Latvijas U-19 vīriešu futbola izlase trešdien Krotonē, Itālijā, Eiropas U-19 čempionāta kvalifikācijas turnīra elites kārtas pirmajā mačā pamatlaika beigās izrāva neizšķirtu pret Itāliju. Latvijas futbolisti ar 1:1 (0:1) spēlēja neizšķirti ar mājiniekiem itāļiem.
Pirmajā puslaikā pēc spēlētām nepilnām 28 minūtēm laukuma saimniekus vadībā izvirzīja Džefs Ekhators.
Latvijas futbolisti panāca neizšķirtu 87. minūtē, kad pēc Markusa Stroda izpildītā stūra sitiena ar galvu pretinieku vārtos bumbu raidīja Helvijs Joksts, kurš laukumā devās uz maiņu tikai 83. minūtē.
Neilgi pēc tam itāļi tika pie labas vārtu gūšanas iespējas, taču bumba trāpīja pa stabu. Vairāk nekā astoņas minūtes ilgajā kompensācijas laikā bumbu vairāk pārvaldīja Itālija, vairākas reizes ielaužoties arī Latvijas soda laukumā.
Kompensācijas laika izskaņā sarkano kartīti nopelnīja aizsargs Lenards Bērziņš, latviešiem uz aptuveni divām minūtēm paliekot mazākumā, taču atlikušajā spēles laikā Latvijas futbolisti veiksmīgi aizsargājās un nosargāja neizšķirtu.
Citā pirmās kārtas mačā trešdien Spānija ar 2:1 uzveica Franciju.
Nākamās divas spēles latvieši aizvadīs Kozencā sestdien pret Franciju un otrdien pret Spāniju.
Viktors Dobrecovs ir iekļāvis piecu pašmāju klubu un sešu ārvalstu klubu pārstāvjus no komandām Itālijā, Īrijā, Anglijā, Horvātijā, Polijā un Ukrainā.
Elites kārtu pārvarēs tikai septiņas grupu uzvarētājas, kas finālturnīrā jūnijā pievienosies mājiniecei Rumānijai.
Latvijas U-19 izlase ir sasniegusi elites kārtu pēdējos trīs kvalifikācijas ciklos.
Pirmajā kārtā 2024.gada oktobrī Luksemburgā Latvijas komanda grupā ierindojās trešajā vietā, tomēr tai bija labākie rādītāji visu grupu trešo vietu ieguvēju vidū, ļaujot kā pēdējai iekļūt elites kārtā.
Dobrecovam izlasē palīdz treneri Antons Jemeļins, Dmitrijs Bogdanovs un Vladislavs Pavļučenko, vārtsargu treneris Viktors Spole un fiziskās sagatavotības treneris Kristaps Petrutis.
Latvijas U-19 vīriešu futbola izlases sastāvs:
Vārtsargi: Kristers Gabriels Bite ("Metta"), Henrijs Auseklis ("Cagliari", Itālija);
Aizsargi: Timurs Azarovs ("Monza", Itālija), Kristofers Baumanis ("Sondrio", Itālija), Aleksandrs Molotkovs, Lenards Bērziņš (abi - "Metta"), Valters Purs ("Jelgava"), Markuss Strods (Dublinas "Bohemian", Īrija);
Pussargi:, Ņikita Barkovskis ("Daugavpils"), Marats Gaļajevs ("Watford", Anglija), Markuss Ivulāns, Rūdolfs Kļavinskis, Hugo Jesse (visi - "Metta"), Helvijs Joksts ("Tukums 2000"), Tomašs Mickēvičs, Krišjānis Rupeiks (abi - "Grobiņa"), Viktors Oghenetega Ohvovoriole (Kelces "Korona", Polija), Matīss Siliņš (Zagrebas "Dinamo", Horvātija);
Uzbrucēji: Daniels Radzenieks (Žitomiras "Polissya", Ukraina), Roberts Kukulis (Milānas "Inter", Itālija).
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.1 °C





























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)



























