Eiropai piecu gadu laikā ir jāizveido uzticams draudu atturēšanas mehānisms, otrdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
"Līdz 2030. gadam Eiropai ir jābūt spēcīgai Eiropas aizsardzības pozīcijai," uzrunā kadetiem Dānijas Karaliskajā militārajā akadēmijā Kopenhāgenā norādīja Leiena.
"Ja Eiropa vēlas izvairīties no kara, Eiropai ir jāsagatavojas karam," brīdināja Leiena. Viņa uzsvēra, ka Eiropai ir jābruņojas un jāattīsta tādas spējas, kas dotu uzticamu draudu atturēšanas mehānismu.
Eiropas aizsardzības stiprināšana būs galvenais temats Eiropas Savienības (ES) līderu samitā šonedēļ. EK ir ierosinājusi plānu, kas ļautu mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai.
Plānā ierosināts apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai. EK uzskata, ka šādi četru gadu laikā aizsardzībai potenciāli varētu tikt iegūti 650 miljardi eiro.
Saskaņā ar šo plānu EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei, prezentējot plānu, mēneša sākumā skaidroja Leiena.
Plānā arī ierosināts pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.
Leiena Kopenhāgenā paziņoja, ka EK arī varētu atbalstīt bloka dalībvalstis kopīgu iepirkumu veidošanā aizsardzības nozarē, un solīja sākt stratēģisku dialogu ar aizsardzības nozares pārstāvjiem, lai apzinātu šķēršļus, ar kuriem tie saskaras.
Viņa arī aicināja palielināt atbalstu Ukrainai. "Mums jāpadara Ukraina pietiekami spēcīga, lai tā kļūtu nesagremojama potenciālajiem iebrucējiem," norādīja Leiena, vienlaikus uzsverot, ka Eiropa mācās no Ukrainas aizsardzības rūpniecības, tās kaujas pieredzes un spējām ātri ieviest inovācijas.
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.3 °C



















































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































