1.1 °C
Tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV) aicinot sabiedrību nebūt iecietīgai pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem, valdība otrdien atbalstīja valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu palielināšanu no 2025. gada.
Paredzēts, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecumam būs 125 eiro mēnesī, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma 150 eiro mēnesī. Patlaban šīs summas ir attiecīgi 107,50 eiro un 129 eiro.
Valsts nodrošinātie uzturlīdzekļi nevar pilnībā aizstāt vecāku pienākumu rūpēties par saviem bērniem, jo tā ir katra vecāka pamatatbildība, uzsver tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV). "Taču no vecāku bezatbildības nedrīkst ciest bērns, tādēļ šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos, pie pieaugošās dzīves dārdzības esam atraduši papildu resursus un iespējas, lai palielinātu uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā valsts, tādējādi sniedzot nepieciešamo atbalstu ģimenēm," viņa norāda.
Vienlaikus ministre uzsver, ka no katra sabiedrības locekļa ir atkarīgs, cik ir šādu uzturlīdzekļu nemaksātāju. Piemēram, maksājot algu aploksnē, negodprātīgie darba devēji šādās situācijās atbalsta ne tikai ēnu ekonomiku, bet arī uzturlīdzekļu nemaksāšanu bērniem.
"Mēs kā sabiedrība nevaram būt iecietīgi pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem, jo tā tiek nozagta bērnu nākotne,"
aicina ministre.
Finansējumu uzturlīdzekļu apmēra palielināšanai Tieslietu ministrija ir radusi tieslietu resora budžeta iekšējās pārdales rezultātā. Šim mērķim netiks prasīti papildu līdzekļi 2025. gada budžetā.
Vienlaikus Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju turpina īstenot virkni pasākumu, lai panāktu, ka uzturlīdzekļu parādnieki tomēr sāk pildīt savu pienākumu un nodrošina uzturlīdzekļus bērniem.
Tāpat tiek veikts regulārs darbs ar parādniekiem, lai palielinātu regresa kārtībā no parādniekiem atgūto līdzekļu apmēru.
Patlaban Latvijā ir nedaudz vairāk kā 42 000 uzturlīdzekļu parādnieku, kuru vietā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek izmaksāti uzturlīdzekļi par vairāk kā 32 000 bērnu.
Aptauja
Cik svarīgi jums ir žurnālistu un ekspertu komentāri/viedokļi, ko piedāvā LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
