Nesen kanāla TV3 sporta ziņu komandu papildinājis sporta entuziastiem pazīstamās balss īpašnieks Pēteris Siksnis, kurš nu būs ne tikai dzirdams, bet arī redzams televīzijas ekrānos, kur stāstīs par jaunākajām aktualitātēm un notikumiem sporta pasaulē. Sports viņa dzīvē ieņem svarīgu lomu, jo ar to saistās gan darbs, gan ikdienas gaitas. Jautāts par to, kādu sporta veidu izvēlētos profesionālās karjeras veidošanai, Pēteris bez gaidīšanas atbild, ka tas būtu teniss. "Droši vien tāpēc, ka tas ir individuāls sporta veids," viņš skaidro savu izvēli, pieminot, ka sava prieka pēc cenšas pievērsties tenisam vismaz reizi nedēļā. Sarunā Pēteris dalās stāstos par saviem mīļākajiem sporta notikumiem un komentētāja darba specifiku.
Vai aizraušanās ar sportu ir klātesoša jau kopš bērnības?
Jā – cik vien sevi atceros, vienmēr manā dzīvē ir bijušas kādas fiziskas aktivitātes. Mans tēvs bija skolas fiziskās audzināšanas vadītājs un skolotājs, visa mana bērnība pagāja sporta laukumos, iesaistoties visos sporta veidos pēc kārtas. Vasarā tas bija futbols, basketbols, vēlāk arī teniss, bet ziemā tā bija gan distanču, gan kalnu slēpošana un noteikti arī hokejs.
Kā var kļūt par sporta lietpratēju? Vai kaut kur mācījāties?
Profesionāli nē. Es teiktu, ka tas veidojas no intereses, pieredzes un informācijas bagāžas, kas laika gaitā kļūst arvien lielāka. Piemēram, runājot par tenisistiem, nu jau es viņus visus varu nosaukt – kā sauc, no kurienes, cik vecs, kādi ir sasniegumi un vieta rangā.
Pēteris Siksnis: Varbūt ir jābūt arī labai atmiņai. Protams, ir reizes, kad nekas cits neatliek kā sēdēt un mācīties. Piemēram, vieglatlētikā parasti ir ļoti daudz dalībnieku, kuri arī bieži mainās. Vienā skrējienā ir astoņi vai deviņi dalībnieki. Divu stundu garumā ir ļoti piesātināta programma – daudz skrējienu un citas disciplīnas. Tad es eju viņiem visiem cauri un iemācos, lai būtu spējīgs par viņiem kvalitatīvi runāt un stāstīt. Protams, visu es savā galvā nevaru paturēt, tāpēc dažreiz veidoju pierakstus, bet ir jāprot tajos ātri orientēties.
Kāpēc, jūsuprāt, cilvēkus aizrauj sporta sacensību skatīšanās?
Man šķiet, ka sportistu atbalstīšana, īpaši, ja viņi startē starptautiskā līmenī, zināmā mērā ir saistīta ar patriotismu. Sports jau kopš antīkās pasaules laikiem ir ieņēmis nozīmīgu vietu sabiedrības dzīvē, un tas vieno cilvēkus. Daudzi bērnībā un jaunībā ir nodarbojušies ar kādu sporta veidu, parasti interese par konkrēto sporta veidu seko līdzi visa mūža garumā.
Kādas ir sajūtas par drīzumā notiekošajām vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē?
Noteikti sekošu tām līdzi un atbalstīšu mūsējos, kā arī gatavošu ziņas, lai informētu skatītājus par svarīgāko. Man būs prieks par visiem, bet lieku lielas cerības uz Latvijas vieglatlētiem.
Lielākoties par sportu runājat aiz kadra. Vai esat jau iepriekš strādājis televīzijas kameru priekšā?
TV3 Sporta ziņu vadīšana, ko nesen uzsāku, nav mans pirmais izgājiens ēterā. Esmu strādājis Latvijas Radio, kur biju ziņu redaktors un diktors. Ja runā tieši par televīziju, savulaik esmu bijis ziņu reportieris Latvijas Televīzijā LNT, kā arī BNS, kad šī aģentūra vēl bija Latvijā. Īsu laiku esmu vadījis arī raidījumu, kā arī ziemas olimpisko sporta spēļu ziņu speciālizlaidumus, tā ka tik traki ar mani nemaz nav – zināmu pieredzi esmu paspējis uzkrāt.
Runāšana, vai tā būtu aizkadrā vai televīzijas ekrānos, nav tik vienkārša, kā cilvēkiem varētu šķist – jebkurš nevar atnākt, apsēsties un sākt runātmikrofonā. Kur un kā apguvāt savu runas prasmi?