3.1 °C
Izraēlas vēstnieks Berlīnē Rons Prosors brīdinājis par kreisā antisemītisma briesmām Vācijā.
Tas ir bīstamāks nekā labējais antisemītisms un bīstamāks nekā islāmistu antisemītisms, jo tas slēpj savus nolūkus, svētdien mediju grupas "Funke" laikrakstos publicētajā intervijā norādījis Prosors.
Vācijas varasiestādes ļoti labi zina, kā politiski un juridiski cīnīties ar labējo antisemītismu, atzinis vēstnieks.
Islāmistu antisemītisms arī ir ļoti bīstams, jo apdraud demokrātisko iekārtu kā Trojas zirgs, taču ļaudis mācās, kā ar to tikt galā, piebildis Prosors.
Taču kreiso antisemītisms "vienmēr darbojas uz robežas starp runas brīvību un kūdīšanas brīvību, bet tagad nepārprotami šo robežu pārkāpis," uzsvēris diplomāts.
"Tāpēc kreisais antisemītisms, manuprāt, ir visbīstamākais."
Viņš piebildis, ka Eiropā to iespējams vērot universitātēs un teātros.
"Ļaudīm tīk sevi pasniegt kā izglītotus, morāli un politiski pareizus," norādījis vēstnieks. "Taču sarkanā līnija, ko vēl piesedz runas brīvība, sen šķērsota."
Dienu no dienas Izraēla tiek demonizēta un deleģitimēta, un ebreji izjūt tā sekas, atzinis Prosors.
Viņš norādījis, ka lēmums atteikt Izraēlas diriģentam iespēju uzstāties festivālā Beļģijā šobrīd joprojām ir skandalozs, "taču robežas, ko var atļauties sacīt, pārbīdās".
Vēstnieks atzinis, ka ebreji Vācijā ir iebiedēti. Daudzi tagad iegādājas dzīvokļus Izraēlā, tāpat kā to iepriekš darīja Francijas ebreji. Prosoram pastāvīgi zvana, vaicājot, vai Berlīni apmeklēt ir droši, uz ko viņš atbildot: "Jā, tas ir droši, taču labāk nestaigāt ar Dāvida zvaigzni pa Saules aleju Noiķelnē," kur mīt daudz arābu.
Aptauja
Vai turpini sekot līdzi Izraēlas un "Hamās" karam?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
