20.1 °C
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā no Krievijas armijas varētu būt dezertējuši vismaz 49 000 karavīru un virsnieku, vēsta Rīgā bāzētais krievu emigrantu tīmekļa izdevums "Važnije Istorii".
Izdevums atsaucas uz divām datubāzēm - publiski pieejamo Dienvidu kara apgabala 2022.-2024. gada dezertieru sarakstu, kā arī Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) projekta "Hoču žitj" ("Gribu dzīvot") 2025. gada martā publicēto sarakstu ar tiem, pret kuriem Krievijā ir uzsākts kriminālprocess par dezertēšanu un patvaļīgu vienību atstāšanu.
Izdevuma rīcībā nonācis arī Krievijas bruņoto spēku 20. motorizētās strēlnieku divīzijas dezertieru saraksts.
No sarakstā iekļautajiem vārdiem 65% sakrita ar Dienvidu kara apgabala sarakstā iekļautajiem vārdiem. Daudzi no sarakstā iekļautajiem vārdiem ir minēti arī Krievijas karaspēka garnizonu tiesu datos par notiesāšanu par dezertēšanu un vienības pamešanu.
Saskaņā ar noplūdušo informāciju galvenie iemesli karavīru izsludināšanai meklēšanā ir pozīciju atstāšana frontē, bēgšana no armijas vienības un atteikšanās atgriezties dienestā pēc ārstēšanās vai komandējuma.
Žurnālisti apvienoja divas datubāzes vienā un ieguva vienotu sarakstu ar 49 001 cilvēku. Tas gandrīz sakrīt ar Ukrainas atvērto datu organizācijas "Frontelligence Insight" aplēsēm, ka 2024. gada decembrī bija 50 554 dezertieri.
Kā norāda "Važnije istorii", datubāzēs ir kļūdas un neprecizitātes, tāpēc 49 000 dezertieru skaitlis ir drīzāk orientējošs, lai saprastu parādības apmērus.
Arī krievu dezertieru atbalsta projekta "Proščaj, oružije" ("Ardievas ieročiem") analītiķis Aleksejs Alšanskis analizējis datubāzes un secinājis, ka ne visi dezertieri ir iekļauti. Viņš uzskata, ka viņu patiesais skaits ir vēl lielāks.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 976 780
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 976 780 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 10 835 tankus, 22 569 bruņutransportierus, 28 090 lielgabalus un mīnmetējus, 1388 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1167 zenītartilērijas iekārtas, 372 lidmašīnas, 336 helikopterus, 36 692 bezpilota lidaparātus, 3197 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 49 169 automobiļus un autocisternas, kā arī 3895 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
