1.1 °C
Dziedātāja Afrœdīte izdod debijas albumu "Mīlestības dziesmas iesācējiem", kas tapis sadarbībā ar mūziķi Ati Ozolu. Albums sastāv no 8 dziesmām iekļaujot jau līdz šim izlaistos singlus "Plakstiņi" un "Tauriņi".
"Mīlestības dziesmas iesācējiem" sevī ietver dažādus žanrus, caurstrāvojot mūziķu komandas džeza saknes, indie mūzikai raksturīgo pašizpausmi un estrādes mūzikas prieku. Albumu atklāj skaņdarbs "Glezna", kas ieskicē vasarīgu vieglumu un iemīlēšanos. Rozā briļļu periods, kad domas sauc tikai pie otra cilvēka. Reizē, par šūpuļdziesmu nodēvētais "Mēnestiņš" un jūlijā klausītājiem nodotais albuma priekšvēstnesis "Plakstiņi" iezīmē ilūziju pasauli – vietu, kur gribētos patverties kopā ar cilvēkiem, ar kuriem realitātē kopā būt nav iespējams.
Noklausies albumu!
Astoņu skaņdarbu laikā tiek apspēlētas mīlestības iesācēju biežāk izdzīvotās sajūtas un pārdzīvojumi. Emociju dažādību izceļ dziesma ar nosaukumu "Mīļš man", kas ir atzīšanās otram cilvēkam (un sev) par vēlmi būt klāt arī dzīves grūtajos brīžos. Dziesmas sākums ir atbalstošs, bet vēlāk iezogas jautājumi un šaubas. Neskatoties uz to, ka šiem cilvēkiem, iespējams, nav lemts būt kopā, dziesmas tēls glabā nemitīgu vēlmi ienest gaismu otrā. Muzikāli šo saldsērību pastiprina ģitāras solo un izjusta blūza stilistika pantos, kas ir pretstats pacilātajam piedziedājumam.
"Mīlestība mūs māca, īpaši brīžos, kad ekspektācijas rezultējas ar vilšanos,"
tā ideju skaidro dziedātāja.
Albuma prezentācijas koncerts notika 6. septembrī, Tukumā, kas ir pilsēta, kur mūzikas autori pirmo reizi satikās. Saulrieta pavadīti, Durbes pils pagalmā, tikās mūziķu draugi, skolotāji un atbalstītāji. Koncertā dziesmas palīdzēja izpildīt Jānis Pastars (ģitāra), Alberts Levics (bass), Matīss Žilinskis (taustiņi), Mārcis Briška (bungas), Erna Daugaviete (čells) un Amanda Maržecka (bekvokāls). Dziesmu tapšanā piedalījās producenti Kārlis Zvejnieks un Alberts Levics, skaņdarbu pēcapstrādi veica Pauls Dāvis Megī, bet vārdu un mūzikas autori ir Afroedīte un Atis.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
