10.2 °C
Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim gandrīz visos gadījumos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) sniedzis negatīvu atzinumu par Krievijas pilsoņiem, kuri karojuši Ukrainā un pieprasījuši patvērumu Latvijā, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.
VDD atbilstoši kompetencei kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pārbaudījis atsevišķus Krievijas pilsoņus, kuri piedalījušies karadarbībā Ukrainā un pieprasījuši patvērumu Latvijā.
Tāpat VDD ir pārbaudījis vairākus desmitus Ukrainas pilsoņu, kuri piedalījušies karadarbībā Ukrainā un atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajai kārtībai pieprasījuši pagaidu aizsardzības statusu Latvijā.
VDD vērsa uzmanību, ka dienests katru gadījumu vērtē individuāli, iegūstot un izvērtējot plašu informācijas apjomu nolūkā identificēt izlūkošanas un citu pret Latvijas nacionālo drošību vērstu darbību riskus.
VDD uzsvēra, ka Ukrainas pilsoņu gadījumā VDD veic padziļinātas pārbaudes par personām no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām — Krimas, Luhanskas un Doņeckas apgabaliem.
Par Krievijas pilsoņiem VDD līdz šim gandrīz visos gadījumos PMLP ir sniedzis negatīvu atzinumu.
Vienlaikus ir bijis viens izņēmuma gadījums, kad VDD par patvēruma piešķiršanas iespēju Krievijas armijas dezertierim PMLP sniedza pozitīvu atzinumu, konkrētajā gadījumā nekonstatējot personas radītu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
Portāls "Delfi.lv" pērn rudenī vēstīja, ka vīrietis Ukrainā tika ievainots un hospitalizēts Krievijā. 2024. gadā viņš slepus ieradies Baltkrievijā un, pārpeldot Daugavu, lūdzis patvērumu Latvijā. Latvijā vīrietis ir saņēmis bēgļa statusu uz maksimāli iespējamo piecu gadu termiņu un latviešu valodu pārvalda A1 līmenī.
Patlaban VDD ir pabeidzis visas pārbaudes par krievu karavīriem, kuri pieprasījuši patvērumu Latvijā.
Dienests turpina atsevišķas pārbaudes par Ukrainas pilsoņiem, kuri piedalījušies karadarbībā Ukrainas pusē un lūguši pagaidu aizsardzības statusu Latvijā. Līdz šim VDD nav konstatējis šādu Ukrainas pilsoņu radītus riskus Latvijas nacionālajai drošībai, un negatīvus atzinumus par tiem PMLP nav sniedzis.
Līdz šim VDD patvēruma meklētāju pārbaudēs nav vērtējis Baltkrievijas pilsoņus, kuri būtu piedalījušies karadarbībā Ukrainā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
