2025. — nemierīgais gads. Procesi, notikumi, hronika

1. janvārī Bulgārija un Rumānija kļuva pilntiesīgas Šengenas bezvīzu zonas dalībvalstis bez robežpārejas kontroles uz sauszemes robežas.

Līdz ar to Šengenas zona apvieno 29 Eiropas valstis.

• 1. janvārī "Islāma valsts" ideoloģijas pārņemts ASV pilsonis Luiziānas štata Ņūorleānā ar automašīnu iebrauca Jaungada svinētāju pūlī, nonāvējot 15 un ievainojot 57 cilvēkus.

Teroristu nogalināja apšaudē ar policiju.

• 7. janvārī ASV Kalifornijas štata Losandželosa piedzīvoja postošākos mežu ugunsgrēkus savā vēsturē. Pietuvojoties pilsētai, tie nopostīja vairāk nekā 13 tūkstošus ēku, tajā skaitā slavenajā Saulrieta bulvārī. Ugunsgrēki turpinājās četras dienas. Ap 200 tūkstošus iedzīvotāju nācās evakuēt; vismaz 30 cilvēki gāja bojā.
• 21. janvārī Turcijā populārajā Kartalkajas slēpošanas kūrortā aptuveni 300 kilometrus uz austrumiem no Stambulas viesnīcā izcēlies ugunsgrēks prasīja 76 cilvēku dzīvības.
• 29. janvārī Vašingtonā virs Potomakas upes gaisā sadūrās ASV armijas helikopters "Black Hawk" ar aviokompānijas "PSA" vietējā reisa lidmašīnu, kurā atradās daiļslidotāju grupa, viņu treneri un tuvinieki, starp tiem arī kāda 42 gadus veca, no Latvijas emigrējusi sieviete ar savu 11 gadus veco dēlu daiļslidotāju. Gāja bojā 67 cilvēki.
• 29. janvārī par Sīrijas pagaidu prezidentu 2024. gada beigās gāztā diktatora Bašara al Asada vietā pasludināja kā mēreni islāmiska kaujinieku grupējuma līderi vērtēto Ahmedu aš Šaraa. 5. oktobrī Sīrija ievēlēja jauno parlamentu, viešot cerības par normalizāciju pēc gadiem ilgā pilsoņu kara.
• 4. februārī Zviedrija piedzīvoja vēsturē lielāko masu apšaudi – 35 gadus vecais Rikards Andešonu Erebrū pieaugušo izglītības centrā nošāva desmit un ievainoja 15 tur esošās personas un tad nošāvās pats. Slepkavu vadīja nevis politiski motīvi, bet vēlme izdarīt pašnāvību.
• 13. februārī afgāņu cilmes islāma radikālis Minhenē ar automašīnu iebrauca Vācijas arodbiedrības "ver.di" rīkotā demonstrācijā, ievainojot 39 tās dalībniekus. Kāda sieviete un viņas divgadīgais bērns vēlāk no ievainojumiem nomira.
• 23. februārī Vācijas parlamenta – Bundestāga – vēlēšanās ar 28,5% balsu uzvarēja Kristīgo demokrātu (CDU) un tās Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) apvienība, atstājot eiroskeptiķu "Alternatīva Vācijai" (AfD) ar 20,8% otrajā vietā. 6. maijā par jauno Vācijas kancleru apstiprināja Fridrihu Mercu.
• 2. martā ASV uzņēmuma "Firefly Aerospace" konstruētais kosmosa aparāts "Blue Ghost Mission 1" kļuva par pirmo privātas komerckompānijas konstruētu ierīci, kas veiksmīgi nolaidusies uz Mēness.
• 16. martā ugunsgrēkā Ziemeļmaķedonijas mazpilsētas Kočanu naktsklubā "Pulse" dzīvības zaudēja 62 cilvēki, bet 195 guva ievainojumus.
• 21. martā pēc ugunsgrēka elektroapakšstacijā uz 18 stundām tika pilnībā slēgta globālajai aviosatiksmei ļoti svarīgā Londonas Hītrovas lidosta. Elektroapgādes traucējumi skāra arī vairāk nekā 60 tūkstošus apkaimes īpašumu. Lidosta spēja pilnībā atsākt darbu tikai pēc četrām dienām. Incidenta dēļ atcēla simtiem avioreisu visā pasaulē.
• 8. aprīlī Karību jūras reģiona salu valsts Dominikānas galvaspilsētā Santodomingo koncerta laikā iegruva kāda naktskluba jumts, nogalinot 231 apmeklētāju un vairāk nekā 200 ievainojot.

Leons XIV.

Foto: ZUMA Press/Scanpix

• 21. aprīlī 88 gadu vecumā nomira Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks, kurš visas pasaules katoļu draudžu galvas pienākumus pildīja kopš 2013. gada. 8. maijā kardinālu konklāvs par jauno pāvestu Leonu XIV pasludināja ASV un Peru pilsoni, kardinālu Robertu Frensisu Prevostu.
• 28. aprīlī dažādu apstākļu sakritība noveda pie elektroapgādes atslēgšanās visā Ibērijas pussalā un Francijas dienvidos. Atslēgumi ilga no dažām sekundēm līdz vairākām stundām. Pilnībā elektroapgādi atjaunoja 29. aprīļa rītā.
• 12. jūnijā Ahmedabadā, Indijas rietumos pacelšanās laikā nogāzās un ietriecās kādā ēkā "Air India" pasažieru lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner". Gāja bojā 241 pasažieris un apkalpes loceklis, kā arī 19 cilvēki uz zemes. Minētajam "Boeing" modelim šī bija pirmā traģiskā katastrofa.
• 12. jūnijā uzliesmoja Izraēlas un Irānas karš. Izraēla operācijā "Raising Lion" ("Lauvas lēciens") veica uzlidojumus Irānas kodolobjektiem un nogalināja vairākas augsta ranga irāņu militārpersonas. Irāna mēģināja atmaksāt Izraēlai ar raķešuzbrukumiem. 22. jūnijā karadarbībā iesaistījās ASV, kuras aviācija bombardēja pazemē paslēptās Irānas urāna bagātināšanas rūpnīcas un noliktavas. Pēc tam ASV paziņoja, ka Irānas kodolprogramma atmesta atpakaļ par daudziem gadiem vai pat iznīcināta. Bažas, ka gaidāma plaša karadarbība visā reģionā, neapstiprinājās. 25. jūnijā Irāna un Izraēla vienojās par pamieru.
• 24. jūlijā Kambodžas un Taizemes armijas uzsāka savstarpējas apšaudes un uzbrukumus strīdīgo robežapgabalu dēļ. Konflikts turpināja ik pa laikam uzliesmot, līdz 27. decembrī kaimiņi vienojās par uguns pārtraukšanu. Abās pusēs ir desmitiem kritušo, un ap miljons civiliedzīvotāju devās bēgļu gaitās.
• 8. augustā pēc 37 gadu ilgas abu valstu atrašanās faktiski kara stāvoklī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ar ASV starpniecību parakstīja kopīgu deklarāciju par miera līgumu.

Foto: Reuters/Scanpix

• 3. septembrī tūristu vidū populārā vēsturiskā funikuliera "Gloria" vagona avārijā Portugāles galvaspilsētā Lisabonā gāja bojā 16 cilvēki, bet 22 tika ievainoti. Katastrofu izraisīja funikuliera troses pārtrūkšana.
• 8. septembrī Nepālas valdības lēmums bloķēt "YouTube", "Facebook", "WhatsApp" un citas sociālo mediju platformas, kā arī neapmierinātība ar augsto korupcijas līmeni izraisīja plašus jauniešu jeb tā sauktās Z paaudzes vardarbīgus protestus galvaspilsētā Katmandu un visā valstī. Valdībai nācās atkāpties. Policijai vēršoties pret nemierniekiem, 22 cilvēki tika nogalināti, bet vairākus simtus ievainoja. Sociālo tīklu darbību nācās atjaunot.
• 28. septembrī Moldovas parlamenta vēlēšanās ar 50,20% balsu uzvarēja prorietumnieciskā Rīcības un solidaritātes partija, kamēr promaskaviskais Patriotiskais bloks ieguvis 24,17% balsu.
• 9. oktobrī Izraēla un islāma radikāļu kustība "Hamās" pēc divu gadu ilga kara Gazas joslā vienojās par pamieru, kam sekoja izraēliešu ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana. Karš teju pilnībā sagrāva Gazas pilsētu un tās apkaimi, izraisīja bēgļu plūdus un badu. Teritorijas tālākais liktenis joprojām ir neskaidrs.

Luvras muzeja apzadzēji izmantoja autokāpnes. 

Foto: AFP/Scanpix

• 19. oktobrī, izmantojot apsardzes paviršību, noziedznieku grupa nekaunīgā kārtā apzaga Luvras muzeju Parīzē. Uzbrukumā tika aiznestas 19. gadsimta dārglietas 88 miljonu eiro vērtībā, tostarp rotaslietas, ko Napoleons dāvinājis sievai Marijai Luīzei. Zagļi izmantoja autokāpnes. Zādzība Francijā izraisīja plašu skandālu. Policija līdz šim aizturējusi vairākus aizdomās turamos, taču dārglietas atrast vēl nav izdevies.

Sanaji Takaiči.

Foto: EPA/Scanpix

• 21. oktobrī par stingri konservatīvu politiķi uzskatītā Japānā valdošās Liberāldemokrātiskās partijas līdere Sanaji Takaiči tika apstiprināta premjerministra amatā un kļuva par pirmo sievieti premjeri Japānas vēsturē.
• 25. novembrī ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta ziņojums par pasaules apdzīvotāko pilsētu atzina Indonēzijas galvaspilsētu Džakartu, kurā mājo 42 miljoni ļaužu. Iepriekšējais rekords ilggadēji piederēja Tokijai ar "tikai" 37 miljoniem pilsētnieku.

26. novembrī ugunsgrēks nopostīja septiņas 32 stāvu augstceltnes Honkongas ziemeļdaļas dzīvojamo namu kompleksā.

Foto: Reuters/Scanpix

• 26. novembrī ugunsgrēks nopostīja septiņas 32 stāvu augstceltnes Honkongas ziemeļdaļas dzīvojamo namu kompleksā. Ugunsnelaime prasīja vismaz 161 dzīvību un kļuva par vienu no upuru skaita ziņā traģiskākajiem ugunsgrēkiem Honkongas vēsturē.
• 14. decembrī divi islāma radikāļi Bondi pludmalē Sidnejā, Austrālijā atklāja uguni pret jūdaistu svētku – Hanukas – dalībniekiem, nogalinot 15 cilvēkus un 43 ievainojot. Viens no teroristiem tika nošauts, bet otrs, smagi ievainots, stāsies tiesas priekšā.