Jānis Ratkevičs: Kas jāņem vērā, domājot par civilo aizsardzību

Nesen publicētajā kartē absolūtais patvertņu vairākums (cik nu par patvertnēm vispār var dēvēt minimāli labiekārtotu pagrabu) ir vai nu publiskās ēkas kā skolas, vai arī dzīvojamās mājas.

Tātad trauksmes gadījumā īslaicīgi tur varēs patverties vai nu konkrētas publiskās ēkas darbinieki/audzēkņi, vai konkrētās mājas iedzīvotāji. Diez vai garāmgājēji tur ies un vispār tiks iekšā. Neredzu šim lielu pievienoto vērtību. Vai gribam, lai šajās dažās patvertnēs, kur patverties var konkrētajā ēkā esošie, laužas visa apkārtne? No publiski pieejamām lielāka varētu būt Rīgas Centrāltirgus, kur varētu patverties visi, kas tur tuvumā atrodas. Nedaudz izbrīna, ka nav atzīmētas pazemes autostāvvieta zem "Origo" vai Kronvalda parkā. "Origo" var būt pieejama gan dzelzceļa darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kronvalda parkā – Ārlietu ministrijai un cilvēkiem no malas. Būtu loģiski, ka apdraudējuma periodā pazemes autostāvvietas tiktu atstātas tukšas.

Ukrainas pieredze

Neesmu pamanījis, ka tas būtu kaut kur izskaidrots, bet svarīgi nošķirt režīmu, kur patvertnes darbojas uz trauksmes brīdi. Piemēram, kā tas notiek šobrīd Kijivā, Dnipro, Ļvivā vai pat Harkivā. Tas ir, uzlidojumi ir, bet dzīve lielākoties turpinās. Otrs režīms ir piefrontes pilsēta, kur apšaudes ir nepārtrauktas un cilvēki patvertnēs sāk dzīvot. Piemēram, Mariupolē kauju laikā. Īsu brīdi Krievijas–Ukrainas kara sākumā arī Kijivā un šur tur vēl varēja novērot cilvēkus, kuri ikdienā uzturējās, piemēram, metro, bet šādu cilvēku daudzums strauji samazinājās ārpus tiešas piefrontes. 

Ja patvertnēs nāksies dzīvot, tad sabiedrisko ēku pagrabus varēs izmantot tie, kuri nebūs aizbraukuši un kuriem pašiem mājās patvertnes nav.

Normālas patvertnes (nevis pagraba) izmaksas kvadrātmetrā ir aptuveni 3000–5000 eiro (salīdzinājumam: dzīvojamās mājas kvadrātmetra izmaksas šobrīd ir 1200–1600 eiro). Visiem un pat lielākai daļai normālas patvertnes neuzbūvēsim. Manuprāt, reālistiski ir sākt ar konsultācijām tiem, kuri patvertnes vēlas uzbūvēt vai pielāgot, savest kārtībā bijušās patvertnes (pat ja tās ir privātajās teritorijās) un uzbūvēt patvertnes tām struktūrām, kurām būs jāstrādā arī kara laikā (policijai, mediķiem, ugunsdzēsējiem, komunālajiem dienestiem u. c.) un viņu ģimenes locekļiem. Ir smagi glābt dzīvības, ja neesi drošs par tuviniekiem. Pie tam mūsu teritorijas lielums norāda uz to, ka arī galvaspilsēta var kļūt par frontes līniju ļoti ātri un patvertnēs pilsētā palikušajiem vajadzēs dzīvot. Ja būvējat klusi sev, tomēr būtu vēlams informēt atbildīgās iestādes, lai glābēji jūs var atrakt. Ja neesat militārs objekts, tad speciāli ienaidnieks uz jūsu patvertni šaut nesāks.

Vietās ar ļoti augstiem gruntsūdeņiem, kur ierakties nav jēgas, ir jābūvē virszemes patvertnes. Izskatīsies kā sakņu pagrabi. Ar ko tad tie labāki par parastām ēkām? Ar to, ka sienas var uzbūvēt biezākas, bez logiem un ar lēzenu (!) zemes pārsedzi, kas novirza, nevis absorbē trieciena vilni. Priekšā durvīm arī jāveido uzbērums, lai trieciena vilnis iet gar durvīm, nevis tieši pret durvīm.

Redzēju aktīvu diskusiju čivinātavā par dzīvniekiem patvertnēs. Jāsaka, ka daļa cilvēku aktīvi pretendē uz Darvina balvu. Speciāli viņiem: iedomājieties suni, kurš tāpat ir milzīgā stresā no apšaudes, kā viņš var reaģēt ļoti šaurā telpā uz reālu vai iedomātu uzbraucienu (kaut vai verbālu) savam saimniekam, uz citiem suņiem un dzīvniekiem, uz brēcošiem bērniem un histēriskiem cilvēkiem? Tālāk: pieņemsim, ka dzīvnieks būrī – patvertnē tāpat ar gaisu ir smagi, dzīvnieks sava vēdera izeju neregulē. Tāpēc 

pie mūsu ierobežotām patvertnēm – nekādu dzīvnieku. Ja kāds vēlas, tad lai būvē savam mīlulim atsevišķu patvertni.

Par evakuāciju

Rīgas gadījumā evakuācijai jābūt tikai pakāpeniskai, stingri pa daļām. Pretējā gadījumā sāksies haoss, ceļi tiks nosprostoti un cilvēki vienkārši pametīs auto, kas neļaus pārvietoties ne operatīvajiem auto, ne bruņotajiem spēkiem, ne apgādes mašīnām. Kā sadalīt noslodzi? Mans piedāvājums ir šāds: pirmajā brīdī jebkādu privāto vieglo auto kustība ir jāaizliedz, pārvietoties var kravas automašīnas, operatīvie dienesti un tie, kuri dodas uz darbiem, kas ir stratēģiski nozīmīgi (pirms tam jāizņem caurlaides), mototransports. Privātām vieglām automašīnām varētu piešķirt laika logus atbilstoši auto numuriem. Piemēram, no plkst. 12 līdz 16 var pārvietoties auto, kuru numuru ciparu summa ir no nulles līdz divpadsmit. No plkst. 16 līdz 20 numuri no 13 līdz 24 utt.

Ūdensapgāde, kanalizācija, elektrība, sakari...

Bez patvertnēm un evakuācijas ir arī citi jautājumi, kas būs jārisina, domājot par civilo aizsardzību.

Ūdensapgāde. Ja centralizētā ūdens apgāde tiks traucēta, tad jādomā, kā mazināt šos riskus. Piemēram, viss Rīgas labais krasts saņem ūdeni no Baltezera ūdens ņemšanas vietām, kas atrodas uz austrumiem no Rīgas un kara darbības laikā var būt ieņemtas vai iznīcinātas. Kreisais krasts saņem no Rīgas ūdenskrātuves, kas arī var būt bojāta kara gadījumā. 

Es apsvērtu iespēju savienot abu krastu ūdensapgādes tīklus, lai vienas apgādes vietas bojājumu gadījumā to varētu daļēji kompensēt ar otra krasta jaudām. 

Jāapsver iespēja lokālai ūdensapgādei no dziļurbumiem. Nezinu par šāda ūdens kvalitāti Rīgas teritorijā, bet var noderēt vismaz kā tehniskais ūdens, ar ko mazgāt vai izmantot ugunsgrēku dzēšanai. Te jāpadomā arī par ūdens uzkrāšanu vecajos torņos. Arī pie privātām mājām varētu ierīkot dziļurbumus, ko darbināt krīzes situācijā. Nopērciet tūrisma (nevis sadzīves, kas domāts standarta ūdensvada ūdens attīrīšanai) filtru un ūdens attīrīšanas tabletes. Ievērojiet, ka ne pārāk drošu ūdeni vajadzēs ilgi vārīt.

Kanalizācija. Ja attīrīšanas sistēmas bojātas, tad labāk laist kanalizāciju upē, tad notekūdeņi vismaz tiks aiznesti, nevis paliks pilsētā. Ja sistēma pavisam beigta, tad daudzdzīvokļu rajonos dzīve kļūs neiespējama dažu nedēļu laikā. Cilvēki ir jāevakuē, līdz tam jāierīko sausās tualetes pagalmos. Attiecīgi jābūt zināmai asenizācijas auto rezervei, lai sausās tualetes tukšotu. Pie privātajām mājām arī jāierīko sausās tualetes. Nevajag tās miera laikā lietot, bet labāk, ja tādas ir.

Elektrība. Saules paneļi un ģeneratori ar degvielas rezervi. Daudzdzīvokļu mājai labāk samesties kopā vienam lielam ģeneratoram nekā likt uz balkoniem vai trepju telpā katram savu. Ja nav naudas lielajam, tad vismaz mazu, ar ko uzlādēt mobilos tālruņus un lukturus.

Sakari. Nodrošiniet vismaz divus neatkarīgus sakaru kanālus, pie tam vienu vadu sakaru tīklu. "Starlinks" ir strādājoša lieta. Daudzdzīvokļu māja vai vairākas privātmājas var samesties vienam terminālim. Būs ļoti lēti. Komplektā ar saules paneļiem un akumulatoru vismaz ziņas varēs palasīt un ziņu nosūtīt.

Apkure. Laikus jāiekārto malkas apkure gan privātmājās, gan "Godmaņa krāsniņas" daudzdzīvokļu mājās. Ar kurināmā rezervi. Zāģi un cirvi malkas sagatavošanai. 

Ukrainas pieredze rāda, ka, rodoties problēmām ar apkuri un elektrību, pat pilsētās, kur ienaidnieka triecienu gandrīz nav bijis, ugunsgrēku skaits ir palielinājies par 50%. 

Ņemam vērā un laikus gatavojam brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas.

Ēdiens. Pērciet ilgās uzglabāšanas pārtiku.

Degviela. Uzskatu, ka ir jāglabā decentralizēti noteikts daudzums jau esošajās degvielas stacijās. Ne visur Rīgā pie degvielas stacijām ir vieta, kur ierakt papildu cisternas, bet daļā vieta ir.

Higiēnas preces. Padomājiet, cik tērējat, un atbilstoši tam uzkrājiet. It sevišķi, ja jums ir mazi bērni.

Volontieru kustība

Vēl viena lieta, ko man jautājuši, ir par jauno Zemessardzes atbalstītāju struktūru. Veidot organizēto volontieru kustību ir pareizi. Ja pats karot nevarat veselības vai pārliecības dēļ, pastāv šādi varianti:

1. Apgūstiet pirmo palīdzību. Medicīnas personālam krīzes laikā būs vajadzīgi palīgi.

2. Iemācieties vadīt motociklu, kvadriciklu, kravas auto, darboties ar traktoru un ekskavatoru. Vajadzēs novākt gruvešus un būvēt pozīcijas.

3. Iemācieties remontēt auto. Tikai nedomājiet, ka būs aprīkojums. Visdrīzāk vajadzēs braukt ar savu aprīkojumu un piedāvāt vīriem, vai vajag ko salabot.

4. Iemācieties būvēt, vilkt elektrību, rīkoties ar ģeneratoru. Sadzīvi arī piefrontē vajadzēs iekārtot.

5. Kļūstiet par radioamatieri. Sakaru nodrošināšana ir būtiska kaujas spēju sastāvdaļa.

6. Iemācieties lodēt un regulēt dronus. To vajadzēs daudz.