11.3 °C
Pēc tā sauktās Stambulas konvencijas ratifikācijas Ukrainā oponentu paustās bažas nav piepildījušās, savukārt šīs tēmas izmantošana iekšpolitiskās cīņās, tostarp Latvijā, nāk par labu Krievijai, norādīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Viņš atzīmēja, ka Ukraina aktīvi piedalījās Stambulas konvencijas izstrādē, jo vardarbība ģimenē bija un joprojām ir problēma visā Eiropā, īpaši Centrālajā un Austrumeiropā. Pēc bijušā Ukrainas ārlietu ministra paustā, galvenais konvencijas mērķis ir palīdzēt apkarot vardarbību ģimenē neatkarīgi no tā, pret ko tā ir vērsta - vīrieti, sievieti vai bērnu.
Kuleba skaidroja, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā konvencijas ratifikācija nebija iespējama plašo diskusiju par tradicionālajām ģimenes vērtībām un dokumenta interpretāciju dēļ. Taču, kad 2022. gadā Ukraina nonāca kara apstākļos, konvencijas ratifikācijas jautājums kļuva mazāk pretrunīgs.
"Kad Krievija iebruka Ukrainā, iebrukums kļuva svarīgāks par cīņu ap Stambulas konvenciju, jo, kad tu cīnies par savu dzīvību, viss pārējais kļūst mazsvarīgs. Radās iespēja ratificēt konvenciju, un Ukraina to izdarīja," sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs.
Viņš skaidroja, ka kara laikā sabiedrība atrodas stresā, turklāt pēc kara karavīri un viņu ģimenes saskarsies ar posttraumatiskā stresa problēmām. Kuleba klāstīja, ka, saliekot kopā iedzīvotāju un karavīru stresu, veidojas auglīga vide vardarbībai ģimenēs, tāpēc bija vajadzīgs stiprināt tiesisko regulējumu šīs problēmas risināšanai.
"Ukraina, balstoties uz citu kara piedzīvojušu valstu pieredzi, saprata, ka problēma ar vardarbību ģimenē pēc kara būs divreiz lielāka nekā pirms iebrukuma. Mēs meklējām veidus, kā šo jautājumu risināt. Viens no tiem bija Stambulas konvencija. Tāpēc nolēmām nolikt malā aizspriedumus un bailes, ieviest šos mehānismus un stiprināt mūsu tiesisko regulējumu," sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs.
Pēc Kulebas paustā, Ukrainas pieredze rāda, ka Stambulas konvencija palīdz izveidot mehānismu cīņai ar vardarbību ģimenē, taču tas nav vienīgais risinājums. Viņš uzsvēra, ka konvencija ir viens no pamatelementiem, kas stiprina regulējumu un palīdz novērst vardarbību ģimenēs.
Kuleba norādīja, ka pirms kara Ukrainas Pareizticīgā baznīca bija viena no galvenajām konvencijas ratifikācijas oponentēm, taču pēc iebrukuma tā pret ratifikāciju neiebilda. Viņš pieminēja, ka pirms kara daļa konvencijas oponentu piedāvāja tās noteikumus pārņemt nacionālajā likumdošanā, neratificējot dokumentu.
