "Ūdenszīmes" Ievas Jātnieces vadībā. Viņa ne tikai šo ēku pārvērtusi par visas Sēlijas kultūras centru, bet arī šīs nomaļās apkārtnes vārdam ļauj skanēt visā Latvijā. Tā kā biedrība aktīvi iesaistījusies arī pārrobežu sadarbības projektos, tad par Kaldabruņas skolu nu jau zinot vismaz Lietuvā un Igaunijā arī.
Visgrūtāk ar lielajām muižām
- Roberts Grinbergs, Latvijas Piļu un muižu asociācija prezidents: "Pašvaldības vēršas pēc palīdzības jautājumos par bijušajām skolas ēkām arī pie mums. Vislielākais izaicinājums ir ar lieliem namiem, kas prasa milzu resursus, piemēram, kā ar Gaujienas muižu. Un ja vēl to piedevām grib saglabāt pieejamu sabiedrībai... Cerīgāk ir ar mazākām ēkām, kur var ierīkot viesu namus, aprūpes centrus vai ražotnes. Protams, liela nozīme ir vietai. Grūti būs dabūt pircējus ēkām Krievijas pierobežā, kur nepieciešamas atļaujas svešiniekiem ierasties. Bet jāsaka paldies skolām, kuru, ja nebūtu, daudzas senas ēkas līdz mūsdienām nebūtu saglabājušās – ar podiņu krāsnīm no 18. gadsimta vai tualetes durvīm no 17. gadsimta... Galvenais tikai tagad šīs senās bijušās skolu ēkas maksimāli saglabāt."
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
