22.4 °C
Ukrainā turpinās bijušā Augstākās Radas priekšsēdētāja Andrija Parubija slepkavības izmeklēšana, kuras ietvaros pieļauta versija arī par Maskavas iesaisti ukraiņu valstsvīra noslepkavošanā.
Piecdesmit četrus gadus vecais Parubijs tika nošauts sestdien Ļvivā, kur šodien tiek rīkotas nogalinātā politiķa bēres. Parubijs ieņēmis dažādus augstus amatus Ukrainas varas struktūrās, tostarp no 2016. līdz 2019. gadam viņš bija Augstākās Radas priekšsēdētājs, bet no 2014. gada februāra līdz augustam – Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs. Šis laiks sakrita ar Krievijas īstenoto Krimas aneksiju un agresijas sākumu Ukrainas austrumos.
Notver iespējamo slepkavu
Aizdomās par Parubija slepkavību varasiestādes aizturējušas vienu cilvēku, naktī uz pirmdienu pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Aizdomās turamais ir devis sākotnējo liecību," paziņoja prezidents. Aizdomās turamais tika aizturēts Hmeļnickas apgabalā, informēja iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Šāvējs bijis ģērbies kā kurjers un braucis ar elektrisko velosipēdu. Uz Parubiju raidīti astoņi šāvieni, un viņš nomira notikuma vietā. Uzreiz pēc Parubija slepkavības uzvirmojuši jautājumi par Maskavas iespējamo atbildību par ievērojamā ukraiņu politiķa nogalināšanu, ņemot vērā viņa politisko pārliecību, kas Krievijai nebija patīkama. Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks Ivans Vihivskis pavēstījis, ka noziegumā redzamas Krievijas pēdas. "Šis noziegums nav nejaušība. Tajā ir Krievijas pēdas," paziņoja policijas priekšnieks. Viņš tomēr sīkāk nepaskaidroja par Krievijas dienestu iespējamo iesaisti. Policija atklājusi, ka aizturētais ir kāds piecdesmit divus gadus vecs Ļvivas iedzīvotājs bez pastāvīgas darbavietas. Noziegums esot plānots vairāk nekā mēnesi. Uzbrucējs esot saņēmis instrukcijas un palīdzību, bet pēc nozieguma izdarīšanas grasījies bēgt uz ārzemēm. Pagaidām nav ziņu, ka viņam nozieguma pastrādāšanā būtu palīdzējis līdzdalībnieks. "Varu pateikt tikai to, ka slepkavība bija rūpīgi izplānota, tika izpētīts mirušā pārvietošanās grafiks," paziņoja iekšlietu ministrs Klimenko, piebilstot, ka aizdomās turamais plānojis arī "bēgšanas ceļu". Noziegumam ir "pasūtījuma" slepkavības pazīmes, paziņojis Ukrainas Drošības dienesta (SBU) Ļvivas nodaļas priekšnieks Vadims Oniščenko. Ir iegūta informācija, "kas liecina par iespējamu Krievijas izlūkdienestu iesaisti slepkavības organizēšanā", pavēstīja Oniščenko. Varasiestādes tomēr pieļauj arī citus slepkavības pastrādāšanas motīvus.
Līdzās Krievijas iesaistei Ukrainas Ģenerālprokuratūra kā iespējamus motīvus nosaukusi arī Parubija politisko darbību, kā arī iespējamu personīgu nepatiku pret šo politiķi.
Dalība revolūcijās
Parubijs, kurš ir dzimis 1971. gadā, jau padomju laikā bijis disidents un divas reizes aizturēts par protestu organizēšanu, vēsta laikraksts "The Kyiv Independent". Plašāku ievērību Parubijs guva gan tā dēvētās Oranžās revolūcijas laikā 2004. gadā pret vēlēšanu rezultātu viltošanu, gan arī Eiromaidana jeb Pašcieņas revolūcijā, kad viņš organizējis pašaizsardzības grupas, kas apsargājušas protestētājus. Sadursmēs ar tā laika prezidentam Viktoram Janukovičam uzticamajiem spēkiem Parubijs pat vairākas reizes ticis ievainots. Pēc Janukoviča krišanas Parubijs kļuva par Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru. Šo amatu pašlaik ieņem bijušais aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Vēlāk Parubijs kļuva par Augstākās Radas priekšsēdētāja pirmo vietnieku, bet no 2016. līdz 2019. gadam – par Ukrainas likumdevēja priekšsēdētāju. Ukrainas parlamentā pirmo reizi Parubijs tika ievēlēts 2007. gadā, bet kopš 2019. gada viņš tajā pārstāvēja bijušā prezidenta Petro Porošenko partiju "Eiropeiskā solidaritāte". Savas politiskās darbības gados Parubijs uzstājīgi centies stiprināt ukraiņu valodas lomu valstī, kā arī virzīt Ukrainu uz dalību NATO.
Līdzjūtību noslepkavotā politiķa tuviniekiem izteikuši daudzi Ukrainas, kā arī citu valstu politiķi. Pašreizējais Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks paziņoja, ka Parubijs bijis "konsekvents Ukrainas valstiskuma aizstāvis". Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pauda, ka Ukraina ir "zaudējusi vienu no saviem labākajiem dēliem". Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris tikmēr norādījis, ka Parubijs bija "cīnītājs par Ukrainas nākotni Eiropā". Parubijs bija "patriots un valstsvīrs, kurš ir sniedzis milzīgu pienesumu Ukrainas brīvības, neatkarības un suverenitātes aizsardzībā", paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. "Viņš bija vīrs, kuram pamatoti pienākas vieta vēstures grāmatās," piebilda ministrs.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
