Nesen publicētajā kartē absolūtais patvertņu vairākums (cik nu par patvertnēm vispār var dēvēt minimāli labiekārtotu pagrabu) ir vai nu publiskās ēkas kā skolas, vai arī dzīvojamās mājas.
Tātad trauksmes gadījumā īslaicīgi tur varēs patverties vai nu konkrētas publiskās ēkas darbinieki/audzēkņi, vai konkrētās mājas iedzīvotāji. Diez vai garāmgājēji tur ies un vispār tiks iekšā. Neredzu šim lielu pievienoto vērtību. Vai gribam, lai šajās dažās patvertnēs, kur patverties var konkrētajā ēkā esošie, laužas visa apkārtne? No publiski pieejamām lielāka varētu būt Rīgas Centrāltirgus, kur varētu patverties visi, kas tur tuvumā atrodas. Nedaudz izbrīna, ka nav atzīmētas pazemes autostāvvieta zem "Origo" vai Kronvalda parkā. "Origo" var būt pieejama gan dzelzceļa darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kronvalda parkā – Ārlietu ministrijai un cilvēkiem no malas. Būtu loģiski, ka apdraudējuma periodā pazemes autostāvvietas tiktu atstātas tukšas.
Ukrainas pieredze
Neesmu pamanījis, ka tas būtu kaut kur izskaidrots, bet svarīgi nošķirt režīmu, kur patvertnes darbojas uz trauksmes brīdi. Piemēram, kā tas notiek šobrīd Kijivā, Dnipro, Ļvivā vai pat Harkivā. Tas ir, uzlidojumi ir, bet dzīve lielākoties turpinās. Otrs režīms ir piefrontes pilsēta, kur apšaudes ir nepārtrauktas un cilvēki patvertnēs sāk dzīvot. Piemēram, Mariupolē kauju laikā. Īsu brīdi Krievijas–Ukrainas kara sākumā arī Kijivā un šur tur vēl varēja novērot cilvēkus, kuri ikdienā uzturējās, piemēram, metro, bet šādu cilvēku daudzums strauji samazinājās ārpus tiešas piefrontes.
Ja patvertnēs nāksies dzīvot, tad sabiedrisko ēku pagrabus varēs izmantot tie, kuri nebūs aizbraukuši un kuriem pašiem mājās patvertnes nav.
Normālas patvertnes (nevis pagraba) izmaksas kvadrātmetrā ir aptuveni 3000–5000 eiro (salīdzinājumam: dzīvojamās mājas kvadrātmetra izmaksas šobrīd ir 1200–1600 eiro). Visiem un pat lielākai daļai normālas patvertnes neuzbūvēsim. Manuprāt, reālistiski ir sākt ar konsultācijām tiem, kuri patvertnes vēlas uzbūvēt vai pielāgot, savest kārtībā bijušās patvertnes (pat ja tās ir privātajās teritorijās) un uzbūvēt patvertnes tām struktūrām, kurām būs jāstrādā arī kara laikā (policijai, mediķiem, ugunsdzēsējiem, komunālajiem dienestiem u. c.) un viņu ģimenes locekļiem. Ir smagi glābt dzīvības, ja neesi drošs par tuviniekiem. Pie tam mūsu teritorijas lielums norāda uz to, ka arī galvaspilsēta var kļūt par frontes līniju ļoti ātri un patvertnēs pilsētā palikušajiem vajadzēs dzīvot. Ja būvējat klusi sev, tomēr būtu vēlams informēt atbildīgās iestādes, lai glābēji jūs var atrakt. Ja neesat militārs objekts, tad speciāli ienaidnieks uz jūsu patvertni šaut nesāks.
Vietās ar ļoti augstiem gruntsūdeņiem, kur ierakties nav jēgas, ir jābūvē virszemes patvertnes. Izskatīsies kā sakņu pagrabi. Ar ko tad tie labāki par parastām ēkām? Ar to, ka sienas var uzbūvēt biezākas, bez logiem un ar lēzenu (!) zemes pārsedzi, kas novirza, nevis absorbē trieciena vilni. Priekšā durvīm arī jāveido uzbērums, lai trieciena vilnis iet gar durvīm, nevis tieši pret durvīm.
Redzēju aktīvu diskusiju čivinātavā par dzīvniekiem patvertnēs. Jāsaka, ka daļa cilvēku aktīvi pretendē uz Darvina balvu. Speciāli viņiem: iedomājieties suni, kurš tāpat ir milzīgā stresā no apšaudes, kā viņš var reaģēt ļoti šaurā telpā uz reālu vai iedomātu uzbraucienu (kaut vai verbālu) savam saimniekam, uz citiem suņiem un dzīvniekiem, uz brēcošiem bērniem un histēriskiem cilvēkiem? Tālāk: pieņemsim, ka dzīvnieks būrī – patvertnē tāpat ar gaisu ir smagi, dzīvnieks sava vēdera izeju neregulē. Tāpēc
pie mūsu ierobežotām patvertnēm – nekādu dzīvnieku. Ja kāds vēlas, tad lai būvē savam mīlulim atsevišķu patvertni.
Par evakuāciju
Rīgas gadījumā evakuācijai jābūt tikai pakāpeniskai, stingri pa daļām. Pretējā gadījumā sāksies haoss, ceļi tiks nosprostoti un cilvēki vienkārši pametīs auto, kas neļaus pārvietoties ne operatīvajiem auto, ne bruņotajiem spēkiem, ne apgādes mašīnām. Kā sadalīt noslodzi? Mans piedāvājums ir šāds: pirmajā brīdī jebkādu privāto vieglo auto kustība ir jāaizliedz, pārvietoties var kravas automašīnas, operatīvie dienesti un tie, kuri dodas uz darbiem, kas ir stratēģiski nozīmīgi (pirms tam jāizņem caurlaides), mototransports. Privātām vieglām automašīnām varētu piešķirt laika logus atbilstoši auto numuriem. Piemēram, no plkst. 12 līdz 16 var pārvietoties auto, kuru numuru ciparu summa ir no nulles līdz divpadsmit. No plkst. 16 līdz 20 numuri no 13 līdz 24 utt.
Ūdensapgāde, kanalizācija, elektrība, sakari...
Bez patvertnēm un evakuācijas ir arī citi jautājumi, kas būs jārisina, domājot par civilo aizsardzību.
Ūdensapgāde. Ja centralizētā ūdens apgāde tiks traucēta, tad jādomā, kā mazināt šos riskus. Piemēram, viss Rīgas labais krasts saņem ūdeni no Baltezera ūdens ņemšanas vietām, kas atrodas uz austrumiem no Rīgas un kara darbības laikā var būt ieņemtas vai iznīcinātas. Kreisais krasts saņem no Rīgas ūdenskrātuves, kas arī var būt bojāta kara gadījumā.