Ekonomiku Latvijā dzen uz priekšu investīcijas

Šā gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās bija par 1,7% lielāks nekā pirms gada.

Var jau teikt, ka tas nav nekas liels, un taisnība būs, bet pēc tam, kad sešus ceturkšņus no vietas, kopš 2023. gada beigām, IKP pieaugums bijis knapi saskatāmie 0,3%, tad 1,7% šķiet būtiska izaugsme. Pirmajā pusgadā ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 0,7%, un, ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju un tirdzniecības haosu pasaulē, tas jāvērtē kā panākums. 

Mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī ir krities par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tas liecina par patērētāju piesardzību, ko ietekmē augsts cenu līmenis, inflācijas gaidas un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība. Tādēļ visu ekonomikas apjoma pieaugumu ir nodrošinājušas investīcijas. Šogad veicies gan ar ES fondu līdzekļu straujāku apguvi, gan arī ar kreditēšanas aktivitāti privātā sektora finansēšanai. Piemēram, 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, kredītu apjomi auguši par 8,7%, tostarp privātajām nefinanšu sabiedrībām par 14,3% (par 701,8 milj. eiro). Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā palielinājušies par 8,6%, ko galvenokārt ietekmējis ieguldījumu pieaugums būvēs un ēkās par 7,1% un ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos, par 13,9%.

Ne tik labi veicies eksportā, tomēr arī tur preču un pakalpojumu eksporta apjomi ir kāpuši par 2,3%. Preču eksporta kāpumu galvenokārt ietekmēja koka un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles), elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksporta apjomu kāpums. Preču eksports audzis par 1,7%. Pakalpojumu eksporta 3,5% lielo kāpumu ietekmēja transporta pakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi – pētniecība un attīstība, profesionālie pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Lielāko pienesumu Latvijas IKP pieaugumam 2025. gada otrajā ceturksnī devušas vairākas nozares – apstrādes rūpniecība, īpaši pārtikas produktu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājumi; būvniecības nozare augusi par 4,5%, straujākais kāpums fiksēts inženierbūvniecībā (+27,7%). Tirdzniecība sniedza stabilu ieguldījumu ekonomikas attīstībā, savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē pieaugums bija 3,7%, tostarp programmēšanas pakalpojumos un telekomunikācijās. Finanšu un apdrošināšanas darbības palielinājās par 4,6%, ko īpaši sekmēja apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas segmenta kāpums (+14,9%). Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi pieauga par 3,4%, atspoguļojot augošu pieprasījumu šajā nozarē. Ekonomikas ministrija un banku ekonomisti prognozē, ka kopumā 2025. gadā IKP pieaugums sasniegs 1,6%.