"Kad Kārlis Lasmanis guva savainojumu, visi bijām mazliet nobijušies. Taču šiem puišiem ir lielas olas, viņi trenējās 24/7 un rezultāts ir uz tablo," pēc uzvaras Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Honkongā atzīmēja Latvijas 3x3 basketbola izlases līderis Nauris Miezis.
Latvijas komanda ar Miezi, Agni Čavaru, Franci Lāci un Zigmāru Raimo sastāvā izmantoja pirmo no trim iespējām kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Sacensību priekšvakarā savainojuma dēļ no ierindas izkrita Kārlis Lasmanis, taču mūsējiem tas netraucēja grupā pieveikt Mongoliju (21:16), Jaunzēlandi (21:10) un Ēģipti (21:12).
Vissīvākā izvērtās pusfināla spēle pret Nīderlandi, vilcēja lomu uzņemoties Naurim Miezim.
Latvijas izlase izvirzījās vadībā ar 5:1 un 11:6, tomēr oranžie ar septiņiem punktiem pēc kārtas mača izskaņā aizskrēja priekšā (11:13). Miezis trāpīja divus soda metienus, panākot izlīdzinājumu un ievirzot spēli pagarinājumā, ko ar gūtu grozu atklāja sāncenši, bet tad uzvaras tālmetienu savā stilā iemeta Miezis (15:14), kuram kopumā spēlē desmit punkti un arī visvairāk atlēkušo bumbu no visiem mača dalībniekiem (9). Čavaram trīs punkti, Lācim un Raimo – pa vienam.
Tikpat dramatisks bija otrs pusfināls, kurā Austrija uzvarēja Jaunzēlandi, pateicoties līdz ar beigu signālu nopelnītajiem un realizētajiem soda metieniem (20:18).
Latviešiem elpas atvilkšanai līdz izšķirošajai cīņai bija vien 35 minūtes, pretiniekiem – teju stundu vairāk.
Tomēr fiziski Raimonda Feldmaņa audzēkņi ne tikai izturēja, bet pat bija pārāki. Pirmajos uzbrukumos teicamas sagataves uz groza apakšu, sadarbojoties abiem Rīgas "zeļļiem" – Lācis pēc Raimo piespēles iemeta no gaisa, turklāt ar sodu. Raimo izgrūstīja pretinieku groza apakšā, Čavars iemeta divus tālmetienus un 6:1, turklāt sāncenšiem jau pēc nedaudz vairāk kā divām spēlētām minūtēm piezīmju norma. Kad Miezis izdancināja aizsargu un ar tālmetienu panāca 12:1, kļuva skaidrs, ka uzvara neizpaliks. Austrieši nedaudz pietuvojās, bet Latvija uzvarēja bez satraukuma ar 19:14. Lācim – septiņi punkti, Miezim – pieci, Čavaram – četri un Raimo – trīs.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.1 °C























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

































