3.3 °C
Policijas uzraudzībā sestdien Rīgā notika gājiens "Palestīnas atbalstam", kurā bija pulcējušies vairāk nekā 100 cilvēki, novēroja aģentūra LETA. Aizturēts arī viens dalībnieks ar antisemītisku saukli "No upes līdz jūrai".
Lai arī Valsts drošības dienests kritiski vērtēja šī pasākuma saskaņošanu, gājiens kopumā noritēja mierīgi.
Gājiena dalībnieki devās no Doma laukuma pa Jēkaba ielu uz Neatkarības laukumu. Sanākušie līdzi bija paņēmuši plakātus, kuros izteicas pārmetumus Izraēlai, piemēram, "Genocīds nav aizsardzība", "Free Palestine", "Viņi arī ir cilvēki" "Nē - genocīdam Gazā" un "Izraēla veic genocīdu". Daži gājiena dalībnieki nesa Palestīnas karogus.
Neviens plakāts neaicināja atbrīvot palestīniešu grupējuma "Hamās" sagūstītos izraēliešu ķīlniekus.
Dalībnieki skandināja dažādus saukļus, tostarp, "Brīvu, brīvu Palestīnu" un "Eiropa finansē, Izraēla bombardē", "Par mieru" un "Rokas nost no bērniem Gazā", kā arī skandēja mūziku, kuras pavadījumā daļa dalībnieku dejoja.
Pirms gājiena tā rīkotāji bija izplatījuši paziņojumu, kurā pauda, ka akcijas mērķis esot solidaritātes izrādīšana Palestīnas iedzīvotājiem.
Gājiena rīkotāji aicināja valsts amatpersonas un Latvijas iedzīvotājus izrādīt solidaritāti ar Palestīnas civiliedzīvotājiem un paust nosodījumu Izraēlai, kas īstenojot vardarbību arī pret civiliedzīvotājiem.
Kā ziņots, pagājušā gada 7. oktobrī Palestīniešu islāmistu grupējumu "Hamas" un "Islāma džihāds" kaujinieki iebruka Izraēlā, noslepkavojot simtiem izraēliešu. Starp upuriem vairākums bija civilpersonas, un tikai daži desmiti bija karavīri. Teroristi sagrāba arī vairāk nekā 200 ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Lielākā daļa vēl aizvien nav atbrīvota.
Izraēlas armija, reaģējot uz uzbrukumu, sāka triecienus Gazas joslā un joprojām veic sauszemes operāciju, kuras mērķis ir iznīcināt "Hamas" teroristu organizāciju.
Aptauja
Vai turpini sekot līdzi Izraēlas un "Hamās" karam?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
