1.3 °C
Alūksnes novada pašvaldība plāno piešķirt 19 000 eiro finansējumu septiņu jau izveidoto patvertņu aprīkošanai ar nepieciešamo inventāru, ziņo laikraksts "Alūksnes un Malienas Ziņas".
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Alūksnes novada pašvaldības Civilās aizsardzības komisija apsekojusi pašvaldības īpašumā esošās ēkas, lai atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām novērtētu, kuras no telpām tajās būtu atbilstošas patvertņu ierīkošanai. Atzīts, ka tās ir bijusī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas šautuve, kas atradās pagraba telpās, Sociālo lietu pārvaldes ēkas Uzvaras ielā 1 un Alūksnes novada Kultūras centra Brūža ielā 7 pagrabtelpas. Perspektīvā vēl esot arī iespēja telpas patvērumam pilsētā ierīkot E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Alūksnes vidusskolas abu ēku korpusos. Pagastos patvertnēm pārsvarā paredzētas tautas namu un saieta namu pagrabstāva telpas, pie kurām arī jau pašlaik uzstādītas to marķējuma vai norādes zīmes.
Novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons teicis, ka neviena no apsekotajām telpām neesot atzīta par pilnībā piemērotu patvertnes ierīkošanai. Tomēr tajās ir drošāk, lai patvertos īpašos apstākļos.
"Šīs telpas vēl nepieciešams aprīkot ar inventāru, jo pašlaik tās ir pilnīgi tukšas. Tādēļ ir sagatavots vajadzīgo lietu saraksts, kurā ietverts minimālais starta aprīkojums.
Piemēram, lāpstas, maisi, biotualetes u. c. lietas, kas pēc iegādes jānodod ēkas apsaimniekotājam izvietošanai tur, lai nosacītajā "X" stundā šie priekšmeti nebūtu jāgādā steidzamības kārtā," informējis A. Tomsons. Saraksts nesen papildināts ar nepieciešamību iegādāties arī rācijas, kas piemērotas saziņai slēgtajos kanālos ar atbildīgajām iestādēm, piemēram, Valsts policiju, Iekšlietu ministriju un citām. Rāciju iegādei nepieciešami 7000 eiro.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
