Plāno vienotus suņu un kaķu labturības noteikumus ES mērogā

Eiropas Parlaments (EP) jūnija sesijā atbalstījis priekšlikumu regulai par suņu un kaķu labturību un izsekojamību, kas paredz noteikt Eiropas Savienībā (ES) minimālos standartus suņu un kaķu audzēšanai, turēšanai un aprūpei.

EP deputāti norādījuši, ka visiem ES turētajiem suņiem un kaķiem jābūt individuāli identificējamiem ar mikroshēmu, kā arī suņiem un kaķiem jābūt reģistrētiem savstarpēji savietojamās valstu datubāzēs.

Mikroshēmu identifikācijas numuri kopā ar informāciju par attiecīgo valstu datubāzi būtu jāglabā vienotā indeksētā datubāzē, ko pārvaldītu Eiropas Komisija (EK). Vienlaikus EP deputāti uzskata, ka suņu un kaķu turēšana vai pārdošana zooveikalos ir jāaizliedz. Lai novērstu regulējuma nepilnības, kas ļauj suņus un kaķus ievest ES šķietami nekomerciāliem mērķiem, bet pēc tam tos pārdot, EP deputāti vēlas paplašināt noteikumus un tos attiecināt arī uz dzīvnieku pārvietošanu nekomerciāliem nolūkiem.

Paredzēts, ka no trešajām valstīm pārdošanai ievestiem suņiem un kaķiem pirms ierašanās ES būtu jāimplantē mikroshēma un pēc tam tie būtu jāreģistrē valsts datubāzē. Savukārt mājdzīvnieku īpašniekiem, ieceļojot ES, būtu pienākums vismaz piecas darbdienas pirms ierašanās reģistrēt dzīvnieku ar mikroshēmu tiešsaistes datubāzē.

Vienlaikus deputāti arī uzsvēruši, ka būtu jāaizliedz inbrīdings starp vecākiem un pēcnācējiem, sibiem, pussibiem vai starp vecvecākiem un to trešās radniecības pakāpes pēcnācējiem, kā arī jāaizliedz suņu un kaķu audzēšana ar pretdabiskām uzbūves iezīmēm. Paredzēts, ka šos dzīvniekus, kā arī kropļotus suņus un kaķus vairs nedrīkstēs izmantot izstādēs vai konkursos. Tāpat paredzēts aizliegt dzīvnieku piesiešanu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams medicīniskās aprūpes nolūkā, kā arī paredzēts aizliegt dzelkšņu kaklasiksnas vai kaklasiksnas bez drošības gredzeniem izmantošanu.

EP ziņotāja par šo jautājumu bijusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāja Veronika Vrecionova (Čehijas Republika), kas uzsvērusi – šis priekšlikums esot skaidrs solis pret nelegālu dzīvnieku audzēšanu un bezatbildīgu importu no valstīm ārpus ES. Līdz ar lēmuma pieņemšanu EP, Eiropas Padome un Eiropas Komisija sāks trīspusējās sarunas par regulas galīgo redakciju.

Stingrākas prasības audzētājiem, pārdevējiem, zooveikaliem un patversmēm

"Starp daudzām globālām problēmām – karu Ukrainā, konfliktu Vidējos Austrumos un tirdzniecības tarifiem – EP darba kārtībā ir arī citi lēmumi. Piemēram, kā aizsargāt mūsu māju mazos iemītniekus. Mīļie mājas dzīvnieki mums dod daudz prieka, arī es to labi zinu! Teju pusei Latvijas iedzīvotāju mājās ir kaķis, un katrā ceturtajā mājā mīt suns.

Tāpēc sāp sirds, uzzinot par apstākļiem, kādos dažkārt dzīvniekus mēdz turēt un pavairot nelegālie tirgotāji. Tas rada ciešanas un izplata slimības, bet jaunajiem īpašniekiem – papildu izmaksas, dzīvnieciņu ārstējot.

"Suņu un kaķu tirdzniecība internetā un starp valstīm ir miljardu eiro liela nozare. Daļa no tās – nelegālas aktivitātes, finansējot arī organizēto noziedzību," vērtē EP deputāte Inese Vaidere.

Foto: Publicitātes

Suņu un kaķu tirdzniecība internetā un starp valstīm ir miljardu eiro liela nozare. Daļa no tās – nelegālas aktivitātes, finansējot organizēto noziedzību. Protams, tiek zaudēti arī nodokļu ieņēmumi," vērtē EP deputāte Inese Vaidere.

Tādēļ EP izskatījis un arī pieņēmis pirmos Eiropas mēroga noteikumus kaķu un suņu aizsardzībai. Deputāte uzsver, ka jaunie noteikumi piemērošot stingrākas prasības tieši dzīvnieku audzētājiem, pārdevējiem, zooveikaliem un patversmēm. Lai izsekotu slimību izplatību un apkarotu nelegāļus, visiem tirdzniecībā esošajiem mājas dzīvniekiem vajadzētu būt reģistrētiem vienotā datubāzē.

"Tas ir ļoti atbalstāmi, turklāt likums nevairos birokrātiju un neuzliks papildu slodzi iedzīvotājiem. EP es balsoju par visu pavairotāju, arī individuālo, iekļaušanu noteikumos, par ko iestājas arī daudzi Latvijas pilsoņi. Gandarījums, ka Parlamenta pozīcijā atspoguļojas mana balsojuma rezultāti. Visus ES pārdošanā esošos suņus un kaķus turpmāk būs jāreģistrē savstarpēji savietojamās valstu datu bāzēs," savu pozīciju skaidro pieredzējusī Latvijas deputāte EP.

Mājdzīvnieku labturības noteikumi Latvijā

Latvijas parlaments – Saeima – pagājušā gada martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības un Veterinārmedicīnas likumos. Grozījumi bija izstrādāti, lai uzlabotu dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā un pavairošanā, novērstu nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazinātu klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu.

Līdz ar to no 2024. gada mūsu valstī jau ir spēkā stingrāki mājdzīvnieku turēšanas noteikumi. Piemēram, jaunus suņus vairs nedrīkst turēt pie ķēdes, bet kaķim, kurš brīvi uzturas ārpus mājas, jābūt sterilizētam, apzīmētam ar mikroshēmu un reģistrētam.

Jaunie mājas jeb istabas dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi regulē arī to, kā un kādos apstākļos dzīvnieki jātur īpašnieka teritorijā, publiskā teritorijā un telpās, kā arī nosaka prasības dzīvnieka demonstrēšanai izstādēs. Neatceļot iepriekšējās labturības prasības, nākuši klāt papildu nosacījumi attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu, kucēnu turēšanu, kā arī attiecībā uz ķēdes garumu esošajiem suņiem, dzīvnieku socializāciju u. c. prasības.

Visvairāk to ir par suņiem. Piemēram, Latvijā pie ķēdes vairs nedrīkst turēt suņus, kas dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta. Vienlaikus noteikumi paredz, ka suni atļauts piesiet sacensībās, medībās, izstādēs vai vietās, kurās suni izmanto darbam. Suni drīkst piesiet arī pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem atbilstoši suņa veselības stāvoklim un īslaicīgai suņa fiksēšanai, klātesot tā īpašniekam vai turētājam.

Savukārt, ja sunim, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam un kurš nav turēts piesiets, mainās īpašnieks vai turētājs, tam jānodrošina, ka suni arī turpmāk tur nepiesietu. Tāpat, pārvadājot dzīvnieku sabiedriskajā transportā, taksometrā vai privātajā transportlīdzeklī, jāierobežo dzīvnieka brīva pārvietošanās. Ja sunim ir uzpurnis, tas sabiedriskajā transportā jātur pavadā, bet, ja uzpurņa nav – pārvadāšanai piemērotā konteinerā vai somā. Arī privātajā transportlīdzeklī jāpārliecinās, ka dzīvnieka kustība ir ierobežota. Tas jāpanāk, izmantojot speciālus iemauktus vai konteineru, ko nostiprina ar drošības jostu, u. tml.

Kaķu "čipošana" – ar izņēmumiem

Lai arī likums nosaka, ka no pērnā gada 1. jūlija ar mikroshēmu jāapzīmē un jāreģistrē visi Latvijas kaķi, attiecīgi Ministru kabineta noteikumi tomēr paredz arī izņēmumus. Tie attiecas uz istabas kaķiem, kuri neiet ārā, tos neizmanto pavairošanai, neceļo pa Eiropu un neplāno nodot viesnīcā.

Šie paši noteikumi zināmā mērā atvieglo arī to kaķu dzīvi, kas ar saviem saimniekiem dzīvo laukos un viensētās, brīvi uzturas pagalmā vai citā mājas teritorijā.

Ar jauniem noteikumiem nesteigsies

"Zemkopības ministrija, protams, pildīs EP un Eiropas Komisijas pieņemtos lēmumus, bet pa priekšu, kā dažkārt noticis līdz šim, gan neskriesim. Nereti noticis arī tā, ka pasteidzamies, kaut ko ieviešam pirmie, iztērējam līdzekļus, bet pēc tam jāpārtaisa, jo ne vienmēr izrādās, ka ES to vispār prasa. Tikai lieki izdevumi.

"Zemkopības ministrija, protams, pildīs EP un Eiropas Komisijas pieņemtos lēmumus, bet pa priekšu, kā dažkārt noticis līdz šim, gan neskriesim," saka zemkopības ministrs Armands Krauze.

Foto: Publicitātes

Runājot par mājdzīvnieku labturību un izsekojamību, uzskatu, ka EP priekšlikumi par vienotas sistēmas izveidi visā ES ir laikā un vietā. Turklāt lielākā daļa no piedāvātā pie mums jau ir ieviesta," uzskata zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš arī atceras, ka 2023. gadā tajā dienā, kad sācis pildīt ministra pienākumus, pie Saeimas noticis mājdzīvnieku tiesību aizstāvju pikets, ka šī joma Latvijā jāsakārto. Viņš domā, ka 2024. gadā tas arī izdarīts.

"Attiecībā uz suņiem mans personīgais viedoklis ir, ka to čipošana ir obligāta, bet, runājot par kaķiem: ja tie dzīvo tikai pa mājām – būsim tomēr reālisti, tāda prasība būtu pārspīlēta. Ja arī nākotnē mājdzīvnieku labturības jomā pie mums kas papildus vēl būs jāievieš, par visām izmaiņām noteikti konsultēsimies ar profesionālajām nevalstiskajām organizācijām – veterinārārstiem, mājdzīvnieku audzētājiem un dzīvnieku patversmēm," saka Latvijas Republikas zemkopības ministrs.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.