Partly Cloudy 11.1 °C
P. 03.04
Daira, Dairis, Daiva
SEKO MUMS
Reklāma
Rodijs Ronis: "Ikdienā braukājot uz darbu un atpakaļ ar koplietošanas mašīnu, mēnesī sanāk vidēji 120 eiro. Ja man būtu jāuztur savs auto, tie būtu jau 50 eiro mēnesī par stāvvietu vien."
Rodijs Ronis: "Ikdienā braukājot uz darbu un atpakaļ ar koplietošanas mašīnu, mēnesī sanāk vidēji 120 eiro. Ja man būtu jāuztur savs auto, tie būtu jau 50 eiro mēnesī par stāvvietu vien."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Lai arī lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju sava privātā mašīna joprojām ir stabila un neaizvietojama vērtība, koplietojamie spēkrati kļūst aizvien biežāki satiksmes dalībnieki, it īpaši Rīgā un citās lielākajās pilsētās.

Reklāma

Kas mudina cilvēku izvēlēties īslaicīgu auto nomu iepretim sava braucamā uzturēšanai, un kā attīstās šis pakalpojuma veids, kas ir daļa no plašākas koplietojamās mobilitātes iespējām.

Galvaspilsētas centrā dzīvojošais un strādājošais Rodijs Ronis jau septiņus gadus iztiek bez sava personīgā vāģa. Patiesībā privātā auto viņam dzīvē nekad nav bijis, jo jau kopš studiju laika priekšroku dod koplietošanas braucamajiem. "Tā nav "izdzīvošana", bet gan pilnvērtīgs un ērts dzīvesveids," savu izvēli pamato Rodijs. "Man ne reizi nav radusies vēlme uzturēt pašam savu mašīnu."

"Es negribu savu auto…"

Runājot par galvenajiem ieguvumiem, jaunais vīrietis īpaši uzsver brīvību, ko pilsētas vidē sniedz koplietošanas auto un citu pārvietošanās veidu kombinēšanas iespējas: "Man nekad nav jāuztraucas, kur novietot savu automašīnu. Jebkurā brīdī varu izvēlēties piemērotāko transporta risinājumu. Vai es braukšu ar sabiedrisko transportu vai koplietošanas auto, vai uzkāpšu uz skūtera, vai arī iešu kājām." Būtisks esot arī finansiālais izdevīgums. "Esmu rēķinājis, ka, ikdienā braukājot uz darbu (astoņu minūšu brauciens) un atpakaļ ar koplietošanas mašīnu, mēnesī sanāk vidēji tikai 120 eiro. Ja man būtu jāuztur savs auto, tie būtu jau 50 eiro mēnesī par stāvvietu vien, nemaz nerunājot par pārējiem izdevumiem, kā degviela, auto apdrošināšana, uzturēšanas izdevumi…"

"Ja jābrauc tālāki attālumi, ar koplietošanas auto ir mazlietiņ sarežģītāk, jo, protams, tas tarifs mazliet palielinās," 

piebilst Rodijs, kurš nāk no Liepājas puses. "Katru reizi, kad man turp jāaizbrauc, es padomāju, vai izmantošu koplietošanas auto vai dažkārt – sabiedrisko transportu. Bet, ja braucu ar vairākiem cilvēkiem kopā, tāpat ar koplietošanas auto ir tikpat izdevīgi kā, piemēram, ja brauktu ar savu mašīnu." Rodijs ir pārliecināts, ka koplietošana ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs risinājums, jo viens auto var apkalpot vairākus cilvēkus dienā, tādējādi mazinot pilsētas transporta plūsmu. Viņš mudina cilvēkus, īpaši ģimenes, kurām ir divas automašīnas, veikt aprēķinus un vismaz vienu no tām mēģināt aizstāt ar koplietošanas pakalpojumiem. "Automašīnas kļūst arvien komplicētākas un dārgākas. Tāpēc aizvien izdevīgāk ir, ja vienu un to pašu transportlīdzekli vienā dienā izmanto četri, pieci vai seši cilvēki. Galu galā tas ir arī draudzīgāk planētai un pilsētai."

Tiesa, pagaidām gan tikai aptuveni 4% rīdzinieku apzināti atsakās no personīgā spēkrata, – liecina "Citadele Leasing" pērnajā rudenī veiktā iedzīvotāju aptauja. "Automašīnu īpašumtiesības joprojām ir dziļi iesakņojušās Baltijas reģiona kultūrā un vēsturē, un plašāka atteikšanās no privātajām mašīnām parasti prasa labu koplietošanas transportlīdzekļu pieejamību, blīvu pārklājumu un attīstītu mobilitātes ekosistēmu. Nākotnē prognozējam, ka bezauto mājsaimniecību īpatsvars pakāpeniski augs, jo mobilitātes pakalpojumi kļūs integrētāki un pilsētu politika arvien vairāk atbalstīs kopīgus un ilgtspējīgus transporta risinājumus," komentē automašīnu koplietošanas uzņēmuma "CityBee" izpilddirektore Greta Januškaite. "Piemēram, Viļņā novērojam nedaudz izteiktāku izmaiņu tendenci starp iedzīvotājiem, kuri dzīvo pilsētas centrālajos rajonos, kur piekļuve koplietošanas mobilitātes un alternatīvajiem transporta veidiem ir plašāka."

Kļūst par ikdienas risinājumu

Koplietošanas auto nomas uzņēmumos tirgus attīstību šajā jomā vērtē optimistiski. "Gadu gaitā esam nepārtraukti paplašinājuši un optimizējuši savu autoparku, reaģējot uz pieprasījuma dinamiku, sezonalitāti un lietotāju blīvumu. Rezultātā autoparks ir pieckāršojies gan apjomā, gan daudzveidībā," turpina Januškaite. "CityBee" Latvijas tirgū darbojas kopš 2019. gada, kad pakalpojums vēl bija salīdzinoši jauns koncepts. Viņa norāda, ka laika gaitā būtiski mainījusies koplietošanas auto izmantošanas intensitāte – sākumā katrs braucamais tika izmantots reizi dienā, bet šobrīd vienam spēkratam sanāk vidēji trīs līdz četri braucieni diennaktī.

Koplietošanas transportlīdzekļu nomas pakalpojumu sniedzējs "Bolt Drive" tirgū ienāca vēlāk – 2022. gada oktobrī –, taču ar jaudīgu uznācienu, jau pirmajā mēnesī apkalpojot 70 000 braucienu. "Bolt Drive" vadītājs Latvijā Edvīns Kažoks: "Šobrīd Latvijā aizņemam vairāk nekā 50% tirgus. Pagājušais gads bija stratēģisku investīciju posms. Veicām līdz šim vērienīgāko autoparka rotāciju, nomainot 95% mašīnu." 2025. gada pēdējā ceturksnī uzņēmuma klientiem pieejamā spēkratu flote palielinājās par 15%, salīdzinot ar tādu pašu periodu gadu iepriekš. Mainījušās arī pilsētas, kurās "Bolt Drive" pakalpojumi ir pieejami. Sākotnēji tas darbojās galvenokārt Rīgā, Pierīgā un tuvākajās pilsētās. 

Reklāma
Reklāma

Šobrīd koplietošanas auto noma pieejama arī atsevišķās pilsētās tālāk no Rīgas.

"2025. gads ir viens no spēcīgākajiem izaugsmes gadiem koplietošanas mobilitātes nozarē Latvijā," vērtē koplietošanas automašīnu zīmola "Carguru" dibinātājs un vadītājs Vladimirs Reskājs. Uzņēmums ir būtiski paplašinājis autoparku, īpaši elektroauto un hibrīdauto segmentā, kā arī ievērojami audzējis lietotāju skaitu un braucienu apjomu. "Esam palīdzējuši mainīt sabiedrības attieksmi – no auto īpašumtiesībām uz elastīgu mobilitātes lietošanu, padarot koplietošanas transportu par ikdienas risinājumu tūkstošiem rīdzinieku," viņš piebilst.

Nav svarīgi dižoties ar savu auto

Koplietošanas auto iznomātāji savus klientus raksturo līdzīgi. Tie ir gados jauni vai vidēja gadagājuma profesionāļi, kuriem nav svarīgi dižoties ar savu privāto spēkratu. "Tā ir paaudze, kurai privātā automašīna vairs nav statusa simbols, bet kas automašīnu uztver primāri kā vienu no pārvietošanās veidiem – izmanto tad, kad mašīna ir nepieciešama, un maksā par auto tikai tad, kad to lieto," skaidro Kažoks. Viņš papildina, ka tipiskais uzņēmuma klients ir vecumā no 22 līdz 35 gadiem ar stabiliem ienākumiem.

Januškaite uzsver koplietošanas auto lietotāju digitālās prasmes: "Šī auditorija ir digitāli aktīva, pieradusi izmantot lietotņu pakalpojumus un novērtē elastīgumu un ērtības vairāk nekā ilgtermiņa īpašumtiesības. 

Viņa arī atzīmē, ka "CityBee" klienti arvien biežāk kombinē transporta veidus – sabiedrisko transportu, mikromobilitāti (skrejriteņus) un koplietošanas auto.

Bet Reskājs paplašina klientu vecuma slieksni: "Tipiskais "Carguru" lietotājs ir 25–45 gadus vecs pilsētnieks, digitāli aktīvs un praktisks, novērtē ērtību un izmaksu caurspīdīgumu, bieži izvēlas neuzturēt privāto auto." Jauna tendence – koplietošanu biežāk sāk izmantot ģimenes, kā arī uzņēmumi, aizstājot dienesta autoparkus.

Galvenais dzinējspēks pārejai uz koplietošanu ir ekonomiskie apsvērumi – iespēja maksāt tikai par reāli nobraukto laiku un attālumu, izvairoties no izdevumiem par personīgā auto uzturēšanu. "Daudziem lietotājiem, īpaši tiem, kuri ar mašīnu brauc reti, auto koplietošana kļūst par racionālu alternatīvu, ņemot vērā visas automašīnas uzturēšanas izmaksas, tostarp līzinga vai kredīta maksājumus, apdrošināšanu, autostāvvietu, apkopi, degvielu un nolietojumu," uzskaita "CityBee" vadītāja Januškaite.

Arī Kažoks uzsver, ka lietotāji izvēlas šo pakalpojumu, lai samazinātu kopējās mobilitātes izmaksas. Vienlaikus "Bolt Drive" vadītājs pievērš uzmanību Rīgas pilsētvides infrastruktūras situācijai: "Telpas pārdale un stāvvietu piedāvājuma ierobežojumi bremzē straujāku iedzīvotāju paradumu maiņu. Lai cilvēki vairāk atteiktos no privātā auto, ir nepieciešama aktīva pašvaldības iesaiste koplietošanas mobilitātes punktu izveidē un stāvvietu izmaksu kontrolē. Šobrīd stāvvietu izmaksu inflācija pilsētā ir viens no galvenajiem šķēršļiem straujākam lietotāju skaita pieaugumam." "Carguru" dibinātājs Reskājs piebilst, ka atsacīšanās no privātā auto ir pakāpenisks process: "Mūsu pieredze rāda, ka, pieaugot pakalpojuma pieejamībai un uzticamībai, arvien vairāk cilvēku izvēlas neiegādāties personīgo auto."

Vai privātauto kļūs par izņēmumu?

"Koplietojamā mobilitāte var būt daļa no ilgtspējīgas mobilitātes, ja samazina CO2 emisijas, transportlīdzekļu skaitu satiksmē un stāvvietās un uzlabo piekļuvi pārvietošanās iespējām," atzīmē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors Māris Gailis. Bet koplietošanas transporta nomas uzņēmumos norāda, ka domā tieši par videi draudzīgu transportlīdzekļu flotes attīstību. Aptuveni 60% "Bolt Drive" autoparka veido spēkrati ar hibrīda dzinējiem. 

Reklāma

"Šogad plānojam spert nākamo soli un izmēģināt pirmos elektroauto, lai praksē novērtētu uzlādes infrastruktūras gatavību," 

plānus atklāj uzņēmuma vadītājs Kažoks. Arī "Carguru" autoparks lielā mērā jau sastāv no hibrīdauto un elektroauto.

"Ideālais 2030. gada scenārijs paredz, ka automašīnu koplietošana kļūs par pilnībā normalizētu pilsētas mobilitātes sastāvdaļu. Tā tiks vienoti integrēta sabiedriskajā transportā un mikromobilitātes risinājumos," teic "CityBee" pārstāve Januškaite, piebilstot, ka autoparks būs pārsvarā elektrificēts. Vienlaikus viņa piemin elektromobiļu uzlādes infrastruktūras ierobežojumus – Latvijā tā attīstās lēnāk nekā Lietuvā.

"Jāvirzās uz to, lai personīgais auto pilsētā vairs nebūtu centrālais pārvietošanās līdzeklis, lai tas drīzāk būtu izņēmums nekā norma," atzīmē Kažoks. Viņš uzsver zemo emisiju zonu ieviešanas lomu un aicina pašvaldības lūkoties uz koplietošanas mobilitāti kā uz sabiedriskā transporta veidu. Bet Reskājs uzsver pakalpojumu klāsta paplašināšanu, veidojot lietotājiem vienotu risinājumu visām pārvietošanās vajadzībām.

Uzziņa

Koplietojamās mobilitātes veidi

  • Auto koplietošana (carsharing): īstermiņa transportlīdzekļa izmantošana bez īpašumtiesībām, maksājot par lietošanas laiku vai nobraukumu.
  • Platformu taksometru pakalpojumi (ride-hailing): pakalpojums, kur lietotājs ar lietotnes starpniecību izsauc transportlīdzekli ar vadītāju.
  • Kopbraukšana: autovadītājs un pasažieri ar līdzīgu maršrutu dalās vienā braucienā, bieži izmantojot digitālas platformas (ridesharing); organizēta kopbraukšana (carpooling) parasti regulāriem maršrutiem, piemēram, uz darbu vai citu pilsētu.

Viedokļi

Edvīns Kažoks, "Bolt Drive" vadītājs Latvijā.

Edvīns Kažoks, "Bolt Drive" vadītājs Latvijā: "Pašvaldībām būtu jāsāk skatīties uz koplietošanas transportlīdzekļiem kā uz sabiedrisko transportu un mērķtiecīgi tie jāintegrē kopējā pilsētas tīklā, veidojot prioritārus mobilitātes punktus. Šāda pieeja ļautu efektīvāk atbrīvot ielas no sastrēgumiem un dīkstāvē esošiem privātajiem auto, nodrošinot, ka ierobežotā pilsētas telpa beidzot tiek izmantota visas sabiedrības labā un iedzīvotāju vajadzībām, nevis tikai transporta dzelžu uzglabāšanai."

Greta Januškaite, "CityBee" izpilddirektore.

Greta Januškaite, "CityBee" izpilddirektore: "Pat tad, ja kopbraukšanas pakalpojumu lietotāji pilnībā neatsakās no privāto automašīnu īpašumtiesībām, daudzi ievērojami samazina savu automašīnu izmantošanas biežumu. No satiksmes sastrēgumu ierobežošanas, ilgtspējas un pilsētas dzīves kvalitātes viedokļa šī uzvedības izmaiņa ir vienlīdz nozīmīga sabiedrībai, jo koplietošanas mobilitāte palīdz aizpildīt tukšumus tur, kur sabiedriskais transports vai mikromobilitāte ne vienmēr ir ērtākais risinājums."

Vladimirs Reskājs, "Carguru" dibinātājs un vadītājs.

Vladimirs Reskājs, "Carguru" dibinātājs un vadītājs: "Viens "Carguru" auto Rīgā var aizstāt vairāk nekā desmit privātos transportlīdzekļus, kas tiešā veidā nozīmē mazāku satiksmes intensitāti un mazāku stāvvietu pieprasījumu mikrorajonos. Mūsu mērķis ir nevis vienkārši piedāvāt auto nomu, bet gan veidot tīrāku un cilvēkiem draudzīgāku pilsētvidi, kurā iedzīvotāji var baudīt prognozējamu mobilitāti bez lieka ikdienas stresa un slēptiem izdevumiem."

Eksperta komentārs

RTU asociētais profesors Māris Gailis.

RTU asociētais profesors Māris Gailis: "Latvijā visattīstītākie koplietojamās mobilitātes veidi faktiski ir auto noma un taksometru pakalpojumi digitālā formā, bet klasiskā kopbraukšana, izmaksu dalīšana starp līdzbraucējiem joprojām ir mazāk attīstīta. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka šie risinājumi pēc būtības nav kopbraukšana. Auto koplietošana ir īstermiņa noma, kur transportlīdzekli izmanto viens lietotājs vai lietotāju grupa, savukārt platformu taksometri ir komerciāls pārvadājumu pakalpojums. Abos gadījumos netiek dalīts brauciens starp neatkarīgiem pasažieriem un autovadītāju ar līdzīgu maršrutu, kas ir kopbraukšanas galvenā ideja. Līdz ar to Latvijā visattīstītākie koplietojamās mobilitātes veidi faktiski ir auto noma un taksometru pakalpojumi digitālā formā, bet klasiskā kopbraukšana, izmaksu dalīšana starp līdzbraucējiem joprojām ir mazāk attīstīta.

Kopbraukšana kā atsevišķs mobilitātes veids Latvijas normatīvajos aktos nav skaidri definēta, un tās regulējums izriet netieši no Autopārvadājumu likuma. Praksē tas nozīmē, ka kopbraukšanas pakalpojumi, piemēram, lietotnēs organizēti braucieni, tiek traktēti kā komercpārvadājumi un pielīdzināti taksometru vai nomas ar vadītāju pakalpojumiem. Savukārt nekomerciāla kopbraukšana, piemēram, izmaksu dalīšana starp privātpersonām bez peļņas gūšanas mērķa, likumā tieši nav regulēta un paliek ārpus skaidra tiesiskā ietvara.

Latvijā kopbraukšanas iespējas pastāv, taču tās galvenokārt ir attīstības stadijā un informācija par tām balstās uz pašu platformu sniegto aprakstu. Šī mobilitātes veida nākotnes perspektīvas Latvijā var vērtēt kā mēreni pozitīvas, taču tās būs cieši atkarīgas no vairāku priekšnoteikumu izpildes. No vienas puses, pieprasījums pēc elastīgiem, izmaksu ziņā efektīviem mobilitātes risinājumiem pastāv, ko apliecina gan digitālo platformu iniciatīvas, gan neformāli risinājumi sociālo tīklu grupu veidā. Turpmākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, vai izdosies pārvarēt kritiskās masas problēmu un nodrošināt pietiekamu lietotāju skaitu vienotās platformās. Būtiska nozīme būs arī digitālajai pieejamībai, īpaši mobilajām lietotnēm, kā arī lietotāju uzticēšanās veidošanai caur drošības un identifikācijas mehānismiem. Vienlaikus starptautisko kopbraukšanas platformu ienākšana tirgū varētu būt nozīmīgs katalizators, kas paātrinātu tirgus attīstību. Svarīgs ir arī risinājums politikas līmenī. Kopbraukšanu veicinātu mērķēti atbalsta instrumenti, piemēram, ceļa infrastruktūras risinājumi un informatīvais atbalsts, līdzīgi kā satiksmes drošības jomā."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma