19. marts vēsturē. Rīgas Jūrmalas vājās izredzes

1926. gada 19. martā. Pirms 100 gadiem Latvijas sūtniecība PSRS ar preses starpniecību darīja zināmu, ka 1926. gada vasaras sezonā kūrviesu Rīgas Jūrmalā no Padomju Krievijas būšot mazāk, nekā cerēts.

"No Krievijas Rīgas Jūrmalai un citām atpūtas vietām zaļumnieku un peldu viesu būs ļoti maz. Nesen vēl varēja taisīt slēdzienu, ka iebraucēju skaits šogad pārsniegs iepriekšējās vasaras, jo pārstāvībās par Latvijas kūrortiem interesējušies un gatavojušies šogad izbraukt lielāks Krievijas pilsoņu skaits nekā agrāk. Bijuse pat runa par ļoti redzamu padomju valdības vīru atpūtu Rīgas Jūrmalā. Apstākļi pēdējā laikā stipri grozījušies, un padomju valdība nolēmusi šovasar PSRS pilsoņus uz ārzemēm izlaist tikai retos izņēmuma gadījumos. To prasot finansiēlās grūtības," rakstīja "Jaunākās Ziņas". Latvijā tajā laikā vēl dzīvoja ilūzijās par ekonomiskā labuma gūšanu no savstarpēji izdevīgiem kontaktiem, nesaprotot, ka dažus gadus ilgušais "jaunās ekonomiskās politikas" jeb "nepa" laiks padomju valstī tuvojas finālam un līdz ar to arī šķietamais liberālisma periods ārzemju izbraukumu jautājumos. "Neps" pieļāva ierobežotu privāto uzņēmējdarbību. Šim slānim piederīgajiem, kā arī padomju kultūras un valsts elitei 20. gadsimta 20. gadu sākumā netika liegts izņemt ārzemju pasi un doties aiz PSRS robežām. Taču, pieņemoties spēkā staļinismam, 20. gadu beigās Latvijas kaimiņzeme pamazām pārvērtās totalitārā valstī. "Nepmaņiem" uzlika nesamērīgus nodokļus, tirgus ekonomikas pazīmes apslāpēja ar centralizētas plānveida ekonomikas uzspiešanu. Pie apvāršņa jau bija forsētā industrializācija ar gulaga nometnēs ieslodzīto rokām un piespiedu kolektivizācija. PSRS noslēdzās, un 20./30. gadu mijā legāli izbraukt no tās kļuva praktiski neiespējami. 

Latvijā nācās grūti aptvert, ka cara laiku peldviesi vairs neatgriezīsies. 

1926. gads Jūrmalai izvērtās grūts arī tādēļ, ka Polija un Lietuva bija ievērojami pacēlusi maksu par ārzemju pasēm un ar izbraukšanu saistītos nodokļus, kas arī samazināja viesu skaitu no tradicionālajiem reģioniem. Tas notika laikā, kad Latvijā tieši sāka vairāk runāt par kūrortu, vispirms jau Rīgas jūrmalas, lomu valsts ienākumu celšanā. Bija atzīts, ka, tikai uzlabojot infrastruktūru un viesmīlības kvalitāti, var domāt par attālāku viesu pievilināšanu. "Ko līdz mums propagandēt mūsu kūrortus ārzemēs, ja nevaram dot tās pašas ērtības, kuras kūrortu apmeklētāji dabū Vācijā, Austrijā un Čehoslovākijā? Ja kāds ārzemnieks vienreiz atbrauc, otrreiz viņš vairs nebrauks. Ja krievs, leitis un polis ar mūsu apstākļiem apmierinājas, tad anglis, amerikānietis un vācietis, soms un zviedrs prasa sev personīgu brīvību un tās ērtības, pie kurām viņš pieradis Rietumeiropā, pat Ēģiptē un citur," tā paša 1926. gada vasarā aizrādīja izdevums "Latvijas Tautsaimnieks".