Kokneses apvienības pārvaldes ēkas pagrabstāvā pašvaldība ierīkojusi higiēnas pakalpojumu punktu. Tas atvērts divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās, informē avīze "Staburags".
Higiēnas pakalpojumu punktā iespējams nomazgāties dušā, kā arī izmazgāt veļu. Šo pakalpojumu par pilnu maksu var izmantot jebkurš iedzīvotājs. Veļas mazgāšana par vienu ciklu ar savu mazgāšanas līdzekli maksā 4,48 eiro, savukārt dušas pakalpojums (ne ilgāk par 40 minūtēm) – 3,36 eiro.
Pirms izmantot kādu no šiem pakalpojumiem, vēlama pieteikšanās pie sociālajiem darbiniekiem. Tāpat sociālajā dienestā jāvēršas, lai saņemtu pašvaldības apmaksātu pakalpojumu. Tas novadā iespējams gadījumos, ja mājoklī nav karstā ūdens un iespēju pieslēgt veļas mazgājamo mašīnu un ja veselības problēmu dēļ ir grūtības izmazgāt veļu.
Paredzēts, ka bezmaksas higiēnas pakalpojumu saņēmējus izvērtēs un noteiks sociālais dienests saskaņā ar Aizkraukles novada domes saistošajiem noteikumiem "Par sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību Aizkraukles novadā".
Atbilstot kritērijiem, vietējie iedzīvotāji pakalpojumu var saņemt bez maksas. Paredzēts, ka tādā gadījumā viena persona bez maksas divas reizes mēnesī var nomazgāties dušā un izmazgāt veļu.
Pakalpojumu personai piešķir līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz sociālā darba speciālista atzinumu par tā nepieciešamību. Pārējiem par pakalpojumu jānorēķinās Kokneses apvienības pārvaldes kasē. Trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, 1. grupas un vientuļajiem invalīdiem, politiski represētajām personām, leģionāriem, Čornobiļas AES seku likvidētājiem, daudzbērnu ģimenēm higiēnas punkta pakalpojumi pieejami ar 50% atlaidi.
Aptauja
Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
-0.8 °C







![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)












































































































































































































































