-1.9 °C
Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss novembrī negaidīti samazinājies līdz 38,5 punktiem salīdzinājumā ar 39,3 punktiem oktobrī, teikts ekonomikas izpētes institūta ZEW paziņojumā.
Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss palielināsies līdz 41 punktam.
Institūts norāda, ka indeksa kritumu veicina pārliecības samazināšanās attiecībā uz Vācijas ekonomikas politikas spēju risināt aktuālos izaicinājumus.
Lai arī Vācijas valdības izstrādātā investīciju programma, visticamāk, atbalstīs valsts ekonomiku, strukturālās problēmas joprojām saglabājas, skaidro ZEW.
Tikmēr indekss, kas izsaka finanšu tirgus pārstāvju novērtējumu pašreizējai Vācijas ekonomiskajai situācijai, palielinājies no mīnus 80 punktiem oktobrī līdz mīnus 78,7 punktiem novembrī.
Indekss, kas atspoguļo noskaņojumu par ekonomikas attīstību eirozonā, šī gada vienpadsmitajā mēnesī pieaudzis no 22,7 punktiem līdz 25 punktiem, bet pašreizējo vērtējumu eirozonas ekonomiskajai situācijai raksturojošais indekss pakāpies par4,5 punktiem līdz mīnus 27,3 punktiem.
Veidojot pārliecības indeksu, ZEW aptaujā analītiķus un institucionālos investorus par viņu pašreizējo novērtējumu Vācijas ekonomiskajai situācijai, kā arī prognozēm nākamajiem mēnešiem.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
