19.2 °C
Ziņa par Ukrainā, iespējams, krituša vai ievainota krievu karavīra formastērpa izstādīšanu maija sākumā pēc rekonstrukcijas atvērtajā Ogres Vēstures un mākslas muzejā izraisīja krietnu sašutuma, savstarpēju strīdu un apvainojumu vētru vispirms sociālajos tīklos, bet pēc sižeta demonstrēšanas (zīmīgi, ka 9. maijā...) LTV1 raidījumā "Kultūršoks" arī mediju vidē.
Bieži tika daudzināts Starptautiskās Muzeju padomes ICOM Latvijas nacionālās komitejas valdes locekles Maijas Meieres-Ošas LTV raidījumā paustais, ka Ogres muzejs varbūt pat pārkāpis "Ženēvas 1949. gada konvenciju". Tiesa, netika minēts, tieši kuru no vairākām tolaik parakstītajām. LTV raidījuma "Kultūršoks", kura autores ir žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone un redaktore Dace Kaukule, pārstāstam sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" arī likts šāds virsraksts: "Ogres muzejs, iespējams, pārkāpis Ženēvas konvenciju, izstādot kritušā Krievijas karavīra uniformu". Rodas arī iespaids, ka kaislību kāpināšanā sava loma bijusi gan kļūmīgai komunikācijai no abām pusēm, gan 7. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Skandalozais komentārs
Viss sākās ar maija pirmajās dienās TV24 demonstrēto sižetu, kurā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves virsnieks, majors Gunārs Rusiņš, kurš Ogres muzejā darbojas kā vēsturnieks, televīzijas ļaudīm izrāda muzeja trešo stāvu. Tajā izliktas dažādas Ukrainas kara trofejas. Rusiņš stāsta: "Šī ekspozīcija ir no reālām lietām, kas atvestas no Ukrainas, un jebkura lieta, kas saistīta ar orku formastērpu, ir no krituša orka." Kā zināms, par "orkiem" Ukrainā karojošos krievu karavīrus viņu pastrādāto kara noziegumu un necilvēcīgās izturēšanās dēļ neoficiālā saziņā dēvē kā ukraiņi, tā arī daudzi Ukrainas atbalstītāji.
Kad TV24 žurnālists jautā, vai konkrētais Krievijas armijas formastērps ar visām Krievijas karoga un "Z" zīmotnēm ir no kritušā, Rusiņš atbild apstiprinoši: "Tas [forma] vēl bija ar asinīm kopā, un mēs viņu atvedām uz šejieni.
Īsi stāsts bija tāds: mums ukraiņi piešķīra šo formastērpu, un, formastērpu vedot, tāda nepatīkama smaka mums pa autobusu aizgāja [..]. Kad attaisīja maisu vaļā, tad saprata, ka tās ir asinis, kas sastājušās un deva to nepatīkamo smaku."
Tāds teksts radīja iespaidu, ka Ogres muzejā izstādīts asiņains, kritušam krievu karavīram novilkts formastērps, kuru apskatot muzeju apmeklētājiem laikam būtu jāpriecājas.
Dažas dienas vēlāk, 9. maijā, sekoja LTV1 raidījums "Kultūršoks", kurā izskanēja gan neizpratne, gan muzeju nozares pārstāvju sašutums par ētikas pārkāpumiem un veidu, kādā eksponāts, iespējams, iegūts, gan aizdomas par 1949. gada Starptautiskās Ženēvas konvencijas pārkāpumu, jo varbūt notikusi līķa apgānīšana. Sociālajos tīklos un mediju vidē lamāšanās starp Ogres muzeja attaisnotājiem un apsūdzētajiem uzņēma apgriezienus. Arī vēsturnieks, Latvijai PSRS laikā nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas vadītājs Gatis Krūmiņš, šajā strīda stadijā "Latvijas Avīzes" jautāts, pauda: "Civilizētā pasaule jau vairāk nekā 100 gadus mēģina regulēt kara vešanas noteikumus. Skaidrs, ne vienmēr tos ievēro, taču, manuprāt, mūsdienās mums būtu jāvadās no mūsu vērtību sistēmas, no humānisma. Un nevajadzētu atrunāties ar dažādiem argumentiem, lai to pārkāptu. Tas nesaskan ar mūsu, Rietumu pasaules civilizācijas, uzskatiem."
Bez ņirgāšanās
Ogres muzeja vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā Ritvars Jansons drīz pēc skandāla sākuma atzina, ka Rusiņa publiskais komentārs nav bijis korekts. Īstenībā Latvijā neviens nezinot šī formastērpa izcelsmi. Tas nav arī nedz Ogres muzeja, nedz kādu privātpersonu īpašums, nedz uzskatāms par klasisku eksponātu. Muzejā šobrīd glabāto mantu no Ukrainas juridiskais statuss balstās deponējuma līgumā starp Ogres pašvaldību un Ukrainas Čerņihivas pašvaldības labdarības fondu palīdzībai no Krievijas agresijas cietušajiem iedzīvotājiem "Dobrodija" ("ДоброДіЯ").
"Deponētais materiāls ir ļoti bagāts un Latvijā otra tāda nav, taču tas nav uzskatāms ne par ekspozīciju, ne izstādi klasiskā izpratnē. Tas glabājas bēniņu stāvā, kur ved tikai nelielas grupas gida pavadībā.
Tur nav nekāda anotāciju materiāla," tā Jansons. Aplūkot šīs lietas var, vienīgi iepriekš piesakot ekskursiju. Muzeja pārstāvis uzsver, ka nekādas atsevišķas biļetes uz trešo stāvu netiek tirgotas. Maksas pakalpojums ir gida pasūtīšana ekskursijai pa visu muzeju. Un, ja cilvēki to vēlas, viņus uzved arī bēniņos. Tur izliktas ne tikai Krievijas armijas lietas, bet arī krievu gūstā spīdzinātā ukraiņu karavīra Oleksija Anuļas videoliecība, kādu viņš sniedzis starptautiskajām institūcijām, un citi priekšmeti.
