Diemžēl vietējo ogu raža šogad varētu būt vēlāk un ievērojami mazāka, jo daudzviet plūmes, ķirši, jāņogas un upenes ir cietušas no pavasara salnām. Augļkopji visā Latvijā šobrīd rūpīgi skaita ražas zudumus, lai pēc tam vērstos pie valdības ar lūgumu pēc kompensācijām. 360TV Ziņas devās uz kādu saimniecību Jelgavas novadā, lai aplūkotu situāciju tuvāk.

Reklāma

Augļkopis Māris Šņickovskis no zemnieku saimniecības "Klīves" Elejas pagastā ir viens no tiem, kurš šobrīd pamatīgi skaita iespējamos ražas zudumus. Viņa saimniecība cieta trijās spēcīgās salnās, kas atstājušas nopietnas sekas. Pirmās salnas praktiski pilnībā izpostījušas plūmju ražu, kas šajā saimniecībā ir galvenais ienākumu avots. Māris Šņickovskis ar smagu sirdi stāsta, ka plūmju kokiem nav pat mazu auglīšu, kas liek domāt par pamatīgām finansiālām grūtībām šogad.

Otrs salnu vilnis trāpījies tieši ķiršu pilnzieda laikā, iznīcinot apmēram divas trešdaļas ziedu. Tas nozīmē, ka ķiršu būs daudz mazāk nekā parasti. Trešais skumjais stāsts attiecas uz āboliem. Āboli parasti nes ienākumus Māra augļkopju ģimenei visa gada garumā, bet šogad tas tā nebūs. Tas nozīmē, ka nāksies meklēt alternatīvus ienākumu avotus un varbūt pat mainīt saimniecības plānus.

Reti kurš Latvijas augļkopis šogad nav cietis no salnām, taču nosalušo ogu un augļu saraksts, kā arī ražas zuduma apmērs, ir ļoti atšķirīgi. Izskatās, ka puslīdz sveikā cauri salnām tikuši tie, kas audzē ogas ziemeļos. Savukārt "Klīvēs" neskartas palikušas bumbieres, jāņogas un upenes, kas ir neliels prieks šajā drūmajā ainā. Tomēr, piemēram, Siguldas novada saimniecībās situācija ir daudz kritiskāka, tur salnas skārušas ne tikai plūmes un ķiršus, bet arī upenes un jāņogas.

Augļkopji visā Latvijā līdz 15. jūnijam apkopos datus par salnu nodarītajiem zaudējumiem savās saimniecībās. Pēc tam šī informācija tiks iesniegta Zemkopības ministrijā, cerot uz kompensācijām par konkrētiem ražas zudumiem katrā konkrētā laukā. Atliek tikai cerēt, ka valdība spēs sniegt atbalstu zemniekiem, lai mazinātu zaudējumus un saglabātu vietējo ogu audzēšanas tradīcijas. Taču ir arī laba ziņa - lielākā daļa aveņu zied vēlāk, tāpēc no salnām tās nav cietušas. Tas nozīmē, ka aveņu ražu prognozē labu.

Šī situācija vēlreiz atgādina par lauksaimniecības atkarību no laikapstākļiem un cik liela nozīme ir dabas kaprīzēm. Savukārt patērētāji, visticamāk, redzēs augstākas cenas un mazāku vietējo ogu piedāvājumu.

VIDEO:

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu