Par mata tiesu no katastrofas. Rīgas attīrīšanas iekārtās iekļūst sērskābe, dienestiem ziņots novēloti

SIA "Schenker" terminālī Rīgā šī gada aprīlī notika ievērojama daudzuma sērskābes noplūde, par kuru glābšanas dienestam un galvaspilsētas kanalizācijas sistēmas saimniekam ziņots vien nākamās dienas rītā. Šāda rīcība varēja dārgi maksāt, burtiski nogalinot galvaspilsētas attīrīšanas iekārtas.

Grūti spriest, vai un kādi secinājumi pēc avārijas izdarīti SIA "Schenker", jo uzņēmums par notikušo avāriju laikrakstam nevēlējās sniegt nekādus komentārus, savukārt SIA "Rīgas ūdens", kura apsaimnieko pilsētas ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmu, reaģējot uz notikumu, esot guvusi mācību.

Vai sērskābe tika kanalizācijā?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informāciju par ķīmiskas vielas noplūdi noliktavu teritorijā Rīgā, Biksēres ielā 6, saņēmis 23. aprīļa rītā pulksten 9.19. Pirmā VUGD apakšvienība notikuma vietā ieradusies pulksten 9.30. "Ugunsdzēsēji glābēji noplūdušo un tvertnē palikušo vielu neitralizēja, pārsūknēja, kā arī savāca. "Rīgas ūdens" darbinieki noslēdza notekūdeņu sistēmu, lai novērstu iespējamo vielas noplūšanu kopējā kanalizācijā. No objekta evakuējās 63 cilvēki. Notikuma vietā strādāja Valsts policijas, Rīgas domes Civilās aizsardzības departamenta, Valsts vides dienesta, NMPD un arī paša objekta pārstāvji," informē VUGD. Paaugstinātu risku vai apgrūtinājumu notikuma seku likvidēšanā neesot bijis.

Tomēr secināms, ka avārijas seku novēršana tika sākta novēloti, jo negadījumā iesaistītais uzņēmums glābšanas dienestu par notikušo informēja vien nākamajā rītā pēc avārijas. Šo faktu "Latvijas Avīzei" atklāj "Rīgas ūdens" drošības pārvaldnieks Kristaps Eklons.

"Līdz ar to sērskābe nokļuva mūsu kanalizācijas sistēmā, par to šobrīd mums nav nekādu šaubu," 

viņš atzīmē.

Sērskābi loģistikas firmā VVD nepieskata

Valsts vides dienests (VVD) par notikušo avāriju noskaidrojis, ka kravas kraušanas laikā loģistikas uzņēmuma "Schenker" terminālī pārdurts konteiners, kurā atradās 50% sērskābe. No konteinera kravas automašīnas piekabē un stāvlaukumā iztecējis apmēram 400 litru kodīgās vielas. Komentējot faktu par, iespējams, novēlotu ziņošanu atbildīgajiem dienestiem, VVD atzīmē, ka, pēc dienesta rīcībā esošās informācijas, uzņēmums ir mēģinājis likvidēt noplūdes sekas pašrocīgi pirms operatīvo dienestu iesaistes. Savukārt VUGD informē, ka dienestam nav sniegta precīza un oficiāla informācija, kad tieši ķīmiskās vielas noplūde radusies.

"Rīgas ūdens" pārstāvja rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka sērskābes noplūde notika iepriekšējās dienas vakarā ap pulksten 20, bet trauksme par to celta vien nākamās dienas rītā. Eklons: 

"Grūti spriest, vai uzņēmuma darbinieki baidījās par savu ādu vai bija kādi citi iemesli, bet ne glābšanas dienestam, ne mums netika operatīvi paziņots par notikušo avāriju. Paziņošana bija novēlota. 

Līdz ar to mēs jau reaģējām nevis uz incidentu, bet uz sekām, kad praktiski tas lielākais noplūdušās sērskābes apjoms jau sen bija nonācis mūsu kanalizācijas tīklā un aizplūdis."

Pēc informācijas saņemšanas nākamās dienas rītā "Rīgas ūdens" uz notikuma vietu nosūtīja savu speciālistu brigādi. Tās uzdevums bija sērskābes noplūdes seku likvidācijas laikā novērst papildu ķīmisku vielu nonākšanu kanalizācijas tīklā, atslēdzot šo posmu no kopējās notekūdeņu sistēmas.

Iepriekšējā vakarā un nakts laikā notekūdeņos nonākusī sērskābe, par laimi, neizraisīja graujošas sekas. Kā skaidro Eklons, liela nozīme bija ģeogrāfiskajam faktoram. Tā kā avārija notika attālāk no attīrīšanas iekārtām, skābe ceļā uz attīrīšanas iekārtām, sajaucoties ar citiem notekūdeņiem, zaudēja savu koncentrāciju. Nelabvēlīga iznākuma rezultātā sērskābe varētu nobeigt vai būtiski ietekmēt attīrīšanas iekārtu galvenos "darbiniekus" – baktērijas, līdz ar to jūrā varētu nonākt daļēji attīrīti notekūdeņi. Turklāt jāņem vērā, ka baktēriju koloniju atjaunošana prasa laiku. "Šajā gadījumā sērskābe līdz attīrīšanas iekārtām nonāca tik nelielā koncentrācijā, ka mēs to pat nesajutām," stāsta Eklons. Tomēr, vilcinoties ziņot par notikušo nelaimi, atbildīgais uzņēmums varējis "iešaut sev celī". "Neapšaubāmi koncentrēta sērskābe saēd mūsu tīklus, saēd jebkura veida caurules. Līdz ar to uzņēmums uz kādu laiku varēja palikt vispār bez notekūdeņu sistēmas, kamēr tiktu nomainīti bojātie tīkli," tā "Rīgas ūdens" drošības pārvaldnieks.

"Sērskābes noplūdei, ņemot vērā tās daudzumu, bija lokāla ietekme uzņēmuma teritorijā," secina VVD. "Nokļūstot lietus kanalizācijas tīklā un sajaucoties ar ūdeni, notika tās sadalīšanās, veidojot ūdeņraža un sulfātu jonus, tādējādi tika zaudētas tās kodīgās īpašības. Skābes neitralizācijai uz asfalta seguma tika izmantots nātrija hidrogēnkarbonāts (dzeramā soda) un kalcija hidroksīds (dzēstie kaļķi), kas reakcijā ar skābi to neitralizēja."

Kā liecina neoficiālā informācija par avārijas apstākļiem, sērskābes noplūdi uzņēmumā nevarēja nepamanīt, jo tā notika kravas kraušanas laikā. "Protams, rodas jautājumi par šī uzņēmuma rīcības algoritmiem un darbinieku atbildību, strādājot ar paaugstinātas bīstamības vielām," atzīmē Eklons.

"Rīgas ūdens" drošības pārvaldnieks Kristaps Eklons: "Vērtējam iespēju izveidot savu Zemessardzes vienību, kas, piemēram, militāra konflikta gadījumā mobilizētos tieši uzņēmuma infrastruktūras aizsardzībai."

Foto: Guntis Ščerbinskis / Latvijas Mediji

Interesanti, ka Valsts vides dienestā informē: "Schenker" sniedz loģistikas pakalpojumus un saskaņā ar likumu neveic piesārņojošas darbības. Līdz ar to SIA "Schenker" nav jāsaņem piesārņojošas darbības atļauja, attiecīgi – VVD neveic šī uzņēmuma darbības kontroli un uzraudzību. "Ņemot vērā iepriekšminēto, VVD nevērtē šādu uzņēmumu iekšējās procedūras un gatavību dažādām situācijām, tostarp avārijas situācijām," piebilst dienestā.

Drošības mācībstunda

"Rīgas ūdenim" sērskābes noplūdes seku likvidācija bijusi drošības mācībstunda, liekot izvērtēt savas reaģēšanas spējas un kapacitāti. "Mēs noteikti varam būt vēl labāk ekipēti un apmācīti, lai operatīvāk un efektīvāk reaģētu uz šāda veida notikumiem," secina Eklons. Viņš izceļ, piemēram, darbinieku aizsardzības līdzekļu – aizsargtērpu, elpošanas aizsardzības aprīkojuma – nozīmi. "Paļaujamies, ka VUGD īsteno primārās darbības, bet arī mūsu darbinieku līdzdalība var būt ļoti būtiska, piemēram, konsultējot glābējus par mūsu sistēmu darbību."

Saistībā ar saspringto ģeopolitisko stāvokli drošība, noturībspēja, darbības nepārtrauktība "Rīgas ūdens" darba kārtībā pēdējos gados ieņem būtisku vietu, uzsver Eklons. Piemēram, tiek gādāti papildu ģeneratori, lai stiprinātu uzņēmuma neatkarību no kopējās elektroapgādes sistēmas. Tiek domāts arī par degvielas un ūdens sagatavošanai nepieciešamo materiālu un vielu krājumiem gadījumā, ja pārtrūkst piegādes ķēdes. "Mums ir gan plašs objektu tīkls, gan daudz dažādu tehnoloģisko procesu, un krīzes brīdī ir svarīgi nodrošināt to aizvietojamību," prioritātes iezīmē uzņēmuma drošības pārvaldnieks. Raksturojot "Rīgas ūdens" gatavību "X" stundai, viņš atzīmē, ka galvaspilsētai, pēkšņi paliekot bez elektrības, ūdenssaimniecības darbību ir iespējams saglabāt.

Iztiktu arī bez Daugavas ūdens

Ja, nedod dievs, sērskābe vai kāda cita ķīmiska viela pēkšņi nonāktu Daugavā, vai puse Rīgas paliktu bez ūdens? Eklons mierina, ka tā nenotiktu, jo galvaspilsētas ūdensapgādes sistēmas noturību nodrošina divi alternatīvi ūdens ieguves avoti – Daugava un dziļurbumi Baltezerā un Zaķumuižā. Pat ja, piemēram, Daugavas ūdeni pēkšņi vairs nebūtu iespējams izmantot, pilsētas ūdensapgādi izdotos nodrošināt vismaz par 90 procentiem. 

"Ir bijušas tādas situācijas, piemēram, maģistrālā ūdensvada avārijas dēļ. Rīga nav palikusi bez ūdens, jo pārslēdzāmies uz alternatīviem ūdens ieguves avotiem," 

atzīmē "Rīgas ūdens" drošības pārvaldnieks. "Šādos gadījumos gan var rasties spiediena kritumi, kā arī īslaicīgi pasliktināties ūdens kvalitāte, radot duļķainību, taču ūdens joprojām ir lietojams." Rīgai nepieciešamās ūdens jaudas jau šobrīd ar uzviju spēj nodrošināt tikai dziļurbumi, tāpēc teorētiski no Daugavas ūdens izmantošanas varētu arī atteikties. Tiesa, Daugava kā virszemes ūdens, pirmkārt, ir "ievainojamāks" dzeramā ūdens avots nekā pazemes krājumi, otrkārt, upes ūdens sagatavošana līdz dzeramā ūdens kvalitātei prasa krietni lielākus resursus, kas līdz ar to ir arī dārgāks process. Tāpēc nākotnē "Rīgas ūdens" plāno atteikties no Daugavas ūdens, izveidojot jaunus alternatīvus dziļurbumus. Šajā virzienā šobrīd jau notiek izpēte, veicot kontrolurbumus Ķekavas pusē.

Par SIA "Rīgas ūdens"

Infrastruktūra:

• 1536 km ūdensvada tīkli, ietverot sešas ūdensgūtnes, 285 urbumus, ūdens sagatavošanas stacijas "Daugava" un "Baltezers", 15 ūdensapgādes sūkņu stacijas, piecus ūdens rezervuārus;

• 1282 km kanalizācijas tīkli, ietverot bioloģiskās attīrīšanas staciju "Daugavgrīva", 107 kanalizācijas sūkņu stacijas.

Darbības rādītāji:

• 2024. gadā kopumā piegādāti 36,6 milj. m3 dzeramā ūdens, kas ir gandrīz divi Ķīšezeri, kā arī attīrīti 51,3 milj. m3 notekūdeņu;

• pērn kompānijas auditētais apgrozījums bijis 76,3 milj. eiro, zaudējumi 18,3 milj. eiro aktīvu pārvērtēšanas dēļ;

• sabiedrība šogad startē kapitāla tirgū ar obligāciju emisiju, plānojot piesaistīt finansējumu līdz 60 milj. eiro;

• nodarbināti 763 darbinieki.

Avots: "Rīgas ūdens" 2024. gada ilgtspējas un gada pārskats

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes