Rihards Kozlovskis: Mīti un patiesība par migrācijas politiku Latvijā un ES

Vispirms vēlos atkārtoti norādīt – Eiropas Komisijas piedāvātā solidaritātes mehānisma ietvaros Latvijai nav pienākuma uzņemt patvēruma meklētājus no citām dalībvalstīm un nav arī paredzētas sankcijas vai sodi par šādu personu neuzņemšanu.

Solidaritātes mehānisms nepārprotami un melns uz balta paredz, ka dalībvalstis var izvēlēties no trim solidaritātes veidiem, kā tās sniegs atbalstu tām dalībvalstīm, kas saskaras ar migrācijas spiedienu. 

Tādēļ Latvija no 2026. gada jūlija solidaritātes mehānisma ietvaros piedalīsies ar atbalstu citām ES dalībvalstīm – nepieciešamības gadījumā sniedzot savu ekspertu zināšanas un nodrošinot tehnisko atbalstu.

Latvija kopā ar citām līdzīgi domājošām ES dalībvalstīm atturējās balsojumā par solidaritātes mehānisma apstiprināšanu, tas tika pieņemts ar kvalificēto balsu vairākumu, un mēs respektējam Eiropas Komisijas centienus šādu mehānismu izveidot.

Solidaritāte ir viens no ES darbības pamatprincipiem un nozīmīgs elements ES kā vienotas drošības un brīvības telpas funkcionēšanai.

• Pateicoties ES dalībvalstu solidaritātei, Latvija saņēmusi nozīmīgu ES finansiālo atbalstu mūsu robežas stiprināšanai – kopumā 140 miljonus eiro;

• saņemam citu ES dalībvalstu atbalstu Valsts robežsardzes mobilitātes un kapacitātes stiprināšanai;

• gada saspringtākajos mēnešos, kad jānovērš nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas austrumu robežu, citu dalībvalstu robežsargi ierodas sniegt atbalstu mūsu robežas, kas vienlaikus ir arī ES ārējā robeža, apsardzībai.

Eiropas Savienības atbalstu mēs redzam arī plašāk iekšējās drošības jomā, kur mums ir pieejams finansiāls atbalsts arī citām nozīmīgām ar drošību saistītām iniciatīvām, sākot ar mācību poligonu izbūvi Valsts policijai un VUGD, ar drošību saistīto informācijas sistēmu izbūvei, un šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, acīmredzami iztiekot bez jautājuma – vai tiešām šis viss mums ir vajadzīgs?

Kas ir ES Migrācijas un patvēruma pakts?

Īsumā par ES ceļu līdz patlaban pieņemtajam ES Migrācijas un patvēruma paktam. Darbs pie tā izstrādes sākās jau 2009. gadā, pastāvīgi meklējot risinājumus, lai reaģētu uz ES dalībvalstu pieredzi un jauniem ES kopīgiem izaicinājumiem.

Pakts ir smalks kompromiss, kurā ir mēģināts atrast balansu starp dalībvalstu atbildību un atbalstu tām. Sistēma veidota, lai tā būtu efektīva, novēršot ļaunprātīgas darbības un vienlaikus nodrošinot starptautisko aizsardzību personām, kam tā ir nepieciešama.

Kā jebkurš kompromiss tas nav ideāls, katrs tajā redz elementus, kas nav konkrētajai dalībvalstij ideāli, bet kompromiss ir vienīgais veids, kā sistēma var darboties. Tas ir arī nozīmīgs priekšnoteikums, lai ES turpinātu pastāvēt kā vienota telpa bez iekšējām robežām.

Kompromisa panākšana no katras ES dalībvalsts ir prasījusi piekāpšanos, 

bet vēlos uzsvērt, ka šajā procesā Latvijai kopā ar līdzīgi domājošām valstīm, līdztekus papildu iespējām mazināt patvēruma sistēmas izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos, ir izdevies panākt vairākus mums kā valstij būtiskus elementus:

• ES dalībvalstis solidaritātes mehānismā var brīvi izvēlēties vienu no trim solidaritātes veidiem;

• Eiropas Savienībā tiek nostiprināta izpratne par migrācijas instrumentalizāciju – tas tiek pētīts un analizēts un tiek piedāvāti risinājumi cīņā ar tā radītām sekām;

• lēmumam par Migrācijas pakta pieņemšanu ir pievienota atsevišķa deklarācija par Latvijas situāciju, īpaši pēdējos četros gados novēršot pastāvīgu nelegālās migrācijas spiedienu uz ES austrumu robežu;

• dalībvalstu situācija tiek vērtēta un salīdzināta uz objektīvu un salīdzināmu datu pamata, kā arī ir nodrošināts, ka solidaritātes mehānisms tiek pielāgots, ja situācija dalībvalstī mainās.

Šeit vēlreiz vēlos apliecināt, ka migrācijas situāciju dalībvalstīs EK noteikusi, balstoties tikai un vienīgi uz speciāli izstrādātu formulu, kuras pamatā tiek ņemti dalībvalstu dati no EUROSTAT un ES aģentūru apkopotā informācija. Gribu noraidīt jebkādas spekulācijas, ka kāda valsts ir "sarunājusi sev izņēmumu" – tā nav un tas nav iespējams, to ir apliecinājis iekšlietu komisārs.

Esošais Migrācijas pakts nav ideāls un nerisina visus izaicinājumus, tas ir šī brīža kompromiss, pakāpiens, uz kura turpināt pilnveidot ES patvēruma politiku. Tieši tādēļ es kopā ar vairākiem citu ES dalībvalstu iekšlietu ministriem vairākas reizes esmu vērsies pie Eiropas Komisijas, vēršot uzmanību aspektiem, pie kuriem darbs ir jāturpina. Strādājam pie tā, lai solidaritātes mehānisma formulas izstrādē tiek ņemts vērā migrantu skaits, kas ir atturēti no robežas nelegālas šķērsošanas.

Konservatīva un konsekventa migrācijas politika Latvijā

Jā, pēdējie desmit gadi ir pierādījuši to, ka Eiropas Savienība savā migrācijas politikā nav bijusi pietiekami strikta. Sekas jūtam arī mēs Latvijā. 

Gan kā iekšlietu ministrs, gan kā Latvijas pilsonis nevēlos pieļaut, ka Latvija nonāktu līdzīgā situācijā, ko redzam atsevišķās Rietumeiropas valstīs, kur migrācijas dēļ rodas nozīmīgi izaicinājumi drošības jomā. 

Tādēļ mūsu iekšpolitikā migrācijas jautājumā turpināsim būt konservatīvi, par prioritāti izvirzot mūsu drošību, un rīkojamies preventīvi, stiprinot mūsu nacionālo likumdošanu:

• esam izstrādājuši un nodevuši Saeimai informatīvo ziņojumu ar vairāk nekā 20 priekšlikumiem stingrākai trešo valstu pilsoņu kontrolei Latvijā;

• Valsts policija kopā ar Valsts robežsardzi un citiem dienestiem regulāri veic kontroli un reidus, lai sekotu līdzi trešo valstu pilsoņu uzturēšanās iemesliem Latvijā;

• tāpat esam mainījuši kārtību trešo valstu pilsoņu ieceļošanai Latvijā, izstrādājot pilnīgi jaunu informācijas sistēmu;

• kā arī ceturto gadu pēc kārtas esam nepārtrauktā sardzē uz ES ārējās austrumu robežas – 2025. gadā ir novērsti vairāk nekā 12 000 nelegālu mēģinājumu iekļūt mūsu valstī.

Darbs migrācijas politikā turpinās, un, pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka šis jautājums ir šīs valdības viena no prioritātēm. Latvijas valdības vadītāja Latvijas nostāju un konsekvento politiku ir aktualizējusi ES valstu vadītāju līmenī, esmu pateicīgs iepriekšējiem iekšlietu ministriem, kuri ir bijuši aktīvā dialogā ar Eiropas Komisiju un pārējām ES dalībvalstīm, lai virzītu migrācijas politiku Latvijas sabiedrības interesēs.

Kā arī pateicos ikvienam iekšlietu nozares darbiniekam, kas dienu no dienas rūpējas par mūsu drošību.