6.1 °C
Ko Latvijas Televīzija neparādīja 4. maijā? Par šo un citiem jautājumiem runāja "Latvijas Avīzes" lasītāji šonedēļ, zvanot uz redakciju.
Gunārs Lauks Rīgā: "Rodas smagas pārdomas, kas notiek ar pirmo televīzijas programmu (Latvijas Televīzija, LTV), kas ir valsts programma? 4. maijā LTV pārraidīja koncertu, kas notika Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Bet tajā pašā laikā arī Ogrē bija koncerts (Neatkarības laukuma atklāšana), bet to nerādīja ne LTV1, ne LTV7 kanālā. Raugoties uz to visu kopumā, tajā skaitā kritiskajiem ziņu sižetiem par to, kas notiek šajā pilsētā, rodas iespaids, ka LTV ir negatīva attieksme pret visu, kas notiek Ogrē. Tas ir nepieņemami. Žurnālistiem jāprot atdalīt labās lietas no sliktajām, jāspēj ieraudzīt arī labo, piemēram, patriotisko noskaņojumu Ogrē, tādējādi rādot sabiedrībai pareizo virzienu."
Viola Kārkliņa Talsos: "Gribu izteikt pateicību Ogrei. Lepojamies ar tādu pilsētu, kāda tā tagad ir. Paldies par to, ka viņi ir tik ļoti patriotiski! Arī Talsi ir latviska un patriotiska pilsēta, bet mums, kā saka, par to neuzbrūk. Rodas iespaids, ka Ogrei un tās vadītājam par šo patriotismu krīt virsū sabiedriskais medijs. Tas nebūtu pieļaujams."
Redakcijas piebilde. "Latvijas Avīze" vērsās LTV pēc skaidrojuma. Lūk, LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes atbilde: "Ik gadu 4. maijā LTV veido tradicionālu programmu. Mēs rādām ekumenisko dievkalpojumu, parādi, kas šogad notika Talsos, Saeimas svinīgo sēdi, valsts apbalvojumu pasniegšanu un koncertu pie Brīvības pieminekļa. Tās jau ir Latvijas Televīzijas tradīcijas, un mēs katru gadu šos visus svarīgākos notikumus arī pārraidām televīzijas skatītājiem. Jo tie arī ir šīs svētku dienas svarīgākie notikumi, kas interesē visu Latviju.
Es pilnībā noraidu apgalvojumus par to, ka sabiedriskais medijs it kā uzbrūkot Ogrei par tās patriotismu. Tieši pretēji, mēs ļoti atbalstām visādu veidu patriotismu. Un arī visa 4. maija programma, manuprāt, bija ļoti pacilājoša un patriotiska. Un mēs ne tikai atspoguļojām svinīgos pasākumus, bet bagātinājām savu programmu gan ar dokumentālajām filmām, gan koncertiem. Un kopumā pārmetumi par it kā mūsu uzbrukumiem Ogrei ir absolūti nepamatoti. Mums nav nekāda tāda mērķa, un tas neatbilst arī mūsu redakcionālajai politikai ne vismazākajā mērā, ka mēs, teiksim, kaut kā īpaši uzbruktu vai īpaši izceltu vienu pašvaldību. Bet mēs jau zinām, cik viegli ir radīt un uzturēt šādus mītus sabiedrībā, piemēram, izmantojot sociālos medijus."
Mirdza Tīma Ķekavā: "Saeima mēdz pieņemt nepārdomātus, pat aplamus lēmumus, kuru rezultātā palielinās birokrātija un tiek apgrūtināta godīgu Latvijas pilsoņu dzīve. Kā piemēru varu minēt izglītības nozares regulējumu. Viens no ierobežojumiem skolotājam ir liegums strādāt vairāk par vienu likmi vienā novadā, it kā lai skolotājs neizdegtu. Tomēr pedagogi meklē risinājumus, lai tomēr spētu uzturēt ģimeni. Piemēram, daļa skolotāju meklē papildu darbu citā novadā, vai arī skolotājs ir spiests mainīt profesiju un strādāt tādā darba vietā, kur maksā aplokšņu algas. Iznāk, ka tā cīņa it kā pret izdegšanu ir tikai tāds dūmu aizsegs muļķīgam lēmumam."
Imants Sūna Iecavā: "Uz kādu rezultātu varam cerēt no Krievijas un Ukrainas miera sarunām? Es uzskatu, ka tas viss ir pupu mizas. Putins nevar atļauties sev, kā saka, miera eņģelīti uzlikt uz pleca. Viņam vajag uzvaru – parādi Kijivā. Tā bija paredzēta jau iebrukuma sākumā, un viņam to vajag, viņš nevar pabeigt šo karu bez uzvaras parādes Ukrainas galvaspilsētā."
Ainārs Roziņš Bauskā: "Runājot par Ukrainas un Krievijas miera sarunām, man ir nojauta, ka tomēr tā šaušana kaut kādā veidā tur beigsies. Vai nu Putinam ar kaut ko piedraudēs, piemēram, izmantojot kaut kādas vēl nebijušas sankcijas, vai nu citādi, bet uguns pārtraukšana tiks panākta."
