Tiesa piespriež piedzīt 123 792 eiro par mediķu nolaidību, kuras dēļ mira zīdainis

Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē 12. decembrī nolēmusi piedzīt no Veselības inspekcijas 123 792 eiro par labu kādai mātei, kuras 11 mēnešus vecā meita mirusi Daugavpils reģionālajā slimnīcā nepietiekamas uzraudzības dēļ pārvietošanas laikā starp nodaļām, vēsta portāls "rus.tvnet.lv".

No lietas materiāliem izriet, ka māte pamanījusi — viņas 11 mēnešus vecā meita, iespējams, iedzērusi baldriāna tabletes. Nekavējoties izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas bērnu nogādājusi Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

Meitenīte uzreiz ievietota reanimācijas nodaļā, un pēc kāda laika mediķi secinājuši, ka pacienta stāvoklis ir vidēji stabils, tāpēc nepieciešama pārvietošana uz citu nodaļu.

Transportēšanai bērns tika atvienots no monitora, kas uzraudzīja sirdsdarbību un elpošanu,

lai gan noteikumi paredz nepārtrauktu dzīvības rādītāju kontroli pārvietošanas laikā.

Ceļš uz piekto stāvu ilga aptuveni 20 minūtes. Visu šo laiku bērns atradās ārsta palīga un medmāsas aprūpē, taču bez aprīkojuma, kas brīdinātu par sirdsdarbības apstāšanos. Personāls uzskatījis, ka bērns vienkārši guļ.

Ierodoties bērnu nodaļā, dežurējošā māsa un ārsts konstatējuši, ka meitenīte vairs neelpo.

Nodaļas ārsti secinājuši, ka bērns bija miris jau transportēšanas laikā vai tieši pirms tās.

Veselības inspekcija pēc pārbaudes secinājusi, ka ārstu vaina bērna nāvē nav konstatējama, un izvirzījusi versiju par pēkšņas zīdaiņu nāves sindromu — diagnozi, ko nosaka gadījumos, kad zīdainis bez redzama iemesla mirst miegā.

Inspekcija norādījusi, ka saindēšanās ar baldriānu neesot bijusi tik smaga, lai izraisītu nāvi, un mediķu rīcība bijusi atbilstoša, savukārt nāve — pēkšņa un neparedzama.

Māte šādam skaidrojumam nepiekrita un vērsās tiesā. Tiesa nozīmēja visaptverošu tiesu medicīnas ekspertīzi, kurā piedalījās pieci speciālisti, tostarp bērnu infekcijas slimību ārsts, intensīvās terapijas speciālists un patologs.

Kā ziņo "rus.tvnet.lv", tiesas spriedumā konstatētas vairākas būtiskas neatbilstības, kas raisīja šaubas ne tikai par sniegtās ārstēšanas kvalitāti, bet arī par medicīniskās dokumentācijas ticamību.

Medicīniskajos dokumentos bija fiksēts bērna asinsspiediens pulksten 11, taču tiesa secināja, ka šajā laikā bērns jau tika transportēts vai gatavots pārvietošanai un nebija pieslēgts monitoram. Līdz ar to asinsspiediena dati, visticamāk, ievadīti ar atpakaļejošu datumu vai izdomāti.

Eksperti norādīja — ja bērns nodaļā nogādāts plkst. 11.12 jau bez dzīvības pazīmēm, tas liecina, ka stāvokļa strauja pasliktināšanās sākusies ievērojami agrāk. Ja bērns būtu palicis intensīvās terapijas nodaļā pie monitoriem, mediķi būtu pamanījuši brīdi, kad sirdsdarbība sāka pasliktināties.

Tiesu medicīnas eksperti kategoriski noraidīja pēkšņas zīdaiņu nāves sindroma diagnozi, uzsverot, ka bērns atradās slimnīcā ar konkrētu diagnozi un nāvei bija fizioloģisks cēlonis — akūta sirds mazspēja un asistole, kuru attīstību mediķi nepamanīja.

Tiesa nekonstatēja apzinātu kaitējumu no ārstu puses, tomēr atzina, ka,

atvienojot bērnu no monitoriem un transportējot bez pienācīgas uzraudzības, tika palaists garām brīdis, kad bērna dzīvību vēl bija iespējams glābt.

Tiesa atzina, ka Veselības inspekcijas un Veselības ministrijas lēmumi atteikt kompensāciju bijuši prettiesiski, un nolēma, ka no Ārstniecības riska fonda mātei jāizmaksā 123 792 eiro.

Spriedums vēl nav stājies spēkā un to var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā.