3. septembris vēsturē un senās avīzēs. Jauna ēka Vecrīgā

1935. gada 3. septembrī. Pirms 90 gadiem ritēja pēdējie priekšdarbi, lai sāktu īstenoties iecere par jaunas, laikmetīgas automātiskās telefoncentrāles būvi Rīgā, Audēju ielā 15.

Iepriekšējā ēka, kurā Rīgas telefoncentrāle atradās kopš 1902. gada, bija noplēsta vēl jūlijā. Pamatu nosēšanās dēļ tā atradās avārijas stāvoklī, un laikraksts "Pēdējā Brīdī" 1935. gada 6. jūlijā atzīmēja: "Pēdējos pāris gados sevišķi daudz nogrimuse viena puse telefona centrāles ēkai, tā ka divpusīgām durvīm viena puse apmēram 15 centimetrus augstāka par otru. Ziemā visas darbinieku istabas bija pastiprināti jāapsilda. Tēju glāzēs apkalpotāja drīkstēja pieliet tikai divu trešdaļu augstumā, lai nelītu pāri malām, un galdiem vienā pusē zem kājām bija jāliek koka klucīši." Arhitekta Dāvida Zariņa funkcionālisma stilā projektētajam sešstāvu namam iepretī mūsdienu "Galerijas Centrs" galvenajai ieejai bija jāsāk tapt vēl augustā, taču process aizkavējās, jo septembra sākumā steigā pārstrādāja projektu – ēka bija jāsašaurina par pusotru metru, jo Rīgas "tēviem" rūpēja Audēju ielas platums. Būve solījās būt sarežģīta. "Pamatu likšanas darbi būs sevišķi apgrūtināti, jo senos laikos Audēju un Rīdzenes ielas stūrim garām tecējusi Rīdzenes upīte. Grunts šeit nedroša, pamatā dūņas," rakstīja "Jaunākās Ziņas". Bija bažas, ka darbu laikā var sākt sēsties blakus nami vai notikt zemes nobrukumi.

Septembra beigās Pasta un telefona departamenta Būvniecības pārvaldes izsludinātā konkursā celtniecības tiesības sīvā konkurencē ieguva uzņēmējs P. Pētersons, kas apsolījās veikt darbus par 142 tūkstošiem latu. Visu nama iekārtošanu lēsa uz 170 tūkstošiem latu, kur viena no dārgākajām pozīcijām bija lifti un centrālapkure. Tiem vajadzēja 30 tūkstošus latu. Jāatzīmē, ka 

telefoncentrāles ēka bija viena no pirmajām Kārļa Ulmaņa uzsāktajām Vecrīgas pārveides lielbūvēm un paralēli tās celtniecībai 1935. gadā notika seno ēku nojaukšanas darbi, veidojot plašu laukumu Doma baznīcas priekšā.

Objekta būvdarbi Pētersonam pēc pasūtījuma iegūšanas bija jāuzsāk nekavējoties, lai līdz 1936. gada rudenim nams būtu gatavs. Oktobra vidū, rokot būvbedri, strādnieki septiņu metru dziļumā uzdūrās senās Rīdzenes ostas krasta nostiprinājumu pāļu rindai, kas bijusi labi saglabājusies. Citā vietā uzgāja dēļu klājumu. Rudenī jaunā namu balstīšanai gruntī iedzina ap 900 koka pāļu. Decembrī par spīti salam sākās pagraba daļas betonēšanas un pirmā stāva sienu mūrēšanas darbi. Telefonistu ievākšanās jaunajā mājvietā notika 1937. gada februārī.

"Tautas Druva", 1925. gada 3. septembrī

Sodīta pagasta valde. 1921. gadā izdalot Siguldā zemturiem sēklas labību, pagasta valde, labību izsverot, arī maisus ieskaitīja svarā, kaut gan, no noliktavas saņemot, maisi labības svarā nebija ierēķināti. Tādā kārtā pēc sēklas labības izdalīšanas palika pāri vairāki desmiti pūru labības, kurus piesavinājās Siguldas pagasta valdes amata vīri. Vainīgos tiesāja Rīgas apgabaltiesa un piesprieda pagasta valdes locekļiem Dzenim un Zviedrim un darbvedim Zariņam 3 mēnešus cietumā katram.