Skandāls Zviedrijā: Īsa izvarošana nav smags noziegums?

Sešpadsmitgadīgās Meijas Obergas izvarošana nelielajā pilsētiņā Šellefteo Zviedrijas ziemeļos ir pievērsusi plašu mediju uzmanību visā pasaulē, to pamanīja arī Latvijā.

Noziegums mudināja Zviedrijas valdību ieviest stingrākus likumus pret noziegumu izdarījušiem patvēruma meklētājiem. "Zviedrijas premjers šodien paziņoja, ka visiem migrantiem, kuri veic smagus noziegumus un nav Zviedrijas pilsoņi, jātiek izraidītiem," sociālās saziņas vietnē "X" pārstāstīja kāds Latvijas sociālo tīklu lietotājs ar segvārdu "JohnBrown2022". "Praksē viņš meiteni apgrābstīja, un tas Zviedrijā klasificējas kā izvarošana," tā savukārt rakstīja kāds cits anonīms komentētājs ar segvārdu "Preteklis", iesaistoties diskusijās ar citiem sociālo tīklu lietotājiem, kuri izteica sašutumu par to, ka Zviedrijas tiesa, lemjot par sodu noziedzniekam, esot secinājusi, ka izvarošana neesot bijusi "pietiekami ilga". Kas īsti notika, un ar ko Zviedrijas seksuālās uzmākšanās likumi atšķiras no mūsējiem?

Uzbruka atceļā no darba

2024. gada 1. septembrī toreiz vēl sešpadsmitgadīgā Meija devās mājās pēc darba maiņas. Pēc viņas stāstītā, gājēju tunelī viņai uzbruka un viņu izvaroja kāds astoņpadsmitgadīgs vīrietis. Vēlāk noskaidrojās, ka tas ir Jazīds Mohameds, patvēruma meklētājs no Eritrejas.

Zīmīgi, ka sabiedrība uzmanību šim gadījumam pievērsa tikai pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļi uzzināja, ka noraidīta ir par izvarošanu notiesāta Eritrejas pilsoņa izraidīšana no valsts. Pirmajā instancē Šellefteo rajona tiesā šo izvarotāju attaisnoja (lieta nr. B 1210-24), pamatojot, ka iegūtie pierādījumi neesot pietiekami, lai norādītu uz apsūdzētā identitāti. Prokurors šo lietu pārsūdzēja.

Norlandes apelācijas tiesa vīrieti notiesāja uz trim gadiem cietumā par vidēja smaguma izvarošanu, piedzina 240 tūkstošu zviedru kronu (~22 tūkst. eiro) kaitējuma atlīdzībai, bet nepiesprieda izraidīšanu no valsts. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem likumiem patvēruma meklētāju no valsts drīkst izraidīt tikai par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu un ja atļauja palikt Zviedrijā radītu "nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai".

Notikušais izraisīja plašu sašutumu un diskusijas. 

Teikums, kas visvairāk tika citēts un apspriests, bija tiesneša formulējums par nepietiekami smago noziegumu, jo noziegums "ilga dažas sekundes vai kādu minūti", tāpēc nav pieskaitāms sevišķi smagiem noziegumiem.

Kas ir izvarošana?

Zviedrijas likumdevējs īpaši jutīgi nodefinējis robežu starp brīvprātīgām dzimumattiecībām un izvarošanu. Toreizējais premjers Stēfans Levēns, kura valdība iesniedza likuma grozījumus, noteica, ka ikvienai personai ir beznosacījumu tiesības uz personisko un seksuālo neaizskaramību un seksuālo pašnoteikšanos. "Sodāmas darbības slieksnis ir tas, vai dalība seksuālā darbībā ir brīvprātīga vai ne. Vairs nebūs nepieciešams, lai vainīgais būtu izmantojis vardarbību vai draudus, vai cietušā īpaši neaizsargāto stāvokli, lai viņu varētu notiesāt, piemēram, par izvarošanu. Par atsevišķiem smagiem seksuāliem nodarījumiem tiek ieviesta īpaša atbildība par nolaidību," viņš toreiz paziņoja.

Likums, kurš stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā, skaidri noteica, ka visiem dzimumaktiem jābūt balstītiem uz brīvprātību. Tāpēc tautā to nodēvēja par "piekrišanas likumu". Vienlaikus tika ieviests arī nodefinēts jauns noziegums – izvarošana nolaidības dēļ. Nolaidības dēļ veikta izvarošana ir tad, kad vainīgais saprot vai viņam vajadzētu saprast, ka pastāv risks, ka otra persona brīvprātīgi nepiedalīsies seksuālajā aktā. Citstarp vainu pastiprinoši apstākļi ir tad, ja vainīgais ir izrādījis īpašu neapdomību vai cietsirdību pret cietušo mazā vecumā.

Politiķi un ģimene pret juristiem

Noziegums pret Meiju Obergu guvis plašu rezonansi gan Zviedrijā, gan starptautiski, saņemot asu kritiku par to, kā tiesu sistēma risina deportāciju pēc noziegumiem. Norlandes apelācijas tiesa uzsvēra, ka kritēriji, lai klasificētu noziegumu kā īpaši smagu, ir stingri atrunāti likumā. Noziegums jāvērtē kopumā: nozieguma raksturs, nodarītie bojājumi, izmantotais spēks, ilgums un apstākļi. Lai gan izvarošana ir smags noziegums, apelācijas tiesa to novērtēja kā "vidēja smaguma" noziegumu. Apelācijas tiesas tiesnesis Lars Viktorsons pirmajā intervijā skaidroja, ka noziegums nav pieskaitāms sevišķi smagiem noziegumiem, jo tas ilga tikai "dažas sekundes, varbūt minūti". Noziedznieks nebija nodarījis miesas bojājumus vai draudējis upurim ar nazi. Diskusijas izraisošo formulējumu par izdarīto noziegumu tiesnesis nākamajā intervijā papildināja, ka "vīrietis aiztika meitenes ķermeni un krūtis, mēģināja noskūpstīt un ar pirkstiem veica seksuālas darbības meitenes dzimumorgānos".

Meijas ģimene izsaka bažas, ka viņai var nākties satikt uzbrucēju vēlreiz, un cer, ka gadījums novedīs pie izmaiņām. Meijas tēvs Juhans Obergs publiski kritizējis tiesas lēmumu un būtu gribējis redzēt vainīgā vīrieša deportāciju. Tagad viņš cer, ka viņa meitas stāsts novedīs pie lielākas uzmanības upurim: "Man kā tēvam vissvarīgākais ir tas, ka manai meitai nevajadzētu viņu atkal redzēt, kad viņš tiks atbrīvots." Tāpēc ģimene ir piekritusi publicēt cietušās fotogrāfiju.

Pasludināto tiesas spriedumu migrācijas ministrs Juhans Forsels nosauca par ņirgāšanos pret cietušajiem. Ministrs gan atzina, tiesas spriedums ir pieņemts saskaņā ar valstī pastāvošajiem likumiem. Tāpēc Juhans Forsels rosināšot ieviest stingrākus likumus noziegumus pastrādājušiem patvēruma meklētājiem.

Sociālajā tīklā tiek citēts Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons, kurš uzstāj, ka "visiem migrantiem, kuri veic smagus noziegumus un nav Zviedrijas pilsoņi, jātiek izraidītiem".

Foto: Ekrānuzņēmums/X

Premjerministrs Ulfs Kristersons raksturoja situāciju par "pilnīgi absurdu", ja smagu noziegumu izdarītāji netiek izraidīti no valsts pēc noziegumu pastrādāšanas. Premjers piebilda, ka viņš rosinās pārskatīt gan Zviedrijas likumus, gan arī starptautiskās konvencijas, kuras piemēro valstī. 

Viņa nodoms panākt, lai noziegumu pastrādājušos patvēruma meklētājus varētu deportēt no valsts, pat ja piespriestais sods ir īsāks, nekā tas ir bijis līdz šim, un lai aizliegums atgriezties valstī tiktu stingrāk kontrolēts.

Šķiet, Zviedrijā pēc šā nozieguma ir nobriedusi politiskā griba grozīt likumu, lai labāk aizsargātu cietušos un lai panāktu, ka noziegumus pastrādājušie patvēruma meklētāji saņem ne tikai cietumsodu, bet arī tiek izraidīti no valsts.

Izvarošanas definīcija Zviedrijā

• Izvarošana ir tad, kad kāds veic seksuālas darbības ar citu personu, kura tajās nepiedalās brīvprātīgi.
• Lai seksuālo darbību uzskatītu par izvarošanu, tai jāietver dzimumakts vai seksuālas pieskaršanās veids, kas ir nopietns un kurā pārkāpumu var pielīdzināt dzimumaktam.
• Seksuālās darbības, uz kurām parasti attiecas sadaļa par izvarošanu, ir vagināls dzimumakts, anāls dzimumakts, orālais sekss un priekšmetu vai pirkstu ievietošana citas personas vagīnā vai anālajā atverē.
• 2018. gadā tika ieviests tā sauktais Piekrišanas likums. Lai kaut ko klasificētu kā izvarošanu, vairs nav nepieciešama vardarbība vai draudi. Lai to uzskatītu par izvarošanu, pietiek ar to, ka persona nepiedalās brīvprātīgi.

Avots: Zviedrijas Tieslietu ministrija

Naudas sods par ieķeršanos sēžamvietā

Pagājušā gada 14. novembrī Saeima pieņēma grozījumus šajā "Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", nosakot sodu par nevēlamu seksuālu uzmākšanos.

Grozījumi stājās spēkā 2024. gada 10. decembrī. Likumdevēji ieviesa jaunu 11.2 pantu, kas paredz: "Par seksuālu uzmākšanos, tas ir, personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, piemēro naudas sodu līdz 140 naudas soda vienībām." (140 naudas soda vienības patlaban atbilst 700 eiro.) Ar seksuālu uzmākšanos tiek saprasta, piemēram, nevēlama tīša pieskaršanās, aizvainojošu, intīmu komentāru izteikšana vai seksuāla rakstura informācijas nosūtīšana. Kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par seksuālu uzmākšanos ir Valsts policijai.

Kā ziņo LETA, atsaucoties uz Valsts policijas sniegto informāciju, kopš 2024. gada 10. decembra, kad stājās spēkā minētie likuma grozījumi, līdz 10. oktobrim sākti 74 administratīvo pārkāpumu procesi par seksuālu uzmākšanos. Pārkāpumu raksturs esot dažāds. Piemēram, šā gada augustā kāds vīrietis tirdzniecības vietā seksuāli uzmācies citai personai – viņš pienācis klāt no aizmugures un aizskāris viņas intīmās vietas. Tāpat konstatēts gadījums, kad kādai sievietei Rīgas Centrāltirgus teritorijā divi vīrieši seksuāli uzmākušies un viens no viņiem iesitis ar roku pa sievietes sēžamvietu.

Policija ir saņēmusi informāciju arī par uzmākšanās gadījumiem virtuālajā vidē.

Piemēram, kāds vīrietis publicēja sievietes vārdu, vecumu un tālruņa numuru intīmpakalpojumu sludinājumu portālā, kā rezultātā sieviete saņēma nepazīstamu vīriešu intīma rakstura ziņas un lūgumus nosūtīt fotogrāfijas. Tāpat konstatēts gadījums, kad cietusī savā darba e-pastā saņēma fotogrāfijas ar vīrieša dzimumlocekli, kuru nosūtījis alkohola reibumā esošs vīrietis.

Kā informējusi policija, ir arī piefiksēti gadījumi, kad notikumos iesaistīti ģimenes locekļi. "Piemēram, kāds vīrietis mājinieka klātbūtnē, būdams lielā alkohola reibumā, ir atkailinājis savu dzimumorgānu, bet citā gadījumā pusbrālis kādai sievietei ir izteicis frāzes, ka vēlas nodarboties ar seksu, un aizticis viņas kājas," šovasar medijiem stāstījusi Valsts policijas pārstāve Lāsma Greidāne. Gan šajos, gan citos gadījumos piemēroti naudas sodi no 10 līdz 700 eiro. Visas sodītās personas ir vīrieši.

Policija uzsver, ka, saņemot iesniegumu par iespējamu pārkāpumu, policija sāk administratīvā pārkāpuma procesu un katru gadījumu izvērtē atsevišķi. Kā paredz likums, nepietiek tikai ar to, ka kāds kaut ko izdarījis vai pateicis – darbībām jābūt seksuāli nevēlamām. Izvērtējot iesniegumus, policijai jākonstatē arī tas, ka cilvēks nostādīts iebiedējošos, naidīgos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos. Tiek pieņemti abu pušu paskaidrojumi un izvērtēti visi iesniegtie vai izmeklēšanā iegūtie materiāli.

Policija arī norāda, ka svarīgs ir konteksts – ja persona skaidri norāda, ka konkrēta rīcība vai komunikācija ir nevēlama (piemēram, bloķējot kontaktu, lūdzot neturpināt u.tml.), un otra puse tomēr turpina, tad tā jau var būt seksuāla uzmākšanās. Savukārt, ja komunikācija ir abpusēja vai agrāk bijusi pieņemama (piemēram, starp partneriem), tad izvilktas frāzes no sarakstēm vēl nav pietiekamas, lai sodītu – tas īpaši svarīgi ir situācijās, kad rēķini tiek kārtoti pēc šķiršanās.

Cietušajiem ieteicams konstatēt pēc iespējas precīzāku informāciju par notikušo – vietu, laiku, iesaistītās personas un, ja zināms, pāridarītāju. Tāpat vēlams norādīt, vai bija aculiecinieki vai pieejami videonovērošanas ieraksti. Nevēlamu saraksti ieteicams saglabāt drošā veidā – telefonā, e-pastā, datu mākonī, dokumentēt ar ekrānšāviņiem vai nofotografēt ar citu ierīci, attēlus glabājot drošā vietā. Atsevišķās situācijās iespējams ietekmēt vai pārtraukt notiekošo, sākot filmēt ar telefonu.

Ko paredz Latvijas Krimināllikums

Sodi par seksuālu vardarbību noteikti Latvijas Krimināllikumā. Bet sodi par nevēlamu seksuālu uzvedību noteikti Administratīvo sodu likumā – šāds grozījums likumā pieņemts pirms gada (skat. rakstu.)

• Krimināllikuma159. pants. Izvarošana.

(1) Par dzimumaktu, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli, vai par dzimumaktu pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo (izvarošana), soda ar brīvības atņemšanu uz 4–10 gadiem.

(2) Par izvarošanu, ja to izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgā izvarošanu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz 5–20 gadiem.

(3) Par izvarošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, vai par tādas personas izvarošanu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz 10–20 gadiem.

(Visiem iepriekšminētajiem sodiem ir arī probācijas uzraudzība uz laiku līdz pieciem gadiem.)

• Krimināllikuma 160. pants. Seksuāla vardarbība.

(1) Par seksuāla rakstura darbību nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tā izdarīta, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 9 gadiem.

(2) Par anālu vai orālu aktu vai dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, kas saistīta ar vaginālu, anālu vai orālu iekļūšanu cietušā ķermenī, ja tas izdarīts, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, soda ar brīvības atņemšanu uz 4–10 gadiem.

(Visiem ir arī probācijas uzraudzība uz laiku līdz pieciem gadiem. 160. pantā seko vēl vairākas sadaļas, par līdzīgiem noziegumiem un sodiem atkarībā no nozieguma smaguma, vai tas bijis grupā utt.)

• Krimināllikuma 161. pants. Seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu.

Par dzimumakta, anāla vai orāla akta izdarīšanu vai dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, vai citādas seksuāla rakstura darbības izdarīšanu fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tas izdarīts ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, un to izdarījusi pilngadīga persona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes