ES apstiprina 17. sankciju kārtu pret Krieviju, vēršas pret "ēnu floti"

Eiropas Savienība (ES) otrdien oficiāli apstiprinājusi jaunas sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret tā dēvētās ēnu flotes tankkuģiem.

Vienlaikus Maskava brīdināta, ka tai jārēķinās ar vēl bargākām sankcijām, ja tā nepiekritīs uguns pārtraukšanai pašas uzsāktajā agresijas karā pret Ukrainu.

"ES ir apstiprinājusi 17. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret 200 "ēnu flotes" kuģiem," sociālās saziņas vietnē "X" pavēstījusi bloka augstākā pārstāve ārpolitikā Kaja Kallasa.

"Tiek gatavots vēl vairāk sankciju. Jo ilgāk Krievija vedīs karu, jo bargāka būs reakcija," uzsvērusi Kallasa.

ES ir iekļāvusi sarakstā 189 papildu kuģus, kas ir daļa no naftas tankkuģu ēnu flotes vai dod ieguldījumu Krievijas enerģijas ieņēmumos, tādējādi kopējais sankcijām pakļauto kuģu skaits ir 342, uz tiem attiecas aizliegums piekļūt ostām un pakalpojumu sniegšanas aizliegums, teiks Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Ar jauno paketi sankciju sarakstam tiek pievienots arī 31 jauns uzņēmums, kas sniedz tiešu vai netiešu atbalstu Krievijas militārajam rūpniecības kompleksam vai ir iesaistīts sankciju apiešanā. Tas ietver 18 uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību Krievijā, un 13 uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību trešajās valstīs - seši Turcijā, trīs Vjetnamā, divi Apvienotajos Arābu Emirātos, viens Serbijā un viens Uzbekistānā.

Paketē ir iekļautas papildu 17 fiziskas personas un 58 juridiskas personas, kas ir atbildīgas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Uz viņiem tagad attiecas aktīvu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus saimnieciskos resursus, un - attiecībā uz privātpersonām - arī ceļošanas aizliegums, teikts EK paziņojumā.

Paketē ir vēl vairāk paplašināts to divējāda lietojuma un progresīvo tehnoloģiju preču saraksts, uz kurām attiecas eksporta ierobežojumi, lai Krievijai liegtu piekļuvi svarīgām tehnoloģijām, jo īpaši militārām vajadzībām, piemēram, ķīmiskie prekursori, kas kalpo par enerģijas avotu. Ir pierādījumi, ka šie ķīmiskie prekursori tieši vai netieši tiek izmantoti kā Krievijas raķešu propelenti. Tāpat sarakstā iekļautas augstas precizitātes darbgaldu rezerves daļas un komponenti.

Lielbritānija nosaka Krievijai jaunas sankcijas

Lielbritānijas valdība otrdien noteikusi jaunas sankcijas Krievijai, sankciju sarakstu papildinot ar vēl 100 personām un organizācijām.

Jaunās sankcijas vērstas pret "organizācijām, kas atbalsta Krievijas kara mašinēriju, energoresursu eksportu un informācijas karu, kā arī finanšu iestādēm, kas palīdz finansēt [Krievijas diktatora Vladimira] Putina iebrukumu Ukrainā," paziņoja valdība.

Sankcijas noteiktas vēl 14 personām - "Sociālās projektēšanas aģentūras" dalībniekiem. Aģentūra ir viens no galvenajiem instrumentiem, ko Krievija izmanto, iejaucoties politiskajos procesos Ukrainā un citās demokrātiskās valstīs.

Finanšu iestāžu vidū britu sankcijas noteiktas 46 uzņēmumiem, arī Sanktpēterburgas valūtas biržai un valsts korporācijai "Noguldījumu apdrošināšanas aģentūra".

Britu sankcijas ēnu flotei skar 18 kuģus, kā arī Lielbritānijas pilsoni Džonu Maiklu Ormerodu, kas iegādājies kuģus Krievijas naftas transportēšanai, kā arī divus šādu tankkuģu kapteiņus no Krievijas.

Britu sankcijas ieviestas vienlaikus ar Eiropas Savienības 17. sankciju kārtas noteikšanu Krievijai.

"Katrs rublis, par kuru mēs samazinām Kremļa ieņēmumus, samazina Putina spēju sēt haosu, šķelšanos un nekārtības visā pasaulē," paziņojumā pauda Lielbritānijas Ārlietu ministrija.

Pistoriuss: Putins pret pamieru neizturas nopietni

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina telefonsaruna kārtējo reizi apliecinājušas, ka Maskava nav gatava piekāpties, lai panāktu pamieru Ukrainā.

Boriss Pistoriuss.

Foto: AFP/Scanpix

Putins runāja vienīgi par pamieru uz viņa nosacījumiem, tai skaitā pieprasīja, lai Ukraina atsakās no nodoma pievienoties NATO un atdod ne tikai okupētās teritorijas, bet arī teritorijas, kas nav krievu kontrolē, Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Beļģijā paziņoja Pistoriuss.

"Vladimirs Putins acīmredzami turpina novilcināt laiku. "Putins joprojām nešķiet nopietni ieinteresēts miera, pamiera noslēgšanā. Vismaz ne ar noteikumiem, kas būtu pieņemami citiem," norādīja ministrs, piebilstot, ka nesenie uzbrukumi Ukrainā to labi parāda.

"Uzbrukumi ar aptuveni 270 droniem runā paši par sevi. Ukrainā tika nogalināti vairāki cilvēki un daudzi ievainoti. Un es domāju, ka tas runā skaļāk nekā līdz šim dzirdētais," teica Pistoriuss.

Viņaprāt, ES būtu jāpaplašina militārais atbalsts Ukrainā un jāpastiprina sankcijas pret Krieviju. "Visefektīvākās sankcijas ir vēl ciešāk noslēgt naudas plūsmu, ienākumus no energoresursu pārdošanas," paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.