Labi zināms par kristiešu rīkotajām asinskārajām raganu medībām viduslaiku Eiropā. Savukārt mazāk vēstīts par faktiski tādiem pašiem procesiem pret vilkačiem, kurus, piemēram, Šveicē medīja praktiski vēl visu 18. gadsimtu. Un, kā izrādās, nekas iepriecinošs vajātājiem nav sanācis, jo vilkači ne tikai nav iznīdēti, bet pat savairojušies arī citos kontinentos un turpina musināt ļaužu prātus arī mūsdienās.
Vilkaču vajāšana viduslaiku Šveicē
Kopš 1430. gadā Lozannas reģionā ap Ženēvas ezeru, ko dēvē par Valli, kā arī Fribūrā un Bāzelē gan sievietes, gan vīriešus sāka stiept uz tiesu, apsūdzot par to, ka viņi tiešā velna un dažādu burvestību iespaidā uzstājušies pret kristiešu baznīcu. Taču zīmīgi, ka tieši šajā apgabalā skarbie viduslaiku apsūdzētāji savos protokolos bieži minējuši vilka figūru.
Sākotnēji vilks uzreiz vairākos procesos parādījies kā dzīvnieks, uz kura muguras jāj raganas. 1433. gadā Bāzelē ar nāvi sodīta kāda sieviete, kuru nosūdzējuši kaimiņi, paužot, ka viņa aiztraukusies viņiem garām trakoti skrejoša vilka mugurā. Tajā laikā raganu tēli gan vēl bija mēreni izplūduši: tās vēl nelidoja uz slotas, bet gan uz krēsla, kuru mēdza izmantot govs slaukšanas laikā un kas bija iesmērēts ar vīriešu dzimtes bērna taukiem vai arī tamlīdzīgām dažādu meža zvēru “izejvielām”. Un pētnieki pauduši, ka vilka mugurā jājoša ragana ir tipiska tieši Alpu reģiona īpatnība. Un aptuveni uz to pašu laika periodu attiecināmas pirmās apsūdzības saistībā ar tur fiksēto parādību, ka raganas un būrēji ne tikai jāj uz vilkiem, bet arī mēdz pieņemt to ārējo veidolu, lai nobeigtu kaimiņu lopus vai nodarītu kādu citu kaitējumu. Tādas apsūdzības galvenokārt skāra tos, kuri, trūkuma dzīti, nesen ieradušies pilsētā vai ciemā, kā arī tos, kuri norobežojās no sabiedrības un dzīvoja noslēgtībā.
Savukārt tieši Vallē tajā laikā valdīja apstākļi, kas faktiski pielīdzināmi pilsoņu karam, kura laikā ziņojums varas iestādēm ar tajā pieminētu vilkati bija lielisks veids, kā efektīvi izrēķināties ar konkurentiem. Avotos vēstīts, ka laika periodā no 1428. līdz 1431. gadam šajā apvidū saistībā ar šādu apsūdzību nāvessods piespriests vismaz 200 cilvēku. Apsūdzētos parasti vainoja par līdzdalību sātaniskā sektā, kas plānojot izveidot savu karaļvalsti. Viduslaiku hronists Johanness Frunds rakstījis, ka viena no tādām apsūdzībām paudusi, ka šīs sievietes un vīrieši pāriemiesojušies mežonīgos vilkos, vēlāk atkal atgūstot cilvēka veidolu.
4.4 °C
