Partly Cloudy 19.2 °C
T. 21.05
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
SEKO MUMS
Reklāma
Niknu viedokļu apmaiņu raisījušais Krievijas armijas karavīra formastērps Ogres muzejā. Sociālajos tīklos vieni raksta, ka "zemiski un pretīgi no līķiem ko savākt un vest uz Latviju", citi pirmajiem pārmet teju Krievijas kara noziegumu attaisnošanu un atgādina, kādus šausmu darbus ir paveikuši paši krievi pret Ukrainas iedzīvotājiem.
Niknu viedokļu apmaiņu raisījušais Krievijas armijas karavīra formastērps Ogres muzejā. Sociālajos tīklos vieni raksta, ka "zemiski un pretīgi no līķiem ko savākt un vest uz Latviju", citi pirmajiem pārmet teju Krievijas kara noziegumu attaisnošanu un atgādina, kādus šausmu darbus ir paveikuši paši krievi pret Ukrainas iedzīvotājiem.
Foto: Ekrānuzņēmums no TV24

Ziņa par Ukrainā, iespējams, krituša vai ievainota krievu karavīra formastērpa izstādīšanu maija sākumā pēc rekonstrukcijas atvērtajā Ogres Vēstures un mākslas muzejā izraisīja krietnu sašutuma, savstarpēju strīdu un apvainojumu vētru vispirms sociālajos tīklos, bet pēc sižeta demonstrēšanas (zīmīgi, ka 9. maijā...) LTV1 raidījumā "Kultūršoks" arī mediju vidē.

Reklāma

Bieži tika daudzināts Starptautiskās Muzeju padomes ICOM Latvijas nacionālās komitejas valdes locekles Maijas Meieres-Ošas LTV raidījumā paustais, ka Ogres muzejs varbūt pat pārkāpis "Ženēvas 1949. gada konvenciju". Tiesa, netika minēts, tieši kuru no vairākām tolaik parakstītajām. LTV raidījuma "Kultūršoks", kura autores ir žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone un redaktore Dace Kaukule, pārstāstam sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" arī likts šāds virsraksts: "Ogres muzejs, iespējams, pārkāpis Ženēvas konvenciju, izstādot kritušā Krievijas karavīra uniformu". Rodas arī iespaids, ka kaislību kāpināšanā sava loma bijusi gan kļūmīgai komunikācijai no abām pusēm, gan 7. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Skandalozais komentārs

Viss sākās ar maija pirmajās dienās TV24 demonstrēto sižetu, kurā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves virsnieks, majors Gunārs Rusiņš, kurš Ogres muzejā darbojas kā vēsturnieks, televīzijas ļaudīm izrāda muzeja trešo stāvu. Tajā izliktas dažādas Ukrainas kara trofejas. Rusiņš stāsta: "Šī ekspozīcija ir no reālām lietām, kas atvestas no Ukrainas, un jebkura lieta, kas saistīta ar orku formastērpu, ir no krituša orka." Kā zināms, par "orkiem" Ukrainā karojošos krievu karavīrus viņu pastrādāto kara noziegumu un necilvēcīgās izturēšanās dēļ neoficiālā saziņā dēvē kā ukraiņi, tā arī daudzi Ukrainas atbalstītāji. 

Kad TV24 žurnālists jautā, vai konkrētais Krievijas armijas formastērps ar visām Krievijas karoga un "Z" zīmotnēm ir no kritušā, Rusiņš atbild apstiprinoši: "Tas [forma] vēl bija ar asinīm kopā, un mēs viņu atvedām uz šejieni. 

Īsi stāsts bija tāds: mums ukraiņi piešķīra šo formastērpu, un, formastērpu vedot, tāda nepatīkama smaka mums pa autobusu aizgāja [..]. Kad attaisīja maisu vaļā, tad saprata, ka tās ir asinis, kas sastājušās un deva to nepatīkamo smaku."

Tāds teksts radīja iespaidu, ka Ogres muzejā izstādīts asiņains, kritušam krievu karavīram novilkts formastērps, kuru apskatot muzeju apmeklētājiem laikam būtu jāpriecājas.

Dažas dienas vēlāk, 9. maijā, sekoja LTV1 raidījums "Kultūršoks", kurā izskanēja gan neizpratne, gan muzeju nozares pārstāvju sašutums par ētikas pārkāpumiem un veidu, kādā eksponāts, iespējams, iegūts, gan aizdomas par 1949. gada Starptautiskās Ženēvas konvencijas pārkāpumu, jo varbūt notikusi līķa apgānīšana. Sociālajos tīklos un mediju vidē lamāšanās starp Ogres muzeja attaisnotājiem un apsūdzētajiem uzņēma apgriezienus. Arī vēsturnieks, Latvijai PSRS laikā nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas vadītājs Gatis Krūmiņš, šajā strīda stadijā "Latvijas Avīzes" jautāts, pauda: "Civilizētā pasaule jau vairāk nekā 100 gadus mēģina regulēt kara vešanas noteikumus. Skaidrs, ne vienmēr tos ievēro, taču, manuprāt, mūsdienās mums būtu jāvadās no mūsu vērtību sistēmas, no humānisma. Un nevajadzētu atrunāties ar dažādiem argumentiem, lai to pārkāptu. Tas nesaskan ar mūsu, Rietumu pasaules civilizācijas, uzskatiem."

Bez ņirgāšanās

Ogres muzeja vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā Ritvars Jansons drīz pēc skandāla sākuma atzina, ka Rusiņa publiskais komentārs nav bijis korekts. Īstenībā Latvijā neviens nezinot šī formastērpa izcelsmi. Tas nav arī nedz Ogres muzeja, nedz kādu privātpersonu īpašums, nedz uzskatāms par klasisku eksponātu. Muzejā šobrīd glabāto mantu no Ukrainas juridiskais statuss balstās deponējuma līgumā starp Ogres pašvaldību un Ukrainas Čerņihivas pašvaldības labdarības fondu palīdzībai no Krievijas agresijas cietušajiem iedzīvotājiem "Dobrodija" ("ДоброДіЯ").

"Deponētais materiāls ir ļoti bagāts un Latvijā otra tāda nav, taču tas nav uzskatāms ne par ekspozīciju, ne izstādi klasiskā izpratnē. Tas glabājas bēniņu stāvā, kur ved tikai nelielas grupas gida pavadībā. 

Tur nav nekāda anotāciju materiāla," tā Jansons. Aplūkot šīs lietas var, vienīgi iepriekš piesakot ekskursiju. Muzeja pārstāvis uzsver, ka nekādas atsevišķas biļetes uz trešo stāvu netiek tirgotas. Maksas pakalpojums ir gida pasūtīšana ekskursijai pa visu muzeju. Un, ja cilvēki to vēlas, viņus uzved arī bēniņos. Tur izliktas ne tikai Krievijas armijas lietas, bet arī krievu gūstā spīdzinātā ukraiņu karavīra Oleksija Anuļas videoliecība, kādu viņš sniedzis starptautiskajām institūcijām, un citi priekšmeti.

Reklāma
Reklāma

"Tur tiek parādītas kara šausmas. Uz formastērpa bija asiņu paliekas, un mēs to netaisāmies noliegt. Tagad tas ir izmazgāts. Karš nenotiek bez asinīm. Taču, cik zinu, forma bijusi kaut kur nomesta un ukraiņu karavīri to nodevuši kopā ar citām trofejām. Mēs neko vairāk par šīs formas izcelsmi nezinām un to jau neviens arī vairs nepateiks. Ticiet man, kad teritorijā ieiet ukraiņu karavīri, tad viņi tur atrod visu ko – gan dažādas trofejas, gan formastērpus. Ja runājam par ētiku vai cieņu, tad Ogres muzejā formastērps nav nekur nomests, tur nenotiek nekāda ņirgāšanās. Tas uzvilkts manekenam, kas improvizētā ainā sēž uz dīvāna un televizorā klausās Krievijas TV propagandu, ar kādu krievu tauta pastāvīgi tiek barota," saka Jansons. Viņš apgalvo, ka uzšuve ar karavīra uzvārdu, kas pielikta formastērpam, sākotnēji pie tā neesot bijusi un saņemta atsevišķi: "Tā nav no tā karavīra, un mēs arī par viņa likteni neko nezinām." Kā stāstījuši ukraiņu karavīri, krievi, kas dodas uzbrukumā, nereti vispār atstāj dokumentus savās pozīcijās un noņem visu, kas apliecina viņu personību, karavīru žetonus ieskaitot, lai nekādos apstākļos šāda informācija nenonāktu pie pretinieka.

Trofeju izrādīšana Ogrē nav unikāla. Jansons demonstrē ukraiņu atsūtītu sarakstu ar līdzīgām izstādēm, kādas pagājušajā gadā rīkotas gan Briselē, gan Budapeštā, Vīnē, Vroclavā un vēl citur. Nevienam līdz šim nekādu jautājumu neesot bijis.

Muzeju realitāte

Formastērpi, kas glabājas militāras ievirzes muzejos, arī Latvijas Kara muzejā Rīgā, lielākoties ir vai nu dāvināti, vai krājumā glabājas tik sen, ka detaļas par tiem zudušas. Vēsturnieks, Kara muzeja vadītāja vietnieks Juris Ciganovs aizrāda, ka formu izcelsme ne vienmēr ir skaidra un no tādām situācijām izvairīties nevar. 

Ciganovs ir skeptisks par Ogres muzeja skandāla pamatojumu: muzeji nekādas izmeklēšanas rīkot nemēdz un viss gulstas uz tās personas sirdsapziņas, kas mantu likumīgā veidā nodod muzejam. 

Latvijas Kara muzejā viss par Ukrainas karu izstādītais nācis caur oficiālajām Ukrainas varas iestādēm. Bieži vien, īpaši, ja krājumā priekšmets glabāts ilgāku laiku, izcelsmei nemaz nevar izsekot: "Bet atklāties jau tur var viss kas, īpaši, ja manta ir no Otrā pasaules kara, no nacionālo partizānu cīņām. Un galu galā, mums Kara muzejā pirms diviem gadiem bija izstāde "Cīņā par Ukrainu", ko atveda Nacionālais Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzejs. Bija ij Krievijas armijas formastērpi, ij personu identifikācijas zīmes, ij apliecības, zābaki, ij tostarp arī personīgās mantas un kas tik vēl ne. Visi šai izstādei aplaudēja, nāca televīzijas un citi plašsaziņas līdzekļi. Toreiz nevienam nekādu jautājumu, no kurienes šie priekšmeti nākuši, nebija." Tā kā par Ogres muzeja formastērpu skaidras informācijas nav, visi par un pret šķiet vien tukša runāšana.

Sabiedriskie mediji izvirzīja versiju, ka Ogres muzejs, iespējams, pārkāpis Ženēvas konvenciju. Konvencijas runā par personām, kas piedalās karadarbībā, bet Ogres muzejs tāds nepavisam nav.

Ētikas jautājums

Bet kā tad ir ar to Ženēvas konvenciju? Pasaules valstis 1949. gadā parakstīja veselas četras Ženēvas konvencijas: "Par ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu karojošajās armijās", "Par ievainoto un slimo, kā arī jūras kara flotes kuģu katastrofās cietušo stāvokļa uzlabošanu", "Par izturēšanos pret karagūstekņiem" un "Par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā" un vēl 1977. gadā parakstīti papildprotokoli. Latvija šīm normām pievienojās 90. gadu sākumā.

No LTV sižeta var saprast, ka konkrētā situācijā runa ir par pirmo konvenciju, kuras 15. pants reglamentē ievainoto un kritušo meklēšanu, bet 17. pants ir "Norādījumi par mirušajiem. Kapu vietu reģistrācijas dienests". Pantu pārkāpšanu varētu traktēt kā līķa apgānīšanu. Taču inkriminēt ko tādu Ogres muzejam būtu dīvaini, jo konvencijas runā par kombatantiem, tas ir, personām, kas piedalās karadarbībā, bet muzejs tāds nepavisam nav.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors starptautisko publisko tiesību un starptautiskās justīcijas jautājumos Māris Lejnieks, bilstot, ka par notikušo zina vien no medijiem, spriež, ka tīri teorētiski situācija varētu skart divas Ženēvas konvencijas. 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par sauszemes bruņoto spēku ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu un ar to pašu laiku datēto Ženēvas konvenciju par attieksmi pret karagūstekņiem. Jurista Lejnieka vērtējums: "Cik saprotu, šeit ir runa par ētikas pārkāpumu. Turpretī, ja būtu pārkāpta konvencija, tad tā vairs nebūtu ētika, bet jau juridiskas dabas jautājums. Protams, tas, ka par šī formastērpa nēsātāju nekas nav zināms un ka viena pašvaldība to iedevusi otrai, rada zināmas aizdomas par konvencijas pārkāpumu. Taču, tā kā nav nekādu sīkāku datu, nevar arī sacīt, ka kaut kas noteikti ir pārkāpts. Bet es katrā ziņā būtu divreiz padomājis, vai ko tādu vispār izstādīt."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma