12. marts vēsturē un senās avīzēs. Avārija Pārdaugavā

1926. gada 12. martā. Pirms 100 gadiem ap pulksten deviņiem vakarā Rīga piedzīvoja smagu satiksmes avāriju, kura tā laika ļaudis pārsteidza ar lielu cietušo skaitu, kamdēļ izpelnījās īpašu ievērību.

Autobuss, kas uzturēja satiksmi starp Rātslaukumu un Zasulauku, no Valguma ielas uzgriežoties uz Šoneru ielu (Uzvaras bulvāra), pilnā gaitā ietriecās 9. līnijas tramvajā. "Šofers tramvaju neievēroja, kamdēļ arī notika liela katastrofa. Autobusa motors pilnīgi sadragāts, bet šofers smagi ievainots. Bez viņa smagi ievainoti arī vairāki pasažieri, kuri aizvesti uz pilsētas slimnīcu. Citi ievainoti viegli un tie paši aizgājuši mājās. Pavisam uz slimnīcu aizgādāja astoņus ievainotos, no kuriem trīs atzina par grūti ievainotiem. Viens ir bez samaņas. Kādai sievietei lauzta kāja, bet otrai dragāts mugurkauls un galva. Šofers, tuvojoties stūrim, devis divus brīdinājuma signālus un ātri iegriezies Raņķa dambī. Pēkšņi visi pasažieri samesti čupā. Brīkšķis un troksnis un cilvēku kliedzieni un vaidi. No autobusa policijas ierēdņi iznesa ievainotos. Izsauktie ātrās palīdzības automobiļi neieradās, kamdēļ policija aizturēja garām braucošus automobiļus, ienesa viņos ievainotos un aizveda uz slimnīcu. Tramvajvagonā atradās pavisam trīs pasažieri, kuri katastrofā nav cietuši. Arī tramvaja vagons palicis gandrīz nebojāts. (..) Autobusu naktī nobīdīja no ceļa pie malas, kur to šodien apskatīs sevišķā komisija. Sniegā redzami stikli, drumstalas un asins peļķes," nākamajā dienā nelaimi aprakstīja "Latvis". Laikraksti publicēja cietušo sarakstu ar adresēm. Kopējais ievainoto skaits bija 11 – ļaudis no Pārdaugavas, kuri acīmredzot pēc darba atgriezās mājās. Kā jau bieži tā laika autokatastrofās, ievainojumus galvenokārt radīja saplēstie salona stikli, kas sagrieza pasažieru rokas un sejas. Vieglāk ievainotie bija "dabūjuši belzienus", bet autobusa šoferis Vladimirs Grīnhofs katastrofas brīdī bija zaudējis samaņu. Atguvies viņš apgalvoja, ka sabojājusies auto stūre. Tramvaja vadītājs turpretī stāstīja, ka šoferis traucies ar pārāk lielu ātrumu un reaģēt vairs nav bijis iespējams. Tāpat pasažieri liecināja par autovadītāja "neuzmanīgo un pārgalvīgo" braukšanu un sūdzējās, ka pie stūres piesēdināts šoferis bez pienācīgas prakses. Arī komisija konstatēja, ka ar stūri un pārējo autobusam viss bijis kārtībā, bet vadītāja tiesības Grīnhofs saņēmis tikai 9. janvārī un autobusu vadījis vien četras dienas. Situācija atbilda tā brīža sabiedrības viedoklim par autobusu vadītājiem, kuri 20. gadu Rīgā avārijās iekūlās patiešām bieži. Pagāja vien dažas dienas, un 18. martā cits autobuss Šoneru ielas un Raņķa dambja stūrī uztriecās ormanim. Autobuss apgāzās, cieta četri pasažieri. Vadītājs Jūlijs Bunte izrādījās piedzēries.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Balss", 1926. gada 12. martā

Radio tehnika attīstās. Pēdējā laikā daudz skolēnu nodevušies radio aparātu konstruēšanai, pie kam guvuši interesantus panākumus. Daži radio aparātus ierīkojuši cukura tūtēs, citi alus pudelēs, papirosu un pat sērkociņu kastiņās! Tomēr neskatoties uz aparātu dažreiz niecīgiem apmēriem, tie dzird visu Rīgas radiofona programmu. Būtu ļoti interesanti redzēt šo radiofonu izgudrojumus paredzētā radio izstādē.