1986. gada 8. aprīlī. Pirms 40 gadiem PSRS kompartijas un valsts vadītājs Mihails Gorbačovs, "tiekoties ar darbaļaudīm" padomju periodā populāro automašīnu "Žiguļi" ražotājpilsētā Toljati, pirmo reizi plašākā sabiedrībā izklāstīja savas domas par stagnējošās valsts "perestroiku" jeb latviski "pārkārtošanos", "pārbūvi".

Reklāma

Faktiski jēdzieni, kas, Padomju Savienībai degradējot, ap 1990. gadu jau sāka izklausīties banāli, bija ieviesti apritē vēl agrāk, kad Gorbačovs PSRS kompartijas 27. kongresā 1986. gada 25. februārī savā runā cita starpā pauda: "Nav šaubu, biedri, ka mums jāveic visnopietnākā sociālistiskā saimnieciskā mehānisma pārkārtošana. (..) Jebkāda saimnieciskā mehānisma pārkārtošana, kā zināms, sākas ar apziņas pārkārtošanos, ar atteikšanos no ierastajiem domāšanas un prakses stereotipiem, ar jauno uzdevumu skaidru izpratni. Bet tas vispirms attiecas uz mūsu saimniecisko kadru, uz centrālo vadības posmu darbinieku darbību." Tad to sacīja partijas elitei, kamēr uzruna Toljati bija domāta plašākiem slāņiem, turklāt runu drīz milzīgā metienā izdeva atsevišķā brošūrā "Ātrāk pārkārtoties, rīkoties pa jaunam", kamdēļ šo Gorbačova programmatisko uzstāšanos mēdz traktēt kā vienu no "pārkārtošanās" atskaites punktiem. PSRS reformators "darbaļaudīm" atzina, ka padomju valsts "zaudējusi dinamismu", atpaliek no pārējās pasaules, tāpēc "nepieciešams, lai pārkārtošanās notiktu katrā darba vietā, katrā darba kolektīvā, pārvaldes orgānos, partijas un valsts orgānos, arī Politbirojā un valdībā".

Latvijas PSR masu informācijas līdzekļos jēdzienu "pārkārtošanās", "perestroika", līdzīgi kā otru Gorbačova saukli – "atklātība" jeb "glasnostj" – biežāk sāka daudzināt ar 1987. gada pavasari. PSRS kompartijas centrālkomitejas ģenerālsekretārs "pārkārtošanos" un "paātrināšanos" sākumā domāja ekonomiskās kategorijās, taču pamazām to attiecināja arī uz PSRS administratīvās un sociālās sistēmas reformēšanu, pāreju uz "demokrātisko sociālismu" un tirgus ekonomiku. Par laimi, Padomju Savienību reformēt nebija iespējams, un visa padomju sistēma sabruka, radot apstākļus, kas ļāva Baltijas valstīm atgūt neatkarību.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 8. aprīlī

Galvas pilsētas Lieldienas. Saka, ka Dieviņš pats gādājot par saulīti svētkos. Latvju lauku sētā pat pastāv paruna par to, ka sešas dienas līst, bet septītā spīd. Tāda dabas vai Dieviņa spītība esot vērojama sevišķi siena laikā. Gluži tas pats bij redzams gaišajos Lielajos svētkos: visas trīs svētku dienas ar sevišķu uzcītību sildīja saule, aizvākdama pēdējās sniega atliekas mūsu metropoles ielās un dārzos, bet pēdējā svētku dienā pat uzsmidzināja lietutiņš, šis pirmais pavasara vēstnesis. Atliek vien vēl pērkontēvam padudināt pamalē ar ūdens pusstopiņu rokā. Lielie svētki – kas lielie svētki. Tikai zem saules daudz neparasta: atkal drūma slepkavība (Rozīša kundze) un tikpat drūma nāve (Fr. Trasuns). Tā arvienu cilvēku dzīve iet pretstatā ar mīļo Dieva dabu. Dabā saule, jaunas dzīves prieks, bet pie cilvēkiem asaras, sāpes... Lai noklust asaras un sāpes tur, kur svētku atsveices nojauta valda!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu