4.2 °C
Šogad ikgadējai Ojāra Vācieša literārajai prēmijai dzejā izvirzīti 11 dzejoļu krājumi un starp pretendentiem ir vairāki jau iepriekšējos gados apbalvojumu saņēmuši dzejnieki.
Literārajai prēmijai izvirzīts Ingas Gailes dzejoļu krājums "un varbūt, ka mēs visi izdzīvosim". Gaile apbalvojumu saņēmusi divreiz – 2004. gadā par dzejoļu krājumu "Raudāt nedrīkst smieties" un 2012. gadā par krājumu "Migla". Starp pretendentiem ir arī Ivara Šteinberga "Ābece", Andras Manfeldes "Dilstošais medus mēness" un Ineses Zandares "Stikla burtnīca". Šteinbergs Vācieša prēmiju dzejā ieguva samērā nesen, 2021. gadā, par krājumu "Strops", bet Zandere un Manfelde pirms diviem gadu desmitiem – 2003. gadā par labāko dzejoļu krājumu tika atzīts Zanderes "Melnās čūskas maiznīca", bet 2005. gadā – Manfeldes "Tranšejas dievi rok". Vācieša literārajai prēmijai dzejā izvirzīts arī Guntas Šnipkes dzejoļu krājums "KĀ", Gundegas Repšes "Atlantas", šā gada "Dzejas dienu" balvas ieguvēja Roberta Vilsona "Muļķu ķērājs", Semjona Haņina "2/2. Divas otrās", Sintijas Sudmales "Uz manas mēles", Elvīras Blomas "Viņam patīk šie dzejoļi" un Līvas Martas Rozes "Struktūra".
Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā tradicionāli tiek pasniegta viņa dzimšanas dienas mēnesī. Ojārs Vācietis piedzima novembrī un arī mūžībā devās gada priekšpēdējā mēnesī. Viņš uzskatāms par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu dzejniekiem. Vācieša dzīves laikā publicēti 18 viņa dzejoļu krājumi, to skaitā arī sešas grāmatas bērniem.
Vācieša prēmija tika nodibināta un pirmoreiz pasniegta 1984. gadā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
