Valsts augstāko amatpersonu un politiķu pēdējo dienu izteikumi saistībā ar lēmumiem par Latvijas nacionālo aviokompāniju "Air Baltic" rada iespaidu, ka problēma ir nevis ar pašu plānoto darījumu vai amatpersonu rīcību gan tagad, gan pagātnē, bet gan ar to, kas sabiedrībai tiek stāstīts un iestāstīts par to.
Jeb, tā teikt, kā lēmumi un rīcība tiek "iesaiņoti pasniegšanai tautai". Piemēram, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu teicis, ka satiksmes ministra Kaspara Briškena komunikācija "Air Baltic" jautājumā ir "absolūti izgāzusies". Bet Ministru prezidente Evika Siliņa vakar intervijā TV3 solīja "pievērst īpašu uzmanību satiksmes ministra Kaspara Briškena komunikācijai "Air Baltic" jautājumā". Viņa pašlaik vērtējot, kā satiksmes ministrs "iznesīs šo jautājumu". Līdz šim komunikācija neesot bijusi gana apmierinoša.
"Komunikācija" kā grēkāzis atrasta arī citos gadījumos. Piemēram, E. Rinkēvičam likās, ka arī rudzu maizes popularizēšanas programmas jautājumā (tā gan tikko atcelta) problēma ir bijusi komunikācija, nevis pati ideja šādiem nolūkiem tērēt 300 tūkstošus eiro.
"Pēdējā laikā mums atkal ir kaut kas nogājis greizi ministrijās ar sabiedrības informēšanu un komunikāciju.
Ir sabiedrisko attiecību nodaļas, taču tiek izziņotas preses konferences vai rudzu maizes popularizācijas programma, kas, iespējams, tiešām nav slikta, taču tā nekādā veidā nav izskaidrota. Tāpat mums ik pa brīdim ir situācijas veselības jomā," 21. augustā preses konferencē izteicās E. Rinkēvičs.