2.3 °C
Oktobrī izdevniecība “Latvijas Mediji” aicina oriģinālprozas cienītājus iepazīt Rolanda Virka ironiski grotesko, stilistiski bagātīgo un žanriski daudzslāņaino stāstu krājumu ar gana intriģējošu nosaukumu – “Nekas man nepatīk”.
Rolands Virks ar asu satīru un absurdu humoru portretē mūsdienu cilvēka ikdienas pieredzi, eksistenciālās šaubas un sabiedrības dīvainības. Grāmata ir ne tikai literārs piedzīvojums, bet arī kultūras komentārs – tajā tiek izgaismotas dažādas sociālas parādības, birokrātijas absurdi, tehnoloģiju ietekme uz cilvēku, kā arī indivīda vientulība un identitātes meklējumi. Teksts ir intensīvs, valodiski izsmalcināts un stilistiski eksperimentāls, kas padara to par spilgtu piemēru mūsdienu latviešu prozas subjektīvajām tendencēm.
Vaicāts, par to, kas tad īsti nepatīk vai tomēr patīk stāstu varonim, krājuma autors ar sev raksturīgo humora izjūtu saka: “Manam stāstu varonim nekas nepatīk. Nav pat vērts jautāt. Protams, patīk, ja ieskā galvu vai uzdāvina divsimt eiro. Patīk arī, ja slavē un saka – viss būs labi. Manam prozas varonim, līdzīgi kā man, patīk, ja mammai, māsai un mīļotajai klājas lieliski. Tam patīk arī draugi un kolēģi, ja vien tie nerunā par daudz. Manam stāstu varonim patīk daba, bet ne Kurzeme – smilšu un priežu dēļ. Viņam patīk draugi – Raimonds, Rihards, Uģis, Romāns un vēl daži. Vērīgs lasītājs sapratīs ātri – manam prozas varonim patīk daudz vairāk nekā nepatīk. Paradokss.”
Rakstnieks, žurnālists un atdzejotājs Rolands Virks dzimis Jēkabpilī, ieguvis maģistra grādu klasiskajā filoloģijā. 2023. gadā debitējis literatūrā ar stāstu krājumu “Cilvēki man nepatīk”, kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai nominācijā “Debija”. Viņa publicistiskie raksti lasāmi portālā “Tvnet”, kur autors runā par dažādām kultūras, vēstures un sabiedriskām norisēm. Papildu literārajām aktivitātēm Virks ir arī grupas “Four Minute Man” dalībnieks, aktīvs lasītājs un literatūras entuziasts.
Grāmatas tapšanu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
