23.9 °C
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Rēzeknes domes atlaišanu, kā arī ar to saistītos grozījumus Pašvaldību domes vēlēšanu likumā, kas dos iespēju Rēzeknes domē iecelt pagaidu administrāciju, kura strādās ilgāk nekā deviņus mēnešus.
Ja spēkā paliktu esošais regulējums, tad Rēzeknē būtu jārīko ārkārtas vēlēšanas, kurās ievēlētā dome strādātu līdz 2029. gada pašvaldību vēlēšanām. Līdzīgi tas bija pēc Rīgas domes atlaišanas, kad ārkārtas vēlēšanās ievēlētās domes pilnvaras ir vairāk nekā četri gadi – esošā sasaukuma atlikušo laiku un nākamo sasaukumu.
Noskaņojums Saeimas sēdē liecināja, ka likumprojektu par Rēzeknes domes atlaišanu Saeima varētu pieņemt arī galīgajā lasījumā, neraugoties uz juristu iebildumiem. Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis, ka pastāv augsti tiesvedības riski. No projekta anotācijas neizriet, ka dome ir veikusi atkārtotus un būtiskus likuma pārkāpumus, par kādu nevar uzskatīt, piemēram, 2024. gada budžeta pieņemšanu pēc likumā noteiktā termiņa.
Pārkāpumus 2023. gada un 2024. gada budžeta pieņemšanas laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("JV") minēja arī ceturtdien sēdē, vairākkārt atkārtojot, ka dome ilgstoši apzināti un sistemātiski neesot ievērojusi normatīvos aktus.
Viņa aicināja "neieslīgt juridiskā formālismā, bet vērtēt domes sistemātiskos pārkāpumus". Viņa paskaidroja, ka
Rēzeknes domes attieksme ir bijusi tiesiski nihilistiska attiecībās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Finanšu ministriju.
Ministre I. Bērziņa arī atgādināja, ka pērn Rēzeknes dome trīs reizes pēc kārtas 2., 10. un 16. novembrī neesot sanākusi uz domes sēdēm. Likums šādos gadījumos dod tiesības ministram rosināt pašvaldības domes atlaišanu, taču toreiz valdošie politiskie spēki centās izvairīties no šāda lēmuma pieņemšanas, jo saprata, ka Rēzeknes domes vairākums apzināti cenšas to izprovocēt, cerot uz vēlētāju vairākuma atbalstu arī ārkārtas vēlēšanās. Tā vietā valdība piedāvāja speciāli Rēzeknes domes dēļ sagatavotus grozījumus likumā, kas ļautu lēmumus pieņemt arī mazākumam.
Domes atlaišanu tagad atbalstīja deputāti no partijām, kas ir Rēzeknes domes opozīcijā, – "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Progresīvajiem" –, kā arī no ministres pārstāvētās "Jaunās Vienotības". Zaļo un zemnieku savienība, kas nav Rēzeknes domē, balsojumā nepiedalījās, bet pret likumprojektu bija "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā", kas nesen noslēdza vienošanos ar "Kopā Latvijai", kuras priekšsēdis Aleksandrs Bartaševičs ir atstādināts no mēra amata.
Taču Leila Rasima ("Progresīvie") sēdē sacīja, ka A. Bartaševičs faktiski joprojām vada Rēzeknes domi, kuras priekšsēdētājs oficiāli ir Aleksejs Stecs.
L. Rasima pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rēzeknes domes deputāte, kurai ir labi zināma valdošās partijas nihilistiskā attieksme, kad, piemēram, tās deputāti neesot nākuši uz sēdēm, "iesniedzot aizdomīgas slimības lapas". Viņa uzskata, ka faktiski Rēzekne ir novesta līdz bankrotam, ko minēja vēl vairāki runātāji.
Tāda attieksme un darbības nevar palikt bez sekām, sēdē atzina arī Uģis Mitrevics (NA). Viņš apzinoties, ka lēmums ir novēlots, esot arī indikācijas, ka pašvaldības darbs ir uzlabojies, ka Juridiskais birojs ir izteicis bažas par riskiem zaudēt Satversmes tiesā, bet šajā gadījumā NA tomēr atbalstīs domes atlaišanu. Par to balsoja arī "AS", "jo redzam, ka koalīcijai varētu pietrūkt balsu", sacīja Māris Sprindžuks. Taču viņa ieskatā Rēzeknē ir jārīko ārkārtas vēlēšanas, kurās ievēlētā dome strādātu četrus gadus un tik mēnešus, cik būs palikuši līdz 2029. gada vēlēšanām.
"Pašvaldība ir vietējā pārvalde. Ja tā ir atlaista, pēc iespējas drīzāk ir jārīko jaunas vēlēšanas, jo domi nevar aizstāt ar valsts pārvaldi,"
sacīja Gunārs Kūtris (ZZS), kura pārstāvētā frakcija likumu nevarot atbalstīt juridisko nepilnību dēļ atlaišanas pamatojumā. "Te nevar lemt – man patīk vai nepatīk. Te ir jābūt atkārtotiem un būtiskiem pārkāpumiem," uzsvēra G. Kūtris.
