Kad pa retam ar draugiem vai paziņām sarunās iesprūk stambulēšana, pajautāju, vai ir lasījuši Konvenciju*. Nē? Nu tad izlasiet un tikai tad runāsim tālāk.
Tīmekļa ierakstos vieni Konvencijā pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē saskata tikai ļaunuma sakni, otri izmisīgi sauc – es tur nekā tāda neredzu, vai mēs runājam par vienu un to pašu likumu?
Tas pamudināja to pārlasīt no sākuma līdz beigām. Drīzāk jāpiekrīt Inetai Ziemelei: “Stambulas konvencija ir (..) starptautisks regulējums par to, kādā veidā lai nodrošina cilvēku drošību privātajās attiecībās, kā lai mēs neatgriežamies viduslaikos, kad cilvēks cilvēkam bija labākā uzkoda. Tur jau nav nekā cita.”
Konvencijas dēļ “Mājas Viesim” izpalika saruna 20. novembra izdevumam ar Valsts prezidentu. Tās nedēļas pirmdiena viņam bija tā uzkarsusi, ka mums vairs laika neatlika, jo bija jāatmet Saeimai atpakaļ lēmums par izstāšanos no Konvencijas, sak, lai padomā, ko ievārījuši, bet vislabāk, lai karstumi noiet un lemšanu atliek nākamajam sasaukumam.
Žēl, ka intervija nenotika, jo gribētos zināt, kā var pilnībā norobežoties no politikas un izvētīt situāciju tikai no likuma burta, ja tā caurcaurēm ir padarīta par politiskās žonglēšanas instrumentu, tagad jau arī vēlēšanu gaidās. Kā citādi lai to nosauc, ja ZZS vēl 2023. gadā ar Konvenciju bija mierā, bet tagad tā vairs neder.
Vai Edgars Rinkēvičs būtu gatavs ierosināt atlaist Saeimu, ja režisoram Alvim Hermanim izdotos Trojas zirga plāns – ar politisko kustību “Bez partijām” iekļūt 15. Saeimā, rosināt tās atlaišanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu pēc sistēmas, kad partiju sarak-stus nomaina balsošana par atsevišķiem cilvēkiem?
Vai viņš piekrīt, ka izmaiņas vēlēšanu kārtībā palīdzētu Saeimā ieplūst kvalitatīvākam deputātu sastāvam, jo, kā apgalvo kustības līderis, esošā sistēma selekcionē bēdubrāļus un otrgadniekus?
Bija jau vēl citi jautājumi, piemēram, vai nav aizvainojoši dzirdēt no Hermaņa, ka Rinkēvičs un Siliņa (Evika) nav strādājuši godīgu darbu, visu laiku tikai par ierēdņiem. Un vai Valsts prezidentam ir jaunas, svaigas idejas, kā uzlabot politisko sistēmu Latvijā?
Stambulējam, hermanējam, bet domājam paši ar savu galvu, mīļie.
Žurnālā "Mājas Viesis" - viedokļi, intervijas un raksti par aktuālo. Apskati par kultūras notikumiem, izklaides jaunumiem un personībām. Izcili cilvēki, saistoši dzīvesstāsti, receptes, ceļojumi un vērtīgas uzziņas. Katrā žurnālā – krustvārdu mīkla. Žurnāls iznāk reizi 2 nedēļās.
Abonē žurnālu šeit.
* Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, īsāk saukta par Stambulas konvenciju, jo 2011. gada 11. maijā tika pieņemta Stambulā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2.8 °C



























































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

























































































































































