Cik daudz sugu izmirs līdz gadsimta beigām?

Amerikāņu Konektikutas universitātes bioloģijas speciālisti sarūpējuši pierādījumus tam, ka jau līdz 2100. gadam no Zemes virsmas var pilnībā izzust līdz pat divām trešdaļām visu zināmo sugu! Tā galvenais vaininieks būšot izplūdes gāzes, ja vien cilvēcei izdotos vismaz palēnināt šo procesu.

Cilvēku darbības rezultātā tapušie izplūdes gāzu izmeši atmosfērā sekmē paaugstinātu atmosfēras un okeānu temperatūru, bet tas savukārt jau spēj izraisīt pilnībā neprognozējamas laikapstākļu izmaiņas. Vēl bez vispārējās sasilšanas atsevišķi zemeslodes reģioni var kļūt vai nu pārlieku mitri, vai vēl sausāki, un tas jau ļoti būtiski ietekmēs ekosistēmas. Turklāt klimata izmaiņas mēdz sekmēt arī aizvien ekstremālāku dabas parādību pastiprināšanos, un šeit runa ir par vētrām, taifūniem, ilgstošu sausumu un sniegavētrām, kas arī rada papildu riskus sugu izdzīvošanas izredzēm.

Minētā pētījuma ietvaros speciālisti izanalizējuši 485 zinātniskās pētniecības darbus, kuros aprakstīta apkārtējās vides izmaiņu ietekme uz dzīvajiem organismiem. Šos datus salīdzināja ar globālās sasilšanas prognozēm un novērtēja iespējamās sekas atsevišķām sugām atkarībā no to apdzīvojamās vides. Vērā ņemtas arī sugu migrācijas un adaptācijas spējas, kas attiecīgi ļāvis labāk novērtēt to potenciālo izdzīvošanu.

Par vienu no galvenajiem secinājumiem kļuva tas, ka globālās temperatūras paaugstināšanās par 5,4 Celsija grādiem līdz 21. gadsimta beigām, kas turklāt novērtēts kā visļaunākais scenārijs, var novest pie divu trešdaļu patlaban zināmo dzīvojošo sugu izzušanas. Novērtēti arī atsevišķi galvenie faktori, piemēram, izmiršanas ķēdes reakcijas, kad vienas sugas izzušana izraisa barības ķēdē no tām atkarīgo citu sugu zaudēšanu. Noskaidrots arī tas, ka šajā ziņā visvairāk apdraudētās esot visu grupu amfībijas.

Tostarp īpaša vērība šajos pētījumos bija pievērsta tam, kā sugas reaģē uz vides izmaiņām, noskaidrojot, ka tie, kas nav spējīgi migrēt un adaptēties jaunajiem apstākļiem, atrodas vislielākajā riska zonā. Katrā ziņā šis pētījums kārtējo reizi uzsver to, ka nepieciešams ļoti strauji un kardināli rīkoties, lai samazinātu cilvēka radīto izplūdes gāzu veidošanos un tādējādi varētu cerēt uz klimata izmaiņu minimālākām sekām.