1935. gada 17. decembrī. Pirms 90 gadiem Brīvdabas muzejs jau vairākas dienas apmeklētājiem demonstrēja vienu no saviem ievērojamākajiem eksponātiem – 1704./1705. gadā celto Usmas baznīcu, kas augustā tika nojaukta un no Kurzemes pārvesta uz muzeju Rīgā.

Reklāma

Svinīgā dievnama iesvētīšana un atklāšana jaunajā vietā bija notikusi 13. decembra vakarā. To organizēja kā valdības līmeņa pasākumu. Ceremoniju sveču gaismā vadīja luterāņu arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Dievkalpojums notika pēc vēsturiskajiem 1727. gada priekšrakstiem, lasot Svēto Rakstu fragmentus no Ernsta Glika tulkotās Bībeles pirmteksta. Avīzēs atzīmēja, ka dievnamu izgaismojušas 140 vaska sveces, kuras svinīgajam notikumam ziedojis Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Dievkalpojumā Ulmanis sēdēja pirmajā solā kopā ar Valsts prezidentu Albertu Kviesi. Ņemot vērā baznīcas ietilpību, klāt bija tikai 97 īpaši aicināti viesi. Muzicēja LU koris, Nacionālās operas soliste Amanda Liberts-Rebane, vijolnieks Eduards Vīnerts, pianiste Lūcija Grauda-Krūma, bet harmoniju spēlēja ērģelnieks Gustavs Klaustiņš. Godasardzē stāvēja gaidas un Pieminekļu valdes darbinieces tautastērpos.

Par pašu ēku 1935. gada presē rakstīja: 

"Baznīca ir liels ieguvums muzejam, ar ko tas var lepoties un cienīgi nostāties blakus citu tautu brīvdabas muzejiem. Baznīcai torņa nav, tikai stāvā jumta čores galā senlaiku vara gailis – vēja rādītājs dzelzs stienī. 

Celtnes plāns ir samērā vienkāršs – liela vientelpa ar piebūvētu ģērbkambari un diviem kambariem kristībnieku un kāzinieku vajadzībām. Baznīcas iekšpusē kokgriezumiem bagātīgi rotāts altāris un kancele. Altārī divi seni gleznojumi uz koka – "Kristus pie krusta" un "Kristus uzceļas no kapa". Baznīcas griestos uz ozola koka dēļiem primitīvi, bet spēcīgi attēlots "debesu orķestris" – eņģeļu figūras ar mūzikas instrumentiem zilajā debesu fonā." 30. gados apgalvoja, ka gleznojumi un kokgriezumi esot "latviešu mākslinieku un amatnieku" darbs, ko mūsdienu mākslas vēsturnieki gan uzskata par praktiski neiespējamu, jo 18. gadsimta sākumā latviešu mākslinieku vienkārši nebija un šādus pasūtījumus tolaik vienmēr uzticēja vācu meistariem.

1936. gada sākumā Usmas baznīcā uzstādīja ap tūkstoš latu vērtas ērģeles. 30. gadu otrajā pusē kļuva iecienīti šajā Brīvdabas muzeja celtnē rīkot dažādus svinīgos aktus, piemēram, organizāciju karogu iesvētīšanas.

"Kurzemes Vārds", 1925. gada 17. decembrī

Meža darbinieku formas atcels. Sociālās likumdošanas komisijā pēc garām debatēm pieņēma, ka meža darbiniekiem formas apģērbs nav vajadzīgs, atstājot tikai formas cepuri un krūšu nozīmi. Pret to uzstājās mežu departamenta direktors Melders, norādīdams, ka formas ietērpu atzina un vienbalsīgi pieņēma meža departamenta padome un apstiprināja ministru kabinets un formas iegādājuši mežsargi 90 procentu apmērā. Meža darbinieku biedrības pārstāvis norādīja, ka lielais daudzums mežsargu, kas formas ietērpu iegādājušies, ar to iekristu parādos, jo formas ietērpa iegāde bijusi obligātoriska, un ja formas atceļ, tad tiem jāizmaksā atlīdzība no valsts, kas iztaisītu ap 10 milj.rubļu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu