Francijas vēstnieks Latvijā: Mēs esam okeāns

No 2025. gada 9. līdz 13. jūnijam Francija uzņems trešo ANO Okeānu konferenci (UNOC3). Šī sanāksme būs izšķirošs brīdis: Nicā pulcēsies ap simt valstu un valdību vadītāju, kā arī vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku, pētnieku, zinātnieku, ekonomikas jomas dalībnieku, nevalstiskā un pilsoniskā sektora aktīvistu no visas pasaules. Francijas mērķis šim pasākumam ir skaidrs: aizsargāt okeānu ar konkrētām darbībām.

Okeāns ir mūsu kopējais labums. Tas pabaro tautas un tās aizsargā. Tas liek mums sapņot un ceļot. Tas mums sniedz ilgtspējīgu enerģiju, tirdzniecības līdzekļus, neizsmeļamus resursus un zināšanas dažādās jomās. Bet okeāns ir arī trausls, līdz ar to arī mēs. Baltijas jūra ir viena no planētas jaunākajām jūrām. Tā pilnībā ilustrē šos izaicinājumus un riskus, kas saistīti ar izmainītu ekoloģisko līdzsvaru: dažādu veidu piesārņojumu, ūdens līmeņa celšanos, eitrofikācijas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību…

Viens cilvēks no trim ir atkarīgs no okeāna, lai izdzīvotu, tomēr okeāns ir briesmās. 

Tā ir joma, kas joprojām lielā mērā ir nezināma, kam nav ne globālas pārvaldības, ne nepieciešamā finansējuma tā saglabāšanai. Skaitļi ir satraucoši – saskaņā ar izdevuma "Science" pētījumu katru gadu okeānā tiek izgāzti vairāk nekā astoņi miljoni tonnu plastmasas. Tam klāt nāk arī pārzveja, kas skar vairāk nekā trešdaļu no zivju krājumiem, arī ūdens skābuma palielināšanās, ūdens līmeņa celšanās un jūras ekosistēmu izpostīšana. Un šīs parādības paātrinās klimatisko pārmaiņu tiešā ietekmē.

Ir laiks rīkoties. Vairāk nekā jebkad mums ir jādara tā, lai multilaterālā rīcība būtu okeāna aizsardzības izaicinājumu līmenī.

Desmit gadus pēc COP21 un Parīzes nolīguma [klimata pārmaiņu jomā], kas ļāva izveidot saistošu pasaules līmeņa ietvaru globālās sasilšanas ierobežošanai, UNOC3 ir vēsturiska iespēja. "Nicas nolīgumi" būtu īsteni starptautisks pakts okeāna saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai. Šāds pakts tādējādi tieši saskanētu ar ANO 2015. gadā pieņemtajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Lai tas izdotos, diskusijām Nicā ir jābūt konkrētām un vērstām uz rīcību. Būs jāstrādā pie labākas pārvaldības, lielāka finansējuma un smalkākām zināšanām par jūru.

Nolīgums saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (jeb BBNJ), ir nozīmīga svira. Atklātā jūra, kas sastāda vairāk nekā 60% no okeānu platības, šodien ir vienīgā telpa, kuru neregulē starptautiskās tiesības. Uzraudzības un kopīgu noteikumu neesamība izraisa īstu sociālo un vides katastrofu: masīvs ogļūdeņražu un plastmasas piesārņojums, nelegāla un neregulēta zveja, aizsargājamo sugu ķeršana. Lai to izbeigtu, mums jāpanāk, lai 60 valstis ratificē BBNJ nolīgumu un tas stātos spēkā.

Okeāna aizsardzība izpaužas arī kā publisko un privāto finanšu mobilizēšana un atbalsts ilgtspējīgai zilajai ekonomikai. 

Lai turpinātu gūt labumu no fantastiskajām ekonomikas iespējām, ko sniedz okeāns, mums ir jārīkojas tā, lai jūras resursi varētu atjaunoties.

Nicā tiks izziņotas vairākas apņemšanās starptautiskās tirdzniecības, jūras transporta, tūrisma un investīciju jomās.

Visbeidzot, kā aizsargāt to, ko mēs nepazīstam vai pazīstam nepietiekami? Mums ir jāstiprina mūsu zināšanas par okeānu un labāk ar tām jādalās. Šodien mēs varam izveidot Mēness vai Marsa virsmas karti, bet okeānu dzīles mums joprojām ir nezināmas. Tomēr tie klāj 70% no Zemes virsmas platības! Kopā mobilizēsim zinātni, inovācijas un izglītību, lai labāk izprastu okeānu un veicinātu sabiedrības informētību.

Francija pauž gandarījumu par Latvijas iesaisti šajā jautājumā. Saeima jau ir balsojusi par BBNJ nolīguma ratificēšanu. Francija cer, ka šis nolīgums varēs stāties spēkā līdz Nicas konferencei, kurā Latvija apstiprinājusi augsta līmeņa pārstāvniecību.

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, kas kļūst straujākas, un ar jūras resursu pārzveju, okeāns nav tikai viens no izaicinājumiem. Tā ir mūsu visu lieta. Multilaterālisma vājināšanās liek mums dubultot centienus mūsu kopējai atbildībai. Okeāns ir universāla saikne, turklāt tas ir mūsu nākotnes centrā. Kopā mēs varam padarīt UNOC3 par nozīmīgu pagrieziena punktu mūsu planētai, mūsu tautām un nākotnes paaudzēm.