Jau otro gadu pēc kārtas tiek īstenota Azbesta atbalsta programma, kuras ietvaros šogad savākta 684,41 tonna azbestu saturoša šīfera.
Latvijā uz ēku jumtiem joprojām atrodas aptuveni viens miljons tonnu azbestu saturošā šīfera, un, ēkām pakāpeniski mainot jumta segumu, rodas bīstamie atkritumi, kuru apsaimniekošana ir saistīta ar papildu izmaksām.
Šogad atbalsts sniegts 260 Latvijas Goda ģimenēm, pakāpeniski veidojot tām drošāku dzīves vidi un mazinot riskus cilvēku veselībai. Atbalsta programma tiek īstenota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, un to organizē Klimata un enerģētikas ministrija. Kopējais programmas finansējuma apmērs šogad bija 300 tūkstoši eiro, par šiem līdzekļiem šīferis tika savākts, transportēts un droši apglabāts poligonos.
Atbilstoši Latvijas Vides aizsardzības fonda koncepcijā 2025.–2027. gadam noteiktajam, atbalsts azbesta programmas īstenošanai ir plānots arī 2026. un 2027. gadā, paredzot finansējumu 300 tūkstošu eiro gadā. Veicot darbu ar azbestu saturošiem materiāliem, jāievēro darba drošības prasības – darbs jāveic piemērotā apģērbā – vienreizējās lietošanas virsvalks, cimdi, respirators P3, mazgājami apavi, un šīferi nedrīkst lauzt, jo tādā veidā rodas putekļi, kas ir bīstami veselībai un videi. Šīferi nedrīkst aprakt zemē, izmantot ceļu uzbēršanai vai citiem mērķiem. Azbestu saturošus atkritumus drīkst nodot apglabāšanai tikai atkritumu poligonos, kas ir saņēmuši Valsts vides dienesta atļauju. Par azbestu saturošu atkritumu nepareizu apsaimniekošanu ir paredzēta administratīvā atbildība.
Jāatzīmē, ka Eiropas Savienība tikko izsludinājusi jaunus pasākumus, lai ierobežotu darbinieku saskarsmi ar azbestu saturošiem materiāliem, kā arī papildinājusi arodslimību sarakstu, kura mērķis ir ļaut darbiniekiem, kas saskarsmē ar azbestu ir ieguvuši veselības problēmas, saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību un kompensācijas no darba devējiem. ES dati liecina, ka 75% no darba vietās iegūtajiem vēža gadījumiem saistīti ar saskarsmi ar azbestu saturošiem materiāliem, galvenokārt veicot vecāku ēku renovācijas un siltināšanas darbus. ES mērķis ir panākt no azbesta pilnībā brīvu Eiropu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.8 °C




































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













