Zviedrijas valdības vilcināšanās ar finansiālu garantiju sniegšanu ir bijis lielākais klupšanas akmens, kāpēc Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) no 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanas pretendentu loka svītrojusi Zviedrijas un tās sadarbības partneres Latvijas piedāvājumu.

Reklāma

Līdz ar to ir skaidrs, ka pēc septiņiem gadiem Siguldas trasē olimpiskās medaļas bobslejā, skeletonā un kamaniņu braukšanā netiks dalītas.

Zviedri vīlušies

Trešdienas vēlā pēcpusdienā SOK olimpisko spēļu rīkošanas komiteja preses konferencē paziņoja, ka sarunas tiks turpinātas ar Franciju, kas plāno ziemas spēles rīkot vairākās vietās Alpu reģionā, tostarp slavenajos kalnu kūrortos Kurševelā un Meribelā. Tur šogad risinājās pasaules čempionāts kalnu slēpošanā. Francijā ziemas olimpiskās spēles līdz šim notikušas trīs reizes – 1924. gadā Šamonī, 1968. gadā Grenoblē un 1992. gadā Albērvilā.

SOK lēmumu pieņēmusi pēc kandidātu veiktajām prezentācijām un vispusīga iegūtās informācijas novērtējuma. Kā vēsta Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), novērtējumā tika ņemta vērā arī trešo pušu informācija, uzklausot dažādas organizācijas, piemēram, Starptautisko Dabas aizsardzības savienību (IUCN), vairākas ANO aģentūras, arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OEDC). Tāpat SOK veica arī neatkarīgas sabiedriskās domas aptaujas.

Zviedrijas Olimpiskās komitejas vadītājs Hanss fon Utmans neslēpis, ka ir pamatīgi vīlies SOK lēmumā. 

"Mums bija stingra koncepcija, lai rīkotu visu laiku ilgtspējīgākās spēles, taču tagad mums vairs nav iespējas demonstrēt šo redzējumu pasaulei," paudis sporta funkcionārs. 

Tikmēr Zviedrijas laikraksts "Afronbladet" ziņo, ka SOK kuluāros par problēmu uzskatīts tas, ka Zviedrijas valdība vēl nebija iesniegusi finansiālās garantijas (to bija izdarījusi tikai Stokholmas mērija), lai gan tās varēja iesniegt līdz februārim. Par to sašutis bija Zviedrijas sociālo lietu ministrs Jākobs Fošsmeds, kas ir atbildīgs arī par sporta nozari. "Viņš sacīja, ka atbalsts valdībā un Rigsdagā esot bijis, gala lēmums bijis tikai laika jautājums. Vilcināšanos ar lēmuma pieņemšanu viņš skaidroja ar to, ka valdība negrib akli dāļāt finansiālās garantijas.

Francija, ASV, Šveice

Arī Zviedrijas piedāvājumā bija vairākas sacensību norises vietas – ne tikai Stokholma, bet arī Ore, Falūna, pats par sevi arī Sigulda. Tika lēsts, ka bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai kā minimums būtu nepieciešami 58 miljoni eiro, radot plašas diskusijas sabiedrībā par to, vai Latvija to var atļauties un vai olimpiskās spēles mums ir nepieciešamas. Tagad šī spriešana aktualitāti ir zaudējusi, taču skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Siguldas trasei rekonstrukcija būs vajadzīga. 

Interesanti, ka Zviedrija, ja vien turpinās izrādīt interesi par ziemas spēļu rīkošanu, nākamo reizi uz tām varēs pretendēt... pirms 2042. gada olimpiādes. 

SOK ir mainījusi olimpisko spēļu rīkotāju izvēlēšanas procedūru. Agrāk tā bija vairāku pretendentu tieša konkurēšana, kas noslēdzās ar SOK locekļu balsojumu, kas krietni palielināja korupcijas riskus, bet tagad speciāla komisija no pretendentiem izvēlas vienu kandidatūru, ar kuru turpina sarunas. Šāda procedūra ļauj kandidātiem samazināt izmaksas un spēļu rīkotājus izvēlēties ilgākam laika posmam. Jau tagad SOK kā 2034. gada ziemas olimpisko spēļu potenciālo rīkotāju uzrunājusi ASV pilsētu Soltleiksitiju, kur olimpiāde notika jau 2002. gadā. Savukārt attiecībā uz 2038. gada olimpiskajām spēlēm SOK piešķīrusi priviliģētu statusu Šveicei. Jāatceras, ka Zviedrija pretendēja arī uz 2026. gada ziemas spēļu rīkošanu, taču zaudēja Itālijai (Milānai un Kortīnai d’Ampeco).

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.