Pēdējā laikā Latvijā strauji turpina pieaugt jaunu projektu pieteikumu skaits vēja parku attīstībai, taču līdz šim nav izstrādāta vienota pieeja un kritēriji, kā veicama to iespējamās ietekmes uz putniem izvērtēšana svarīgākajos periodos – pavasara un rudens migrācijas laikā un ligzdošanas periodā.
Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) līdz šī gada novembra beigām sola izstrādāt vadlīnijas un standartizētu metodiku ornitologu atzinumu sagatavošanai vēja parku potenciālās ietekmes uz putniem novērtēšanā, kā arī risku zonējuma karti Latvijas teritorijai saistībā ar putnu koncentrēšanās vietām migrācijas periodos vai īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu.
Visus zaudējumus kompensēt nevarēs
LU Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks prognozē, ka vislielākās problēmas sagaida vēja parku attīstītājus Ventspils novadā, kur ir nozīmīgas putnu koncentrēšanās vietas gan mežos, gan ārpus tiem. "Uz dažādām sugām ietekme atšķiras: ir tādas sugas, kuras vēja stacijas ignorē un no tām nebaidās, ir tādas, kuras ir iemācījušās no tām izvairīties, piemēram, mazie ērgļi. Starp sugām, kas turbīnas ignorē, starptautiskajās publikācijās visbiežāk tiek minēti jūras ērgļi, arī Latvijā nesen viens jūras ērglis kārtējo reizi tika nosists. Vēja turbīnas ignorē arī kaijas un zīriņi, savukārt zosis no tām izvairās. "Ornitologi pastiprināti pievērš uzmanību tām teritorijām, piemēram, Kurzemes piekrastei, kur salīdzinoši mazā teritorijā cieši plānots izvietot lielu skaitu ar turbīnām 250–300 metru augstumā, kas radītu būtisku ietekmi uz migrējošajiem, kā arī mežā dzīvojošiem putniem un citām mežā dzīvojošajām sugām.
Pāri Kurzemei plašā frontē iet plēsīgo putnu migrācija, pēc tam tie lielā skaitā koncentrējas Kolkas ragā.
Vēja parku būvniecības plāni varētu būtiski ietekmēt ne tikai Latvijas, bet arī Somijas, Zviedrijas un Krievijas putnus. Tāpēc ir svarīgi ieplānot migrācijas koridorus," uzskata J. Priednieks.
"Putni iet bojā sadursmes laikā ar vēja turbīnām, taču nozare dara visu iespējamo, lai kaitējums būtu pēc iespējas mazāks," norāda Eiropas Vēja asociācijas "Wind Europe" stratēģiskās komunikācijas padomnieks Gijs Vilems. Viņš stāsta, ka tas tiek darīts trīs veidos, proti, izvairoties, samazinot ietekmi un kompensējot. "Vēl pirms vēja parka izbūves ir jābūt ļoti stingram ietekmes uz vidi izvērtējumam, kas ļaus pēc iespējas labāk izvairīties no negatīvas ietekmes uz putniem un dzīvniekiem. Savukārt samazināt ietekmi var vairākos veidos, piemēram, izslēgt turbīnas, kad notiek aktīva putnu migrācija vai ligzdošana netālu no vēja parkiem. Trešā iespēja, kas nav tā pati labākā, ir kompensācija, proti, daļa no vēja parku peļņas tiek novirzīta apkārtējās vides atjaunošanai," klāsta G. Vilems. Latvijas Ornitologu biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus gan iebilst:
"Esam pieķērušies klimata pārmaiņu risināšanai, bet neklausāmies zinātniekos. Nedrīkstam attīstīt vēja enerģiju, noplicinot bioloģisko daudzveidību,"
teic ornitologs.
Jādomā par aizsardzības sistēmām
Pasaulē strauji attīstās tādu uzņēmumu segments, kuri izstrādā risinājumus putnu aizsardzībai no vēja turbīnām. "Mēs vienlaikus vēlamies glābt putnus un aizsargāt investorus, proti, samazināt nelietderīgu turbīnu darbības apturēšanu līdz minimumam," saka Polijas uzņēmuma "Bioseco" izpilddirektors Ādams Javorskis. Viņš stāsta, ka putnu aizsardzības sistēma ir balstīta uz kamerām, kuras ir piestiprinātas pie vēja turbīnu masta. "Tā var novērtēt putna lielumu, lidošanas augstumu un atkarībā no tā, cik tālu tas atrodas, kāda ir tā lidojuma trajektorija, ieslēgt dažādas aizsardzības sistēmas, piemēram, stroboskopiskās gaismas. Ja redzam, ka putns strauji tuvojas un ir iespējama sadursme, varam turbīnas darbību ierobežot vai apturēt," stāsta Ā. Jarovskis. Testējot trīs turbīnu darbību viena gada laikā, sistēma uztvēra 16 tūkstošus putnu, 10% gadījumu sistēmas darbība tika apturēta.
"Pamatā no sadursmes ar turbīnām tika pasargāti lielie, plēsīgie putni ar spārnu plētumu virs viena metra – grifi un klijas.
Vidēji četru dienu laikā turbīnas darbība tika apturēta tikai vienu reizi uz 5 minūtēm, kas elektroenergijas ražošanu būtiski neietekmēja," secina Polijas ornitoloģe Aleksandra Šurleja Kilanska, kurai ir 15 gadu pieredze vēja parku uzraudzības darbā. Šādas sistēmas gan nav lētas, vienai vēja turbīnai putnu aizsardzībai būtu nepieciešams aprīkojums vairāku simtu tūkstošu eiro apjomā.